Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka: “Mēs neizbēgami pieradīsim pie perioda, kad ir daudz naudas un varam to tērēt. Taču pēc 2025. gada pieejamo līdzekļu apjoms krasi samazināsies un par daudz ko būs jāmaksā no savas kabatas. Vai šajos gados izdosies palielināt ekonomikas apjomus un budžeta ieņēmumus tā, ka tas mums izdosies, tas ir liels jautājums.”
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka: “Mēs neizbēgami pieradīsim pie perioda, kad ir daudz naudas un varam to tērēt. Taču pēc 2025. gada pieejamo līdzekļu apjoms krasi samazināsies un par daudz ko būs jāmaksā no savas kabatas. Vai šajos gados izdosies palielināt ekonomikas apjomus un budžeta ieņēmumus tā, ka tas mums izdosies, tas ir liels jautājums.”
Foto: Ivars Bušmanis

“Dalīt atbalstu pa labi un pa kreisi jābeidz!” Šteinbuka dalās pārdomās par pašreiz ekonomikā notiekošo 26

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Organizācijas ar mīklaino nosaukumu “Fiskālās disciplīnas padome” (FDP) pastāvēšanas jēga ir vērtēt valdības izdevumu pamatotību un, cik iespējams, sist valdībai pa pirkstiem tad, kad tā vēlas tērēt pārāk daudz.

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks 1
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 137
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu riskē šodien ar to, ka esi pārāk nepacietīgs! Horoskopi 21.septembrim
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Kaut kas līdzīgs Valsts kontrolei, tikai šajā gadījumā kontrole notiek no finanšu stabilitātes un ekonomikas attīstības viedokļa. Tieši no šīs pozīcijas raugoties, FDP vadītāja Inna Šteinbuka sarunā ar “Latvijas Biznesu” dalās pārdomās par pašreiz ekonomikā notiekošo.

 

Vai redzat veidu, kā valdībai pēc finansiālās “vaļības” 2020. un 2021. gadā atgriezties pie sabalansēta valsts budžeta jau 2022. gadā?

CITI ŠOBRĪD LASA

Laimīgā kārtā 2022. gadā atgriezties pie sabalansēta budžeta nav nepieciešams, jo, pirmkārt, Covid-19 trešā viļņa varbūtība ir liela un valdībai, ļoti iespējams, būs jāturpina atbalstīt ekonomiku. Otrkārt, arī Eiropas Savienība aicina samazināt atbalsta pasākumus ļoti piesardzīgi un pakāpeniski. Tieši tādēļ 2022. gadā vēl spēkā būs t. s. Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzula – citiem vārdiem sakot, nebūs budžeta tēriņa ierobežojumu. Treškārt, pastāv politiskie riski – 2022. gads ir vēlēšanu gads, un būtu naivi domāt, ka šādā gadā valdība būs īpaši disciplinēta tēriņos.

Šo faktoru dēļ sabalansēta valsts budžeta nākamgad nebūs.

Nākamajam gadam būtu jābūt tādam kā pārejas gadam – no vienas puses, ir jāturpina stimulēt ekonomiku, bet, no otras, būtu jāsāk domāt par fiskālo ilgtspēju un jāsamazina budžeta deficīts.

Šogad budžeta deficīts varētu būt 9,3 līdz 9,8% robežās no iekšzemes kopprodukta (IKP) atkarībā no prognozes. Būtu labi nākamajā gadā noturēt valsts budžeta parādu ap 50% no IKP, un tas nozīmē, ka budžeta deficītam jāiekļaujas divu līdz trīs procentu robežās, lai 2023. gadā, kad pakāpeniski jāsāk atgriezties pie sabalansēta budžeta, valsts tēriņu samazinājums nebūtu pārāk krass.

 

Par pandēmijas atgriešanos rudenī, ar to saistītajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem un attiecīgi arī dažādiem pabalstiem un atbalsta instrumentiem šobrīd jau runā kā par neizbēgamu realitāti, galvenokārt nepietiekamā vakcinācijas tempa dēļ. Vai valdības rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai izturētu vēl vienu ziemu ar plašu atbalsta instrumentu pielietojumu?

Līdzekļu pietiek, jo valdība var turpināt kāpināt valsts parādu un aizņemties starptautiskajos tirgos. Latvijai joprojām ir viens no zemākajiem parāda līmeņiem ES – zem 50% no IKP. Ir valstis, kurās situācija ir vēl labāka, piemēram, Igaunijā un Luksemburgā, taču, jo tālāk uz dienvidiem, jo situācija sliktāka.

