“Lai gan starptautisko biznesa pakalpojumu nozare Latvijā jau ir samērā attīstīta, labvēlīgos apstākļos tās apjomi vēl var dubultoties vai pat trīskāršoties,” saka “SEB Global Services in Riga” vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.
“Lai gan starptautisko biznesa pakalpojumu nozare Latvijā jau ir samērā attīstīta, labvēlīgos apstākļos tās apjomi vēl var dubultoties vai pat trīskāršoties,” saka “SEB Global Services in Riga” vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.
Foto: Dainis Bušmanis

Strauji augoši, bet maz zināmi – nozare, kas veido 1,9% no IKP 3

Latvijā pastāv uzņēmējdarbības nozare, kura veido gandrīz 1,9% iekšzemes kopprodukta un gandrīz 2% eksporta, apmēram tikpat, cik rada tūrisma nozare, taču par to zināms ļoti maz.

VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
Lasīt citas ziņas

Kas tā ir? Tā ir globālo pakalpojumu nozare. Kā stāsta “SEB Global Services” (SEB biznesa pakalpojumu centrs) vadītājas vietniece Aļesja Kirčenko, globālo pakalpojumu uzņēmumi veidojas tad, kad globāli strādājoši uzņēmumi nolemj centralizēt un vienā vietā izpildīt dažādas starptautiska uzņēmuma administratīvās funkcijas, tā vietā, lai izpildītu šīs funkcijas katrā valstī atsevišķi.

Tipiskākās administratīvās funkcijas, ko centralizē ir grāmatvedība, rēķinu apstrāde un personāla vadība. Vēl samērā tipiska pieeja ir tā, ka sadarbība ar klientu notiek valstī, kur atrodas klients, bet visas tālākās darbības, lai nodrošinātu sadarbības uzskaiti, notiek centralizēti valstī, kurā atrodas biznesa pakalpojumu centrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, SEB Grupas Zviedrijā un dažu valstu, kurās banka strādā, grāmatvedība ir koncentrēta Viļņā, kurā atrodas viens no diviem Baltijā esošajiem SEB biznesa pakalpojumu centriem. “Protams, grāmatvedības standarti daudzās valstīs ir atšķirīgi, tomēr to var apgūt, tāpat raksturīga problēma ir dažādo laika zonu radītās barjeras.

Kopumā – kamēr viss ir gludi, tikmēr lielu problēmu nav. Bet tikko problēmas rodas – ļoti svarīgas ir valodu zināšanas un komunikācijas prasmes. Tieši šī iemesla dēļ SEB Grupas ikdienas valoda ir angļu, nevis zviedru, tostarp arī pašā Zviedrijā.

Maksājumu un biržas darījumu apstrāde visā pasaulē

Savukārt, Rīgā atrodas vairākas funkcijas – pirmkārt, visas SEB Grupas maksājumu apstrādes centrs, tikai maksājumu nodrošināšanas vajadzībām Rīgā strādā 80 cilvēku komanda, kopā SEB biznesa pakalpojumu centrā strādā gandrīz 700 cilvēki.

Otra funkcija, kas atrodas Rīgā – SEB Grupas finanšu instrumentu (akciju, obligāciju, opciju utt.) darījumu apstrāde. “Neatkarīgi no tā, vai klients atrodas Zviedrijā, ASV vai Singapūrā, viņš savā datora ekrānā uzklikšķina “pirkt” vai “pārdot”.

Visa tālākā procesa apstrāde notiek šeit Rīgā – pārliecināšanās, ka depozitārijā akcijas nonākušas vajadzīgajā kontā, maksājuma saņemšana vai naudas pārskaitīšana pārdošanas gadījumā – tas tiek darīts šeit. Unikalitāte slēpjoties tajā, ka finanšu tirgus instrumentu apkalpošanā SEB Grupa ir viena no lielākajām Skandināvijas bankām.

