Šveice, kura no nacistiem iepirkusi holokaustā nogalināto ebreju zeltu, tagad piekopj miera strausa taktiku 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ Vācija, pakļaudamās iekšējam un ārējam spiedienam, mainījusi savu nostāju militārās palīdzības sniegšanas jautājumā Ukrainai. Ticis pieņemts lēmums piegādāt Ukrainas aizstāvjiem nopietnāku kara tehniku – 50 tā dēvētos “Gepard” tankus, kas izmantojami pretgaisa aizsardzībai.
Pati Vācija savas aizsardzības sistēmas jau sen ir nomainījusi pret jaunākām, bet daļu “Gepardu” eksportējusi uz Brazīliju, Jordāniju, Rumāniju un atsevišķām citām valstīm. Tādēļ nav pārsteigums, ka Vācijas rīcībā, kā vēsta izdevums “Bild”, esot tik vien “Gepard” munīcijas, kas sniegtu iespēju aktīvā karadarbībā iesaistīties niecīgas 20 minūtes.
Munīcija tiek ražota Šveicē, un Vācija ir vairākkārt lūgusi tai nodrošināt palīdzībai Ukrainai nepieciešamos apjomus. Tam būtu nepieciešami simtiem tūkstošu lādiņu. Tomēr brīdī, kad pat pacifistiskās Somija un Zviedrija mīņājas pie NATO sliekšņa, Šveice ir nolēmusi demonstrēt savus mūžīgās neitralitātes principus un nostājusies pozā, uzlikdama veto munīcijas piegādēm Ukrainai.
Šveices neitralitāte vēsturiski sakņojas tās reliģiskajā un lingvistiskajā dažādībā. Tādēļ senākos gadsimtos valsts piesliešanās vienai vai citai no karojošajām pusēm varēja draudēt ar valsts izjukšanu. Tomēr šie laiki, jādomā, sen ir beigušies.
Šveice gan ir uzticīga tradīcijām, uzsverot, ka tās politika nav savietojama ar dalību organizācijās, kuru dalībvalstis apņemas sniegt savstarpēju militāru palīdzību. Tādēļ, piemēram, iestāties NATO tā nekad nav plānojusi.
Tāpat tā savā neitralitātē nav pretendējusi uz iestāju Eiropas Savienībā. Diezgan ērta pozīcija nelielai valstij kalnainā apvidū Eiropas vidienē…
Te tomēr ir vērts atcerēties, ka vēl ne tik sen ir atklājušās skandalozas situācijas, kad Šveice savu neitralitāti ir mierīgi “paslaucījusi zem tepiķa”.
Piemēram, deviņdesmito gadu vidū klajā nākusī neglītā vēsturiskā patiesība, ka Šveice no nacistiem iepirkusi holokaustā nogalināto ebreju zeltu, būtībā strādādama par nacistu naudas atmazgātāju. Ilgus gadus šis zelts glabājies Šveicas bankās un diezin vai ir turēts tik ļoti ieslēgts, lai nevairotu valsts bagātību.
Ko Vācija šajā situācijā? Izskan runas par iespējām prasīt tanku munīciju Brazīlijai vai sākt to ražot pašu valstī, tomēr viss prasa nežēlīgi ilgu laiku…
