STOPkadri: 96 Latvijas uzņēmumi ir nemierā ar CFLA darbu – šī iestāde visus uzskatot par krāpniekiem 25
Modriem jābūt ne tikai mums kopumā, bet arī Finanšu ministrijai – šāda doma izskanējusi TV24 raidījumā “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienu plkst.19.00.
Raidījuma vadītājs Armands Puče sev raksturīgajā manierē saka: “96 Latvijas uzņēmumi ir nemierā ar Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbu. Ir pie Finanšu ministrijas tāda organizācija.
Un šie 96 uzņēmumi saka: pieeja no CFLA puses, kā šobrīd Eiropas naudas tiek dalītas saistībā ar inovāciju projektiem (tā ir nauda, kas ir jādala, tā nav nopelnīta, tā ir iedalīta), ir, ka visus uzskata par krāpniekiem. Visus! Tas taču “ir normāli”, ka visus uzskata par krāpniekiem.
Uzņēmumi norāda, ka tie nav mierā, uzskata, ka kaut kas ir jāmaina, citādi mēs nevaram sadalīt Eiropas naudu, mēs nevaram ieguldīt šo Eiropas naudu Latvijā. UN aģentūra, kurā strādā 410 cilvēki, valsts pārvaldes cilvēki, ko viņi tur guļ, kāpēc viņi guļ, kāpēc viņi nemostas, kāpēc viņi nepalīdz mūsu uzņēmumiem? Vīri, meitas, mostamies!”
Interesanti arī, ka aprīļa beigās arī LETA ziņoja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav apmierināts ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbību.
“Tā lieta [CFLA atveseļošanās plāna programmu kavēšanās] nav tikai melna un balta. Daži no tiem uzņēmējiem, kas sūdzās, ka naudu nepiešķir, paši ir tie, kas ir pie lēmējiem, kam piešķirt naudu. Tā nav normāla prakse Eiropā, tas nebūtu pieļaujams,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica Kariņš.
Jau ziņots, ka uzņēmēji atklātā vēstulē aicināja valdību mainīt CFLA un FM atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.
Vēstule nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA), Ašeradenam, klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram (JV), kā arī veselības ministrei Līgai Meņģelsonei.
Vēstulē teikts, ka CFLA vadības lēmumi rada reālus draudus Latvijas attīstībai un Latvijas tēlam Eiropā – tā vietā, lai kopā ar ministriju atbildīgajiem ierēdņiem atbalstītu Latvijas uzņēmējus, īstenojot Ministru kabinetā apstiprinātās programmas, tiek novilcināta, bremzēta un būtībā apturēta ES struktūrfondu programmu sākšana un īstenošana inovāciju un digitālās transformācijas atbalstam. Pat jau īstenoti un CFLA apstiprināti projekti tiek apšaubīti, pie tam šīs šaubas izpaužas kā vēstules Eiropas iestādēm, nevis sarunas ar uzņēmējiem.
Atveseļošanas un noturības mehānisma uzņēmējdarbības atbalsta programmas tika diskutētas un plānotas kopš 2021.gada aprīļa. Pēc ilgstošām diskusijām Ministru kabinets 2022.gada 5.jūlijā pieņēma jauno Kompetences centru programmu. 2022.gada septembrī astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centri – meža nozarē, pārtikā, farmācijā, mašīnbūvē, informācijas tehnoloģijās, elektronikā, enerģētikā un transportā, ķīmijā un biotehnoloģijās – iesniedza projekta pieteikumus un redzējumu par nozares inovāciju tālāku attīstību.
Līdz 2022.gada septembrim projekti tika izvērtēti un apstiprināti Ekonomikas ministrijā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem 2022.gada ceturtajā ceturksnī kompetences centri izsludināja inovāciju projektu konkursus, izvērtēja projektus un iesniedza apstiprināšanai CFLA.
Pašlaik ir 2023.gada aprīlis, un joprojām neviens projekts no CFLA puses nav apstiprināts, lai gan tas bija jāizdara 30 darba dienu laikā, un nav arī saņemta informācija, ka vērtēšanas process tiek pagarināts, norāda uzņēmēji. Vienlaikus uzņēmējiem tiek izvirzītas jaunas prasības, ko neparedz esošais regulējums.