Visbeidzot, trešā funkcija, ko izpilda SEB biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir regulatoru prasību ievērošanas kontrole visā pasaulē – naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošana, transakciju novērošana, risku pārvaldība un tam nepieciešamo IT sistēmu uzturēšana.

Bet kāpēc Rīga un Viļņa? “Pasaulē pastāv jēdziens “nearshoring”, proti, grupa nolemj pārcelt zināmas funkcijas uz noteiktu vietu un koncentrēt tās. Taču pieņemot šādu lēmumu ļoti svarīgi ir zināt, ka šīs funkcijas neatrodas ļoti tālu, tās atrodas reģionā, kurā ir saprotama normatīvu bāze un zināma likumu ievērošanas pieredze, nav milzīgu kultūras atšķirību, ir pietiekami labi izglītoti un valodas zinoši darbinieki. Tieši tādēļ izvēle krīt uz Baltijas valstīm,” stāsta A. Kirčenko.

3 nozares problēmas

2018. gadā šīs nozares lielākie uzņēmumi apvienojās un izveidoja asociāciju – ABSL Latvija, kurā šobrīd darbojas 11 biedri. Kopējais nozares uzņēmumu skaits tiek vērtēts ap 50.

ABSL Latvija sākusi aktīvu komunikāciju ar valsts iestādēm, vēršot uzmanību uz problemātiskajām jomām, kas kavē nozares tālāko attīstību. Pirmajā vietā, protams, ir darbinieku pieejamība, kas bieži tiek risināta, ņemot studentus uzreiz pēc augstskolas sola un apmācot. Taču vēl viens risinājums varētu būt arī “gudrā” imigrācija – darbinieku imports šajās nozarēs.

Jau šobrīd “SEB Global Services” jeb SEB biznesa pakalpojumu centrā strādā apmēram 80 ārvalstu darbinieki no 30 valstīm, tātad apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita.

Otra principiāla problēma ir izglītība – gan augstskolu, gan arī skolu līmenī. “Mēs prasām tikai angļu valodu, bet diemžēl joprojām ir situācija, ka šī valoda jauniešiem nav pietiekami labā līmenī. Es nemaz nerunāju par tādu nišu kā ziemeļvalstu valodu – zviedru, norvēģu, dāņu, arī somu – zināšana.

Situācija ar šīm valodām ir tāda, ka cilvēks, kurš tās zina, uzreiz var pretendēt uz apmēram par 20 – 30% lielāku algu, nekā tie, kas zina tikai angļu valodu. Šīs valodas reālajos Latvijas apstākļos ir svarīgākas par franču, vācu un ķīniešu valodām, taču šķiet, ka to nevēlamies pieņemt – ne skolnieki, ne viņu vecāki, nedz arī izglītības sistēma,” uzskata Aļesja Kirčenko.

“Nonācis pat līdz tam, ka, piemēram, viens no nozares uzņēmumiem – “DNB Bank ASA Latvijas filiāle”, pieņemot darbiniekus, pirmajos trīs mēnešos nevis liek pie konkrētā darba, bet māca norvēģu valodu – pilnu darba dienu.

Nenoliedzami, ziemeļvalstu valodas ir nišas valodas, bet Latvijā pēc tām ir pieprasījums, un izglītības sistēma, šķiet, to neapjauš. Tādēļ realitāte ir tāda, ka ņemam jauniešus un studentus tūlīt pēc augstskolas pabeigšanas un paši apmācam. Darbinieku atlasē mums svarīgākais dažkārt ir nevis stingras zināšanas, jo tās mūsdienās strauji mainās un noveco, bet tādi faktori kā attieksme pret darbu un vēlme mācīties,” saka Aļesja.

Trešā problēma – piemērotu telpu pieejamība Rīgā. “SEB Global services” vadītājas vietniece saka, ka Rīgā ir sarežģīti atrast telpas, kuras var elastīgi pielāgot biznesa apjomam, piemēram, ja katru gadu darbinieku skaits palielinās par 50 – 100. Telpu iznomātāji Rīgā vēlas stabilus ilgtermiņa līgumus uz 10 gadiem, bet šajā biznesā esot vajadzīga lielāka elastība.

