Ceturtdien ASV spēki vēl apsargāja Kabulas lidostu, kuras  tuvumā džihādisti plānojot veikt teroraktu.
Ceturtdien ASV spēki vēl apsargāja Kabulas lidostu, kuras tuvumā džihādisti plānojot veikt teroraktu.
Foto: Wali Sabawoon/AP/SCANPIX

Talibi nepagarinās evakuāciju, džihādisti draudz ar teroraktu. Pieaug spriedze Kabulas lidostā 26

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Lasīt citas ziņas

Rietumvalstis steidz pabeigt savu pilsoņu un vismaz daļas afgāņu sabiedroto izvešanu no Kabulas lidostas, jo talibu kaujinieki paziņojuši, ka nepagarinās evakuāciju pēc 31. augusta, bet džihādisti draud ar teroraktu.

Vairākām Eiropas valstīm palikušas tikai nedaudzas stundas, lai izvestu savu iestāžu darbiniekus un viņu afgāņu partnerus no valsts, jo viņu evakuācijas plāni ir saistīti ar ASV darbībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Talibu ultimāts evakuācijas pabeigšanai ir 31. augusts, bet tas nozīmē, ka ārzemnieku izvešana jāpabeidz jau piektdien vai sestdien, jo pēc tam ASV spēki vairs negādās kaut par salīdzinošu drošību Kabulas lidostā.

Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons paziņojis, ka cer pabeigt evakuācijas operāciju no Kabulas ceturtdien.

Beļģija jau trešdien izveda savas vēstniecības darbiniekus uz Islāmābādu Pakistānā un vairāk lidojumu neesot paredzēti.

Britānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs paziņojis, ka britu ierēdņu un viņu afgāņu sabiedroto evakuācija varētu ilgt līdz pat 31. augustam, bet drošības situācijas pasliktināšanās varētu to pasteidzināt.

Britānijas un ASV vēstnieki vakar izziņoja brīdinājumus saviem pavalstniekiem izvairīties no uzturēšanās Kabulas lidostā, kur esot terorakta risks.

Britu vēstnieks ieteicis nekavējoties atstāt Afganistānu citā veidā, ja iespējams, dodoties uz kaimiņvalstīm. Londona paredz paziņot par pēdējo avioreisu no Kabulas tad, kad tas jau būs noticis, lai izvairītos no vēl lielāka haosa lidostas apkaimē.

Vakar izteiktais brīdinājums par terorakta nopietnu apdraudējumu nozīmē, ka evakuācijas process no Kabulas lidostas nevar tikt turpināts un jāpabeidz tuvāko stundu laikā.

Britānijas aizsardzības ministrs Bens Volless atzinis, ka tūkstošiem afgāņu, kas palīdzējuši britu iestādēm Afganistānā, tiks pamesti un viņiem būs jāmēģina glābties pašiem.

Reklāma
Reklāma

ASV vēstnieks ieteicis amerikāņiem nekavējoties pamest lidostu, jo varot notikt teror­akts. Valsts departaments vakar paziņoja, ka no Afganistānas vēl jāizved 1500 ASV pilsoņu.

NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs brīdinājis, ka “terorakta varbūtība Kabulas lidostā ir reāls apdraudējums”.

Vācijas kanclere Angela Merkele Bundestāgā otrdien paziņojusi, ka “gaisa tilta beigas pēc dažām dienām nenozīmē, ka beigušies pūliņi aizsargāt afgāņu palīgus un palīdzēt tiem afgāņiem, kas nokļuvuši smagā situācijā, talibiem pārņemot varu”, taču kopš tā laika drošības situācija Kabulā pasliktinājusies.

Britu mediji, atsaucoties uz avotu britu valdībā, ziņo, ka ir nopietns risks par teroraktu, ko pie Kabulas lidostas plāno sarīkot islāmistu džihādisti.

Britu kontroles centrs, kas izskata evakuējamo afgāņu iesniegumus, izvietots viesnīcā netālu no lidostas un varētu būt viens no teroristu mērķiem.

Kāds ASV administrācijas pārstāvis izteicies, ka talibi esot piekrituši atļaut afgāņiem brīvi pamest valsti arī pēc 31. augusta, taču rietumvalstu žurnālisti Kabulā to apšauba.

Radio “Brīvā Eiropa” korespondents Kabulā ziņo, ka kopš ceturtdienas talibi ir bloķējuši visus ceļus uz Kabulas lidostu un kaujinieki izturoties ļoti agresīvi kā pret vietējiem iedzīvotājiem, tā arī personām ar dubultpilsonību, kam ir atļauja atstāt valsti.

Afgāņiem ar Austrālijas vīzām netika atļauts ieiet Kabulas lidostā, cilvēki ar britu vīzām pat netika līdz lidostas ieejai, atzīmē izdevums “Politico”.

Dažām valstīm, piemēram, Nīderlandei, nav patstāvīgu iespēju izvest savus pilsoņus, bet koordinācija ar sabiedrotajiem ir apgrūtināta. Afgāņu žurnālistes, necerot izkļūt no valsts, cenšas dzēst savos datoros visus pierādījumus par savu darbību pēdējos 20 gados.

Vietējās ANO misijas personālam, kur kopā ar sadarbības partneriem un viņu ģimenes locekļiem ir nodarbināti aptuveni 30 000 cilvēku, praktiski nav cerību izkļūt no valsts, atzīst izdevums “Politico”.

ANO misijas vadība ir informējusi personālu par uzvedības vadlīnijām, mudinot tās darbiniekus “saglabāt mieru”, taču kādā ANO iekšējās drošības dokumentā atzīts, ka “dažās pēdējās dienās ANO birojos notikušas laupīšanas, darbiniekiem izteikti draudi un veikta fiziska vardarbība”, ziņo aģentūra “Reuters”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.