Ir virkne valstu, kurām parāds ir krietni virs 100% no IKP, ir arī tādas, kur tuvu 200%. Tieši šī iemesla dēļ starptautiskās reitingu aģentūras augstu vērtē mūsu finanšu stabilitāti, varam aizņemties naudu par rekordzemām likmēm, un parāda apkalpošanas izmaksas arī ir zemas.

Šajā ziņā situācija ir labvēlīga, vienkārši jāpatur prātā, ka tā ar laiku mainīsies.

Ir iezīmējusies tendence uz pakāpenisku kredītlikmju pieaugumu, tādēļ ar laiku pieaugs gan aizņemšanās izmaksas, gan parāda apkalpošanas izmaksas, aizņemot arvien lielāku daļu valsts budžeta. Tas, ko valdībai vajadzētu paveikt šīs vasaras laikā, kad pandēmijas ziņā ir zināma atelpa, ir izanalizēt, kuri atbalsta veidi ir strādājuši labi un kuri ne, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas.

 

Esat publiski iestājusies par to, ka pašreizējie Covid-19 pabalsti būtu jāizbeidz – gan tāpēc, ka biznesa aktivitāte atjaunojas, gan tāpēc, ka jāatstāj resursi vēl vienam pandēmijas un pabalstu vilnim. Vienlaikus ir virkne nozaru, kas sūdzas par to, ka uz tām joprojām attiecas dažādi ierobežojumi un tās nevar darboties pilnā apjomā, tāpēc pabalsti joprojām nepieciešami. Joprojām uzturat šo nostāju?

Joprojām uzskatu, ka, situācijai uzlabojoties, valdībai pakāpeniski jābeidz atbalsts. Tas nenozīmē, ka viss atbalsts jāizbeidz tūlīt pat: nozares, kuras krīzes laikā bija komā – viesnīcas, tūrisms un pasākumu organizēšana –, jāturpina atbalstīt. Taču dalīt atbalstu pa labi un pa kreisi jābeidz.

Ir arī citi faktori, kāpēc atbalstu politika jābeidz.

Ir virkne nozaru, piemēram, restorānu bizness, kuros no visas Eiropas pienāk ziņas, ka grūti atrast darbiniekus, jo tie turpina saņemt pabalstus un nav izdevīgi atgriezties darbā. Tas nav vienīgais atbalsta demotivējošā efekta piemērs.

 

Esat izteikusies arī tā, ka valstij būtu jāatbalsta tikai dzīvotspējīgie uzņēmumi, nevis visi. Vai redzat valstij pietiekamus resursus, lai šādu izvērtēšanu veiktu, un vai redzat politisku spēju tikt galā ar šādas politikas sekām un neapmierinātību, ko tā izraisītu?

Joprojām uzskatu, ka valsts atbalstam ir jābūt precīzi mērķētam. Runājot par resursu pieejamību un piešķiršanas principiem – es personiski vadīju valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” zinātnisko projektu “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes” (reCOVery-LV), kura viens no uzdevumiem bija identificēt perspektīvus un augošus uzņēmumus, kas demonstrē stabili augstu produktivitāti.

Tika izvērtēti 167 tūkstoši aktīvo uzņēmumu, tātad praktiski visi, kas reāli darbojas, un izstrādāti valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji. Rezultātā tika izveidots uzņēmumu saraksts pa nozarēm, apakšnozarēm, reģioniem un pašvaldībām un tas tika iesniegts gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijai.

Protams, ka produktivitāte nav vienīgais kritērijs, kas palīdz izlemt par valsts atbalsta lietderību, uzņēmumu atlases pamatojumam var pievienot papildu “filtrus” – cik lielu pievienoto vērtību uzņēmums rada, cik ir inovatīvs, cik eksportspējīgs utt.

Jāsaka gan, ka, ja uzņēmums ir stabili produktīvs daudzu gadu garumā, tad tas parasti ir arī inovatīvs un eksportspējīgs. Tātad, atbildot uz uzdoto jautājumu, resursu valsts rīcībā ir pietiekami.

Pētnieku izstrādātais algoritms atbalstīt uzņēmumus pēc produktivitātes kritērija var garantēt to, ka atbalsts netiek sniegts uzņēmumiem, kas gatavojas bankrotēt jau tuvākajā laikā un tos pie dzīvības uztur tikai valsts atbalsts. Tādi uzņēmumi ir, un to nav maz.