“Lai gan starptautisko biznesa pakalpojumu nozare Latvijā jau ir samērā attīstīta, labvēlīgos apstākļos tās apjomi vēl var dubultoties vai pat trīskāršoties,” saka Aļesja Kirčenko.

“Lietuvā šīs nozares apgrozījums ir divas reizes lielāks nekā Latvijā, un pateicoties Lietuvas investīciju piesaistes aģentūras apzinātam darbam šajā virzienā, jaunie investori izvēlas Viļņu arvien biežāk. Arī mums būtu vērts sākt apzinātu darbu šajā virzienā.”

Uzziņa:

“SEB Global Services” jeb SEB biznesa pakalpojumu centrs Rīgā tiek atvērts 2006. gadā. Sākotnēji tajā strādā 100 darbinieki. Funkcijas – maksājumu apstrāde un daļa no finanšu instrumentu darījumu apkalpošanas.

Kad 2008. gadā kļūst skaidrs, ka šādi centri Baltijā spēj strādāt, atvērts arī “SEB Global Services” Viļņā, kurā sākotnēji atrodas daļa no grāmatvedības, personāla atlases un IT atbalsta funkcijām.

Rīgā turpina attīstīties tādu SEB Grupas darbību apkalpošana kā vērtspapīru un citu finanšu instrumentu apkalpošana, šīs funkcijas gandrīz pilnībā tiek pārceltas uz šejieni, tāpat arī maksājumu apkalpošana visas grupas ietvaros.

2015. gads – uz Rīgu tiek pārcelta SEB Grupas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un darbības atbilstības, kā arī risku vadības funkcijas.

2018. gadā Rīgas filiālē strādā 700 darbinieki. 80 no tiem – no 30 ārvalstīm.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozares nozīme Latvijas ekonomikai:

Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija nodibināta 2019 gada 18.aprīlī – ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders). Šobrīd asociācijā ir 11 biedri.

Kopumā Latvijā ir reģistrēti ap 50 starptautisko biznesu pakalpojumu centru.

Nodarbināto skaits > 9000 darbinieki (Finanšu nozares asociācijas dati).

Nozares apgrozījums > 400 milj. EUR gadā (aplēse).

Nozares īpatsvars kopējā Latvijas eksportā – 7,75% (ABSL Latvia dati).

Pienesums IKP – 1,9 %, apmērām vienāds ar tūrisma nozares pienesumu (ABSL Latvija dati).

Vidējā bruto alga sektorā – 1657 EUR.

Sākotnējā alga – 1000 EUR.

SAISTĪTIE RAKSTI

80% no ABSL locekļiem plāno darbinieka skaita pieaugumu 2020.gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
Lasīt citas ziņas
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Mariupolē krievi pabeiguši sabombardētā teātra drupu novākšanu un līķu izvešanu
“Pēc karavīru ievainojumiem var redzēt, kuri ieroči ir visefektīvākie,” Rajevs stāsta par efektīvākajiem ieročiem
Pasākums “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem
22:07
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
21:34
Krievi saveduši Čornobajivkā 130 kara tehnikas vienības
21:25
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
Mēnesi pirms vēlēšanām 18 000 iedzīvotāju būs nederīgas pases. Gaidīt sodu, stundām stāvēt rindā, ko darīt?
Kijiva: Situācija karadarbības zonā saglabājas saspringta
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Austrumu slimnīcā operēts pirmais karā cietušais Ukrainas civiliedzīvotājs
Krievija NATO paplašināšanās dēļ veidos jaunas armijas bāzes rietumu pierobežā
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
“Azov” komandieris: Smagi ievainotie karavīri no “Azovstaļ” evakuēti tālākai apmaiņai
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
“Virši-A” iegādājas 20% “Skulte LNG Terminal” akciju
Latvieši atkal slīkst ātro kredītu bezdibenī
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
vērtējat premjera Kariņa rīcību saistībā ar ministru maiņu?
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni