“Tā ir traģēdija.” Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju bail no zobārsta un bijusi traumatiska pieredze 0
Zobārste Karīna Gleitnere sociālo mediju platformā “Threads” pievērsusi uzmanību Latvijas sabiedrībā izplatītai problēmai – daudziem bērniem un pieaugušajiem pirmā pieredze pie zobārsta ir bijusi traumatiska. Vecāki nereti sūdzas par bērnu bailēm, taču reālā pieredze rāda, ka arī pašiem traumu no ārsta apmeklējuma netrūkst.
Karīna Gleitnere raksta: “Atnākot uz konsultāciju, bieži vecāki saka: manam bērnam ir trauma no zobārstiem. Kad jautāju sīkāk, scenārijs lielos vilcienos līdzīgs – 3, 4 vai 5 gados sāpēja zobs, vajadzēja izraut. Kā vainīgais tiek nosodīts ārsts. Realitāte ir tāda, ka ārsts var tēlot klaunu un pat stāvēt uz galvas – ja četrgadniekam jāizrauj sāpošs, sastrutojis zobs, ir praktiski neiespējami padarīt šo pieredzi patīkamu.
Jāaktualizē būtu kas cits – kāpēc mazam bērnam jāizrauj zobs? Tā nav norma, tā ir sava veida traģēdija.”
Viņa uzsver, ka Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem. Tieši tā – vizītes būtu jāatkārto ik pēc pusgada. Diemžēl ir gadījumi, kad bērnu pirmoreiz pie zobārsta atved pat 8 (!) gadu vecumā. Vai tikai tad, kad sāp.
Karīna dalās ar savas omītes padomu: “Mana omīte jau no paša sākuma teica, ka bērns jāved pie zobārsta jau krietni pirms problēmas sākas. Priecājos, ka paklausīju viņai.”
Kristīne komentāru sadaļā raksta: “Man, 1996. gadā, bija jārauj piena zobs, jo apakšā auga jaunais, bet šitas nekrita laukā, jo bija plombe pa virsu (sudraba). Ārste pateica, ka piena zobi nesāp. Un rāva bez anestēzijas… Kur tur vecāku vaina, ka tagad pirms zobārsta dzeru balderjanus un baidos?”
Līga salīdzina situāciju ar citām valstīm: “Dānijā no 2,5–3 gadu vecuma bērni sāk regulāri iet pie zobārsta – to arī vairākkārt atgādina e-pastā. Uzaicinājums izvēlēties zobārstu atnāk jau tūlīt pēc piedzimšanas.
Meitai uz 3 gadiem vienā dzeroklī atrada nelielu caurumiņu, iesmērēja gēlu, kas aptur bojāšanos, un pēc pusgada bija jāatnāk atkal. Šodien bijām – pasauc meitas vārdu un viņa, palecoties, aizskrien uz kabinetu. Viss ir labi, iesmērēja vēl.”
Māra dalās ar savu pieredzi: “Man bija trauma no zobārsta nevis tāpēc, ka rāva vai sāpēja, bet man neciešama likās urbja skaņa. Urbja skaņas dēļ izvairījos no zobārsta tik, cik vien varēju. Pieaugušā vecumā spiestā kārtā aizgāju pie ārsta, kurš mani uzklausīja un ieteica vienkārši ielikt austiņas ar mūziku. Viss. Daudzus gadus vēlāk zobārsts nav mainīts, un bailes no zobārsta ir čuššš!”
Kas sakāms citiem lietotājiem?
Šo tematu vairākkārt izcēluši arī citi speciālisti. Piemēram, TV24 raidījumā “Uz līnijas” tiesībsardze Palkova atzīmēja: “Tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Bērni ir prioritāte.” Toreiz viņa norādīja, ka Latvijā ir gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi, taču praksē tie bieži nestrādā. Viņa arī uzsvēra, ka viņas biroja redzeslokā nonāk gadījumi, kad bērni netiek pie citiem speciālistiem.