Jāatzīst, ka šī problēma eksistē arī citās attīstītajās valstīs, un ir pat parādījies apzīmējums šādiem uzņēmumiem – “zombijuzņēmumi”.

Vienlaikus nevar noliegt, ka ir ārkārtīgi grūti izstrādāt pilnīgi taisnīgus atbalsta kritērijus un vienmēr būs neapmierinātie, kuriem to vai citu kritēriju dēļ atbalsts nepienāksies. Vienmēr būs uzņēmumi, kas objektīvi atbalstu pelnījuši, bet nespēj to saņemt, un būs uzņēmumi, kas nav pelnījuši, bet tomēr saņem.

 

Skatoties no putna lidojuma – kā vērtējat valdības darbu biznesa un darbinieku atbalstā Covid-19 krīzes laikā līdz šim?

Valdības darbs pirmajā vilnī bija labs, ņemot vērā lielo nenoteiktību, kādā strādāja visas pasaules valdības. Valsts atbalsta līmenis ekonomikai pandēmijas pirmajā vilnī 2020. gada pavasarī bija 1,29 miljardi eiro jeb 4,4% no IKP. Otrajā vilnī – 2020. gada rudenī un 2021. gadā, kurš vēl nav beidzies, valsts atbalsta līmenis sasniedzis 3,45 miljardus eiro jeb 11,3% no IKP.

Tātad valsts atbalsta līmenis ir gandrīz trīskāršojies, taču veids, kādā tas tika paveikts, nebija nevainojams. Fiskālās disciplīnas padomi visvairāk satrauc būvniecības nozarei sniegtais atbalsts, kas, mūsuprāt, bija nevietā un bija politiski, nevis ekonomiski pamatots.

 

Pēc ilgstošas brīnīšanās par to, kur paliek inflācija Eiropā apstākļos, kad nauda tiek drukāta vēl nepieredzētos apjomos, tā beidzot pacēlusi savu galvu – notiek nekustamo īpašumu un būvmateriālu cenu pieaugums, aug pārtikas cenas, drīz sekos pārējās. Cik lielā mērā jūs uztrauc šī tendence ES un Latvijā, vai jau laiks sākt ierobežot patēriņu inflācijas savaldīšanai?

Inflācija krīzes laikā tika “apspiesta”, jo patēriņš bija ierobežots – cilvēki pirka pārtiku, taču iespējas un motivācija pirkt citas preces bija zema. Šobrīd šie ierobežojumi atcelti, izpaužas atliktais patēriņš un šajā ziņā inflācijas pieaugums bija neizbēgams.

Inflācijas pieaugumu nosaka vairāki faktori – globālais izejvielu un energoresursu cenu pieaugums, globālie piegāžu ķēžu traucējumi, kā arī ražotāju vēlmes kompensēt pandēmijas laika zaudējumus – ar šiem faktoriem mēs neko darīt nevaram un patēriņa ierobežošana neko nedos, tā drīzāk būs kaitīga.

Tas, ko varam darīt, – ierobežot lokālos inflācijas faktorus, un te būtu vietā runāt par būvniecību. Uzskatu, ka viens no būtiskākajiem lokālajiem inflācijas riskiem ir tieši saistīts ar būvniecības nozares pārkaršanu. Par ko ir runa?

Jebkuras nozares pārkaršanas sekas ir straujš izmaksu un cenu kāpums šajā nozarē.

Līdz 2020. gadam būvniecības nozares īpatsvars ekonomikā vidēji bija 6% no IKP, un vēsturiskie dati liecina, ka periodos, kad nozares īpatsvars ir zem 6% no IKP, cenu pieaugums nozarē ir mērens un nepārsniedz 2% gadā.

Savukārt, ja būvniecības nozares īpatsvars pārsniedz 6% no IKP, arī cenu pieaugums bijis daudz būtiskāks – vairāk nekā 6% gadā. Kas notiek šobrīd? Jau 2020. gadā būvniecības īpatsvars pēc pievienotās vērtības tautsaimniecībā sasniedza 7%, kas jau pats par sevi liecina, ka brīvu jaudu nozarē vairs praktiski nav.

Šādā situācijā, turpinot palielināt būvniecības apjomus, neizbēgami palielināsies būvniecības izmaksas un augs cenas.

