AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste sola līdz 2026. gadam atvērt 1500 elektroauto uzlādes punktu.
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste sola līdz 2026. gadam atvērt 1500 elektroauto uzlādes punktu.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Stūrē zaļajā virzienā 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

AS “Latvenergo” ir izstrādājusi koncerna vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.– 2026. gadam, kurā izvirzīti jauni stratēģiskie mērķi. Izaugsmes stratēģija ir vērsta uz koncerna līderību atjaunojamās enerģijas attīstīšanā. Atbilstoši tai 2030. gadā 75% AS “Latvenergo” koncerna ražotās enerģijas tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, kā prioritāru izvirzot vēja enerģētiku, kas ļautu elektroenerģiju arī eksportēt.

Emitēs zaļās obligācijas

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste stāsta, ka stratēģija paredz audzēt un dažādot produktu portfeli ar vēja un saules enerģiju, 2026. gadā iegūstot vēl 600 megavatu (MW) jaudu, bet 2030. gadā – to palielinot līdz 2300 MW.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušais gads bijis sekmīgs saules paneļu tirdzniecībā – salīdzinot ar 2020. gadu, noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, pārsniedzot 1300. Kopējā AS “Latvenergo” koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā sasniedz gandrīz 11 MW.

Lai nodrošinātu valsts energoneatkarību un lētāku elektroenerģiju patērētājam, “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) veidos kopuzņēmumu vēja parku attīstībai Latvijā. Lai piesaistītu finansējumu, uzņēmumi izmantos savus resursus, kā arī varēs aizņemties kapitāla tirgos, emitējot zaļās obligācijas. M. Čakste informē, ka šogad varētu būt jauna uzņēmumu zaļo obligāciju emisija.

AS “Latvenergo” jau ir emitējusi zaļās obligācijas. Pagājušajā pavasarī uzņēmums izvietoja septiņu gadu zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā ar fiksēto gada procentu likmi 0,5%. “Latvenergo” zaļās obligācijas ir saņēmušas augstāko iespējamo neatkarīgā pētniecības centra ­”CICERO Shades of Green” novērtējumu.

Uzlādes punktu netrūks

Tāpat AS “Latvenergo” attīstības stratēģija paredz attīstīt elektroauto uzlādes tīklu – 2026. gadā Baltijas valstīs to būs 1500, bet līdz 2030. gadam elektromobiļu uzlādes punktu skaits vēl tiks dubultots.

Lai arī pirmajos gados uzlādes stacijas nebūt nav rentablas, uzņēmums ir apņēmies būt tirgus līderis, lai Latvijā pēc iespējas vairāk autobraucēju varētu pāriet uz šo videi draudzīgo transporta veidu. Pērn AS “Latv­energo” atvēra 90 uzlādes vietas, šogad tiek plānots to skaitu palielināt līdz 230. Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Pakalpojums vēl jāpadara ērtāks dažādām norēķinu sistēmām. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt uzlādes tīklu atbilstoši tam, kāds būs elektroauto skaits.

Papildinās rezerves

M. Čakste atzīst, ka Krievijas invāzija Ukrainā, kas ir rezultējusies ar īpaši strauju energoresursu cenas pieaugumu, būtiski ietekmē uzņēmuma darbību. Tāpēc, lai nodrošinātu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu 2022. gadā, vienlaikus nodrošinot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā, AS “Latv­energo” iepirks aptuveni divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras. Cenu, par kādu šis vērtīgais energoresurs tiks iegādāts, AS “Latvenergo” neizpauž, norādot, ka tā ir komerciāla informācija. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu AS “Latvenergo” TEC. Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.

Reklāma
Reklāma

Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes, Latvija varētu pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli, kura sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – 5 TWh.

Patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes krātuvē ir pieejamas dabasgāzes rezerves vismaz trijiem mēnešiem, taču, ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, laikus tiek meklēti risinājumi, lai nodrošinātu dabasgāzi nākamajai apkures sezonai un nebūtu piegāžu pārrāvumu.