“Stomatoloģija ir bagāto izklaide.” Daļai latviešu zobi tiek vienkārši izrauti, kamēr implanti paliek kā neaizsniedzams sapnis 0
Tā vien šķiet, ka katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir bail doties pie zobārsta. Lai gan īsti nav skaidrs, kas cilvēkus biedē vairāk – pats process vai lielā summa, kas jāsamaksā vizītes beigās. Jau iepriekš LA.LV portālā vairākkārt esam pievērsušies šai tēmai.
Muhtars sociālo mediju platformā “X” dalās savā pieredzē: “Šodien biju pie zobārsta un saņēmu tāmi par diviem zobu implantiem – 2500 eiro tikai pirmā daļa, bez kronīšiem. Nē, ok, man nauda ir, nedaudz jau sāpīgi ir, bet piecietīšu. Bet atceļā aizdomājos, ko darīt parastam cilvēkam, kuram bankā nemētājas pāris pakas šādiem gadījumiem?”
“Izrādās, ka pat firmas apdrošināšana šādu pakalpojumu nesedz, attiecīgi cilvēkam pašam jāizklepo 2000+ eiro. Es te pat necepos, tāme principā ir adekvāta materiālu un darba izmaksām, bet pie sevis domāju, ka šīs varētu būt procedūras, kuras tomēr varētu kaut kā daļēji kompensēt,” viņš piebilst.
Baibai rodas cits jautājums: “Kas vainas zobu protēzēm? Padomju laikā sāpošus zobus vienkārši rāva ārā, par implantiem neko nezināja, un es protēzes lietoju jau sen. Pakāpeniski zobu skaits tur papildinās. Viegli pielikt, viegli kopt. Pirms dažiem gadiem uztaisīju jaunu komplektu, samaksāju kādus 500 eiro.”
Andra uzskata, ka tieši šādu gadījumu dēļ vajadzētu ļaut cilvēkiem izmantot 2. pensiju līmeņa uzkrājumu: “Es divus gadus krāju zobiem no algas, nu jau gandrīz ir…” atzīst sieviete.
Kāda lietotāja rezumē skarbi: “Neko. Stomatoloģija ir bagāto izklaide.”
Aigars uzskata, ka tiem, kuri pelna mazāk, jāapsver iespēja doties uz Turciju, kur šādi pakalpojumi ir lētāki.
Savukārt lietotāja @le_walkabout raksta: “Staigā bez zobiem. Tās problēmas ir daudz. Tu domā, ka “Top” pārdevēja ar 800 bruto vai pastnieks ar 500 eiro bruto kaut ko var atļauties? Pensionāri ar 200 eiro pensiju – arī neko.”
Ronalds aicina pavērot apkārtējos: “Pavērojiet cilvēkus, kuri nav pārāk turīgi, un sapratīsiet, ka lielākoties zobi vienkārši tiek izrauti. Labākajā gadījumā ieliek protēzi, bet, ja nav priekšējie zobi, bieži arī to ne. Mana mamma strādāja par zobārsti, cilvēku zobu stāvoklis ļoti korelē ar ienākumiem.”
Var noformēt līzingā.
— Ilze Kusina (@IlzeKusina) April 13, 2026
Pilsonis parastais neliek implantus bet izmanto lētākus risinājumus.
— Studija B22 (@B22B89570) April 14, 2026
Staigā bez zobiem. Daudz tādu cilvēku.
— Jānis Rupeiks (@JRupeiks) April 14, 2026
Nesen savāca naudiņu kādas jaunas mammas skaistam smaidam.
Pilsonim parastajam ir švaki. Pavērojiet, ir līdzcilvēki, kuri sāk ēst lēni un it kā gurdi. Un runā maz, un smejas, aizsedzot muti.
Dr. darbam sava cena, bet tieši zobārstniecība nu jau ir drīzāk luksus pakalpojums.— Ingmāra Balode (@IngmBalode) April 15, 2026
Auzu pārslu biezputra ir samērā lēts un veselīgs brokastu variants. Kartupeļu biezputra ar kotletēm? Galu galā – kāpēc tik populārs ir rosols?
— Talking to myself (@FreibergsG) April 14, 2026
Lielākā daļa zobārstu ir riktīgi appimpojušies. Viņiem, kaut kādu algu reformu derētu, lai mazliet uz zemes nolaižas. Zinu vienu, alga mazliet zem 20k mēnesī, bet visu laiku čīkst, cik dzīve grūta.
— Rihards Vāgners 🇱🇻🇺🇦 (@RVagners) April 15, 2026
Pilsonis parastais ļauj zobiem sapūt, sāpes remdējot ar Cēsu 14 kokteilīti.
— Gatis Gribusts (@gatisgribusts) April 14, 2026
Es izrauju un miers. Vietā neko nelieku
— Pits 🇱🇻🇺🇦 (@pitonsLXX) April 14, 2026
vainu ņem kredžiņ, vai rūpējies par zobiem lai nebūtu jāliek implanti, un ir jau arī vēl lētais variants, parastā protēze
— Ingus 🥷 (@Kuklands) April 14, 2026
Pilsoņi regularis implantus neliek.
Tāpēc būtiska ir zobu tīrīšana, kopšana, profilakse no agras bērnības! Un to skolās nemāca— Liga Liepina (@liepina999) April 14, 2026
Inga Arnava, Apines klīnikas zobārste, specializējusies zobu implantoloģijā, TV24 raidījumā “Dr. Apinis” uzsvēra, ka latviešu zobu veselības problēmas nav tikai naudas jautājums. Viņasprāt, galvenā problēma ir zināšanu un izpratnes trūkums par savu veselību un tās kopšanu – paradumi, kas mantoti no iepriekšējām paaudzēm.
Pēreris Apinis toreiz jautāja: Kāpēc latviešiem ir tik slikts zobu stāvoklis?
“Manuprāt, tas ir izglītības jautājums, tas ir vispārējās izglītības jautājums par savu veselību – par mācēšanu par sevi parūpēties. Es domāju, ka tas ir tāds sliktais mantojums, kas mums ir nācis – ka to var nedarīt, tā nav prioritāte, ir citas lietas, kas jādara,” atbildēja Arnava.
Viņa turpināja, sakot, ka tas ir arī finansiāls jautājums. Piemēram, citās valstīs valsts šajā ziņā palīdz un sponsorē, tādēļ cilvēki tur profilaktiski var apmeklēt zobārstu. Viņa tomēr atkārtoti uzsver zināšanu trūkumu – cilvēki nezina vai negrib zināt, kāpēc apmeklēt zobārstu ir svarīgi.
“Zobi nav vienkārši pērlītes, sabērtas mutē, ar kurām var skaisti pasmaidīt – tā ir vispārējā veselība,” atklāja zobārste.
Lai arī Latvijā ir cilvēki, kuri dzīvo ļoti, ļoti nabadzīgi, vidusmēra latvietim tomēr ir salīdzinoši labs apģērbs, telefons, automašīna un dzīvesvieta. Viņa uzskata, ka prioritātes ir jāsakārto tā, lai pievērstos gan zobu veselībai, gan veselībai kopumā.