Taču tas nav viss – neskatoties uz pandēmiju, 2020. gadā būvniecības apjomi turpināja pieaugt un palielinājās par 2,6%, savukārt darba samaksa nozarē palielinājās par vairāk nekā 7%, salīdzinot ar 2019. gadu. Tendence turpinājās arī šogad – šī gada pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi sezonālu iemeslu dēļ nedaudz samazinājās, taču būvniecības izmaksas turpināja pieaugt – vēl par 1,3% un īpaši strauji auga darba samaksa – par 3,5%.

Visi šie skaitļi liecina par to, ka nozare uzkarst un tajā ir vērojams darbaspēka trūkums. Ir arī citi uzkaršanas iemesli – dažādu materiālu cenu pieaugums un būvniecības karteļu veidošanās riski.

Un šajos apstākļos pavasarī valdība apstiprināja atbalsta programmu būvniecībai 200 miljonu eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – Fiskālās disciplīnas padome šo lēmumu uzskata par vienu no lielākajām valdības kļūdām krīzes atbalsta politikā.

Jāņem vērā, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ietvaros 65% no 1,82 miljardiem eiro tuvāko dažu gadu laikā nokļūs tieši būvniecības nozarē dažādu infrastruktūras objektu būvniecībai, tāpat tuvākajos gados būvniecībā nokļūs līdzekļi tādu lielu objektu celtniecībai kā “Rail Baltica” un Liepājas cietums, kā arī līdzekļi no Eiropas struktūrfondiem daudzgadu budžeta ietvaros.

Tātad – tuvāko dažu gadu laikā nozarē, kura jau šobrīd ir uzkarsusi, kurā trūkst darbinieku un aug izmaksas, nokļūs ļoti lieli līdzekļi un šādos apstākļos valdība “iemet” tur vēl 200 miljonus! Šis nebija labs lēmums un ar tā sekām būs jācīnās nākotnē.

 

Valsts ķeras pie sociālo nodokļu politikas izmaiņām gada vidū apstākļos, kad pandēmija nav beigusies. Uzņēmēju organizācijas ir krasi pret un nesekmīgi pieprasa to atlikt. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

Mēs neviens negribam maksāt nodokļus, bet visi ļoti pārdzīvojam, ja kādā nozarē trūkst budžeta finansējuma.

Maksāt negribam, bet saņemt gribam – tā tas vienkārši nedarbojas. Cerēt, ka kaut kad nākotnē varētu būt laiks, kad sabiedrība atbalstīs nodokļu paaugstināšanu, ir naivi.

Tie, kas aicina atlikt šo paaugstināšanu līdz 2022. gada 1. janvārim, paši labi saprot, ka mēs nevaram prognozēt, kas notiks rudenī vai ziemā, pandēmijas trešais vilnis būs vai nebūs.

Tādēļ es uzskatu, ka vasarā, kad Covid-19 spiediens uz ekonomiku ir atslābis, ir labāks laiks nekā nākamajā ziemā. Laiks nav ideāls, bet tas nekad nebūs ideāls, un principu, ka nodokļu slogs visām profesijām ir vienāds, es atbalstu. Protams, var diskutēt par reformas ieviešanas tehniskajiem aspektiem, vai tā ir pietiekami vienkārša un saprotama.

 

Vai Latvijas ekonomikā šobrīd vērojamas tendences, kas jūs uztrauc?

Pats svarīgākais ekonomiskais risks šobrīd nekādi nav saistīts ar ekonomiku – runa ir par vakcināciju. Vakcinācija atpaliek no plāna, un līdz rudenim vajadzīgais vakcinēto skaits sasniegts netiks – tātad varam rēķināties ar trešo pandēmijas uzliesmojuma risku un attiecīgi ar kārtējiem ierobežojumiem, lielāku valsts parādu un budžeta ieņēmumu samazinājumu.

Otrs risks ir jau minētais ANM – lai gan Eiropas augstākās amatpersonas Latviju slavē, ka plāns ir labs un savlaicīgi iesniegts, tomēr sabiedrībai to vajadzētu vērtēt kritiskāk.

Plāna galvenais risks ir projektu pārvaldība, tās efektivitāte un caurspīdīgums – lai neatkārtotos “e-veselības” sāga, kad nauda iztērēta, bet rezultātu nav.

Visbeidzot, trešais ir ilgtermiņa risks – tuvāko dažu gadu laikā valstī ieplūdīs vēsturiski lielākais līdzekļu apjoms.

