Strauji pieaug krāpšanas gadījumu skaits 0
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn krasi, par 85%, pieaudzis reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits, un viena no krāpnieku iecienītajām metodēm ir svešu personu datu izkrāpšana, lai saņemtu ātros kredītus, aģentūrai BNS pēc otrdien notikušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes pastāstīja Valsts policijas (VP) pārstāvis Jānis Lazdiņš.
Saeimas komisijas sēdē policijas prezentētie dati liecina, ka noziedzības līmenis pēdējos triju gadu laikā nav būtiski mainījies. Pērn Latvijā reģistrēti 48 955 noziedzīgi nodarījumi, salīdzinājumam 2011.gadā ‒ 49 517, 2010.gadā ‒ 51 108. No pērn sāktajiem 45 025 kriminālprocesiem par atklātiem tiek uzskatīti 14 157 jeb 31,4%.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn krasi, par 85%, pieaudzis reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits, un viena no krāpnieku iecienītajām metodēm ir svešu personu datu izkrāpšana, lai saņemtu ātros kredītus, aģentūrai BNS pēc otrdien notikušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes pastāstīja Valsts policijas (VP) pārstāvis Jānis Lazdiņš.
Saeimas komisijas sēdē policijas prezentētie dati liecina, ka noziedzības līmenis pēdējos triju gadu laikā nav būtiski mainījies. Pērn Latvijā reģistrēti 48 955 noziedzīgi nodarījumi, salīdzinājumam 2011.gadā ‒ 49 517, 2010.gadā ‒ 51 108. No pērn sāktajiem 45 025 kriminālprocesiem par atklātiem tiek uzskatīti 14 157 jeb 31,4%.
Pērn par trešdaļu jeb 35,5% gan palielinājies sevišķi smagu noziegumu īpatsvars, sasniedzot 3286, par 4,4% vairāk bijuši arī mazāk smagi noziegumi, par 1,5% palielinājies kriminālpārkāpumu skaits. Par 10% samazinājies smago noziegumu skaits.
Krities arī reģistrēto laupīšanu skaits. Stipri mazāk reģistrētas zādzības, taču, salīdzinot ar 2011. gadu, pērn par 85,5% pieaudzis krāpšanu skaits, sasniedzot 1213 gadījumus.
VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālpolicijas attīstības biroja priekšnieks Jānis Lazdiņš norādīja, ka daudz krāpšanas gadījumu notikuši, izmantojot interneta vidi, piemēram, krāpnieki izmāna kredītkaršu datus, priekšapmaksu vai piedāvā iegādāties preces. Ik nedēļu policija reģistrē vismaz vienu vai divus tā saukto telefonkrāpšanu gadījumus.
Lazdiņš sacīja, ka drīzumā policija nodos prokuratūrai kriminālvajāšanai lietu, kurā krāpnieki izkrāpa no vairākām personām naudu par investīciju piesaisti. Proti, cilvēkiem, kuriem bankas vai citi aizdevēji bija atteikuši kredītu izsniegšanu, piedāvāja noformēt no citas privātpersonas aizdevumu. Krāpnieki par noformēšanu prasīja samaksu, vidēji no 200 līdz 3000 latu. “Cilvēki maksāja, un, protams, neviens nesaņēma aizņēmumu,” klāstīja Lazdiņš.
VP pārstāvis pieļāva, ka vienīgā iespēja, kā samazināt šādu krāpšanas gadījumu skaitu, ir sabiedrības informēšana: “Mēs jau gadus piecus informējam ‒ ja kādam zvana un saka, ka kāds no radiniekiem izraisījis avāriju vai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un policijai vai cietušajam vajag samaksāt tūkstoti latu, tad tā simts procentos gadījumu ir krāpšana,” uzsvēra Lazdiņš.
