“Straume mašīnu bija aiznesusi jau 10-15 metrus no krasta…” Latvietis Janeks atvaļinājuma laikā Norvēģijā kļuvis par vietējo varoni, glābjot dzīvību
14
Reizēm ir svarīgi ne tikai būt īstajā laikā un vietā, bet arī rīkoties tā, kā šajā laikā un vietā nepieciešams. Tā neparasts notikumu savirknējums liepājnieku Janeku Usovu noveda situācijā, kad viņam sekundēs bija jāpieņem lēmums, kā rīkoties. Tagad skaidrs, ka viņš visu izdarīja pareizi.
Patiesībā stāsts ir par diviem draugiem – jau pieminēto latvieti Janeku un viņa draugu Kimu Andrē Kristiansenu no Norvēģijas.
Abi draugi iepazinušies pirms 5-6 gadiem, kad kopā Norvēģijā strādājuši un sadraudzējušies. Tieši tāpēc jūlijā Janeks devies ciemos pie Kima, lai atkal satiktos un kopā pavadītu atvaļinājumu. Šo tikšanos neviens no viņiem nekad neaizmirsīs.
Kims kopā ar sievu dzīvo Vormas upes krastā. Kādā trešdienā no Latvijas ciemos ieradies Janeks. Pēc dažām stundām sākusies pamatīga vētra un lietus – laika apstākļi bijuši ļoti slikti. Visi sēdējuši viesistabā, baudījuši atkalsatikšanās prieku, šausminājušies par vētru, līdz ieraudzījuši, ka uz ceļa šoferim neizdodas savaldīt automašīnu un tā iebrauc tuvējā upē.
Viss tālākais jau noticis sekundēs. Abi draugi metušies ārā no mājas. Aptuveni pusotras minūtes laikā sasnieguši upes krastu, kur stāvējis viens no cilvēkiem, kas bija automašīnā. Viņam pirms mašīnas nonākšanas ūdenī bija izdevies no tās izlekt, taču otrs cilvēks bija palicis iekšā.
Kims vietējam medijam stāsta: “Es nometu telefonu, norāvu kurpes un metos iekšā Vormā. Neilgajā laikā, kamēr skrējām, straume mašīnu jau bija aiznesusi 10-15 metrus no krasta. Vīrietis, kas bija no tās izkļuvis, stāvēja apjucis, nespēdams izdarīt pilnīgi neko. Mašīnā tikmēr turpināja plūst ūdens, tās priekšgals jau bija zem ūdens.”
Kims ātri aizpeldējis līdz mašīnai un atvēris tās bagāžnieku, iekāpjot tajā. Mēģinājis runāt ar salonā esošo vīrieti, lai noskaidrotu, vai viņš var izkļūt pats, varbūt ir iesprūdis. Taču cilvēks neesot spējis atbildēt ne vārda.
“Atspēru vaļā aizmugurējo stiklu un ielīdu iekšā. Atbrīvoju cilvēku no drošības jostām, taču vienlaikus jutu, ka automašīna strauji grimst. Centos sasaukties ar krastā esošajiem, bet arī tas neizdevās. Vīrietis mašīnā joprojām ar mani nerunāja. Mēģināju viņu vilkt ārā, taču tas neizdevās, jo viņš bija krietni lielāks un smagāks par mani. Nolēmu, ka jāizmanto ūdens spēks. Pagaidīju, lai ūdens līmenis mašīnā paaugstinās, lai man būtu vieglāk izcelt cilvēku,” stāsta Kims.
Tā arī viss izdevies, ātri vien jau abu cilvēku galvas bijušas zem ūdens, tad burtiski 10 sekunžu laikā izdevies izcelt ārā vīrieti.
Grūtības sagādājušas aizmugurējās durvis, jo tās bijis grūti atvērt ūdens pretestības dēļ, bijis arī jāuzmanās, lai nesavainotos.
Taču viss izdevies. Grūtākais šajā visā gan esot bijis tieši nokļūt krastā. Kims izglābtajam vīrietim vaicājis, vai viņš spēs peldēt, taču atbilde joprojām neesot sekojusi, tā vietā vīrietis ļoti stipri pieķēries savam glābējam.
Spēcīgā straume un vējš vilcis abus uz leju. Nācis sakopot pilnīgi visus spēkus. Te būtisku lomu spēlējis Janeka atbalsts – viņš krastā bija pa to laiku atradis glābšanas riņķi un metās pakaļ savam draugam un otram vīrietim.
Kims atceras: “Mēs peldējām uz sauszemi, bet straume burtiski mūs rāva uz priekšu. Aptuveni pusceļā man jau šķita, ka ir jāatbrīvojas no izglābtā vīrieša, lai spētu izglābt sevi, taču tad ieraudzīju tuvumā Janeku un sapratu, ka man ir jāizmanto visi mani spēki. Saņēmos.” Sanāk, ka Kims izglāba vīrieti no mašīnas, bet pēc tam Janeks – pašu Kimu.
Īsts atvieglojums iestājies, kad visi, tuvojoties krastam, ar kājām spēja sataustīt akmeņus upes dibenā. Tad kopīgiem spēkiem iznākuši krastā un jau burtiski pēc 30 sekundēm ieradusies ātrā palīdzība. Mediķi palīdzējuši cietušo nogādāt uz savu auto, kā arī pārbaudījuši abu glābēju veselību, iedevuši segas.
Tagad jau draugi uz notikušo atskatās ar lepnumu par paveikto un spēj pat pasmaidīt. Esot katru sekundi pārrunājuši neskaitāmas reizes, taču abi ir droši – viss izdarīts pareizi. Ja vēl kādu reizi nonāktu līdzīgā situācijā, viņi rīkotos tieši tāpat.
Tobrīd esot bijis jādomā ātri, bet vienlaikus jāspēj saglabāt mieru. Kopā tās bijušas vien varbūt 5 minūtes, taču to laikā izdevies izglābt dzīvību. Un izdevība to paveikt bijusi tikai viena.
“Izglābtais vīrietis ar mums ir sazinājies, viņš gaida, kad es atkal būšu ciemos Norvēģijā, jo gribot paspiest roku par to, ko kopā ar Kimu paveicām,” saka Janeks.