Problēma ir tajā, ka mēs neizbēgami pieradīsim pie tā, ka ir daudz naudas un varam to tērēt.

Taču pēc 2025. gada pieejamo līdzekļu apjoms krasi samazināsies un par daudz ko būs jāmaksā no savas kabatas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Un te ir dilemma – ja izdosies uz šo “dāvināto” līdzekļu rēķina stimulēt strauju ekonomikas izaugsmi tā, ka budžeta ieņēmumu apjoms palielināsies un nākotnē spēsim daudzus projektus finansēt paši, tad problēmu nebūs. Savukārt, ja neizdosies – ekonomiku gaida trieciens un jostu savilkšana.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 137
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu riskē šodien ar to, ka esi pārāk nepacietīgs! Horoskopi 21.septembrim
14 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ja to jau paveica abas mūsu kaimiņvalstis, tad labas cerības ir arī mums 106
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Liepiņa: Cilvēkus mulsina, ka iepriekš saka, ka 3. potei nav pamatotu pētījumu, pēc tam politiķi saka, ka jāvakcinējas 51
4 dienas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Kāposti vēl briest, bet cenas – mainīgas. Cik Centrāltirgū maksā Latvijā audzēti kāposti? 1
2 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Krievija dezinformācijas apskats: NATO mācībās Rīgā “karavīrs terorizē bērnu” 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Otrdien Latvijā pārsvarā saglabāsies apmācies laiks
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Mums visu laiku notiek haotiskas darbības un neviens par to neatbild.” Kreituse uzskata, ka tas ir nepieļaujami
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums.” “Rimi Latvia” par “Alfas” pārdošanu
08:48
LE
LETA
Ziņas
Šonedēļ vakcinēšanās pret Covid-19 Latvijā sākusies vēl lēnākā tempā nekā pagājušajā nedēļā
08:38
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Kā gan tas nācās, ka Benjamiņai pietuvinātie cilvēki kļuva par viņas nodevējiem un Latvijas kapračiem? Saruna ar Gintu Grūbi
08:25
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Kā gan tas nācās, ka Benjamiņai pietuvinātie cilvēki kļuva par viņas nodevējiem un Latvijas kapračiem? Saruna ar Gintu Grūbi
35 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lietotu auto tirgū valda deficīts un pieaug krāpniecisku piedāvājumu skaits sludinājumos internetā 3
2 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Ar zapti pie lāča! Kādus gardumus drīkst nest meža zvēriem? 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums.” “Rimi Latvia” par “Alfas” pārdošanu
11 minūtes
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Palūkoties zem virskārtas, iet dziļumā, sajust otru cilvēku!” Jana Egle liek aizdomāties katram par savu “bedri” 4
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kad var iestāties krahs? Veselības ministrijas pārstāve skaidro, kāds ir Latvijas pandēmijas plāns 75
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zināms, ko daudzu iemīļotā ziņu moderatore Arta Skuja dara pēc darba pazaudēšanas TV3 22
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Kad sarkanbaltsarkanā standartā ietinies brīvības cīnītājs no 80. gadiem skaļrunī sauca – vai par tādu valsti mēs stāvējām uz barikādēm? Egila Līcīša feļetons 78
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pfizer” un “BioNTech” paziņo, cik veciem bērniem droša viņu Covid-19 vakcīna 63
16 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
ASV augstākā militārpersona bažījās par Trampa psihisko stabilitāti 24
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Gundegas Skudriņas vērienīgais gastronomijas piedzīvojums pulcē vietējās slavenības 11
14 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Brīžiem nespēlēju tā, kā gribēju. Bet šī bija laba cīņa,” Ostapenko pēc spēles 3
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cerības uz nedēļas nogali! Bricis atklāj, kā tuvākajās dienās mainīsies laiks
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Smaga Covid-19 slimības gaita desmitgadniekam: pieņemts lēmums bērnu pārvest no Liepājas uz BKUS 163
20 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pavļuts dubultspriedzē. Kurš vilks slēpjas ūdeļādā? Nedēļas notikumu apskats 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojušo imigrantu mobilajos tālruņos konstatēta bērnu pornogrāfija 30
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 218
1 diena
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Baltijas mājokļa dizains Londonā. Kā tiks prezentēta mūsu gaume?
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 20. līdz 26.septembrim: pārstāda peonijas, apgriež ziemcietes, novāc kartupeļus
1 diena
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums 12
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 137
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 21
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Guntra, Marianna un Ginters 1
21 stundas