VAS “Latvijas valsts meži” savos apsaimniekotajos mežos identificējusi vairākas teritorijas, kas varētu būt piemērotas vēja enerģijas ražošanai.
VAS “Latvijas valsts meži” savos apsaimniekotajos mežos identificējusi vairākas teritorijas, kas varētu būt piemērotas vēja enerģijas ražošanai.
Foto: Ekaterina Kondratova/SHUTTERSTOCK

Steidz mežā būvēt vēja parku 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam 32
Viedoklis
Armands Puče: Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību 82
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm 77
Lasīt citas ziņas

Patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes krātuvē ir pieejamas dabasgāzes rezerves vismaz trijiem mēnešiem, taču, ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, laikus tiek meklēti risinājumi, lai nodrošinātu dabasgāzi nākamajai apkures sezonai un nebūtu piegāžu pārrāvumu.

Ministrija meklē alternatīvas

“Tā kā šobrīd nevaram būt droši par Krievijas gāzes piegādēm – vai tās tiks pārtrauktas vai saglabātas, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk rast alternatīvus risinājumus. Parasti gāze Inčukalna pazemes krātuvē tiek iepumpēta no 1. maija, taču šogad tas tiks darīts pāris mēnešus ātrāk nekā iepriekš. Ir noslēdzies AS “Latvenergo” iepirkums un tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par divu teravatstundu sašķidrinātās dabasgāzes iegādi,” sola ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš norāda, ka šobrīd gāze nav sankcionēto preču grupā, joprojām notiek Krievijas komerciālās gāzes plūsmas uz visām Eiropas valstīm, no kurām vēl neviena valsts nav atteikusies. “Mūsu uzdevums ir maksimāli nodrošināt gāzes iepirkumus no citām valstīm, tādējādi pēc iespējas mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem, un neveikt darījumus, kas varētu sekmēt Krievijas agresiju Ukrainā,” teic ministrs, informējot, ka līdz šim nav vēl saņēmis nekādus signālus par to, ka Krievija proaktīvi varētu pārtraukt gāzes piegādes Latvijai. To gan ir izdarījis cits nozīmīgu izejmateriālu ražotājs – Krievijas tērauda kompānija “Severstaļ”. Krievijas ziņu aģentūras “Interfax” izplatītā informācija liecina, ka šis uzņēmums ir pilnībā pārtraucis tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.

VAS “Latvenergo” veicis sarunas par dabasgāzes piegādēm ar ASV, Kataru un Norvēģiju. Ar diviem kuģiem gāzi plānots nogādāt Klaipēdas terminālī, no kurienes tā nonāks Inčukalnā. J. Vitenbergs atteicās prognozēt cenu, par kādu izdosies gāzi iepirkt. “Karadarbība notiek nedēļu, situācija mainās katru dienu, tāpēc paredzēt gāzes cenas svārstības šobrīd ir ļoti grūti,” secina ekonomikas ministrs.

Ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ, gāzes cena Eiropas biržās trešdien pieauga par aptuveni 50% un sasniedza rekordaugstu līmeni. Nīderlandes «Title Transfer Facility» biržā rīta tirdzniecības sesijā tā sasniedza 194,715 eiro par megavatstundu.

“Energoresursu cenas pieaugums būs ne tikai ES, bet visā pasaulē. Ir būtiski pieaugusi ne tikai gāzes cena, arī akmeņogļu cena ir dubultojusies, un cena par naftas barelu šobrīd ir augstākā kopš 2014. gada. Galvenais jautājums ir par energoresursu pietiekamību. Pašlaik “Latvenergo” rezerves ir lielākas nekā iepriekšējās sezonās,” vērtē ministrs.

Ražos zaļo enerģiju

Valdība ir konceptuāli atbalstījusi nodomu AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) veidot kopuzņēmumu vēja parku attīstībai Latvijā. “Valstij ir jāizmanto šīs divas kapitālsabiedrības, lai nodrošinātu valsts energoneatkarību un lētāku elektroenerģiju patērētājam. Tās varētu būt vairākas teritorijas ārpus apdzīvotām vietām, lai neradītu problēmas iedzīvotājiem. Tā kā iepriekš ir izskanējuši iebildumi par vēja parku būvniecību, uzņēmumiem “Latvenergo” un “LVM” ir jābūt gataviem finansiāli atbalstīt tās pašvaldības, kurās šādi projekti tiks attīstīti, iesaistot sabiedrību ietekmes uz vidi izpētes stadijā,” saka J. Vitenbergs.

Projekts tiks īstenots bez valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam. “”Latvenergo” un “LVM” ir lieli uzņēmumi, kuri varētu šo projektu īstenot bez valsts budžeta finansējuma, izmantojot savus resursus un iespēju aizņemties kapitāla tirgos, piemēram,emitējot zaļās obligācijas,” norāda J. Vitenbergs.

Reklāma
Reklāma

AS “Latvenergo” jau ir emitējis zaļās obligācijas, pagājušā gada pavasarī uzņēmums izvietoja septiņu gadu zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā ar fiksēto gada procentu likmi 0,5%. AS “Latvenergo” akcionāri vakar ārkārtas sapulcē lēma par vēja parku attīstību Latvijā.

“”Latvijas valsts meži” noteikti atbalsta ES klimata neitralitātes mērķiem atbilstošas enerģijas ražošanu Latvijā, un pašlaik šim lēmumam ir īpaši nozīmīga loma arī no valsts enerģētiskās neatkarības viedokļa. “LVM” apsaimniekotajos mežos esam identificējuši vairākas teritorijas, kas varētu būt piemērotas vēja enerģijas ražošanai. Projekts pašlaik ir tapšanas stadijā, līdz ar to vēl ir daudz risināmu jautājumu sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un “Latvenergo”,” saka Tomass Kotovičs, “LVM” komunikācijas daļas vadītājs.

Tā kā vēja parku attīstības lielākās izmaksas būs saistītas ar būvniecību, valsts ir uzdevusi abām kapitālsabiedrībām būvniecības procesā pēc iespējas vairāk izmantot vietējo darbaspēku, iesaistot Latvijas uzņēmumus. “Attīstot vēja parkus ar kopējo jaudu 800 megavatstundas, Latvija varētu sasniegt ES prasības un īstenot nacionālā enerģētikas plāna mērķus,” uzsver ekonomikas ministrs, norādot, ka uzņēmums “Latvenergo” līdz šim nav bijis pārāk aktīvs zaļās enerģijas ražošanā.

AS “Latvenergo” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,065 miljardi eiro, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 38,4% un bija 71,623 miljoni eiro. “Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

SAISTĪTIE RAKSTI