Ekonomika
Īpašums

Tallinā uz sērijveida dzīvokļiem principā neskatās, kādēļ Rīga atpaliek?2

Foto: pexels.com

Rīgā 2020.gadā tiks uzbūvēti ap 2500 jaunu dzīvokļu, bet optimāli Rīgā būtu nepieciešami 5000-6000 dzīvokļu gadā pret iedzīvotāju skaitu un novecojušo dzīvokļu fondu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš pavēstīja, ka Tallinā, kas ir stipri mazāka par Rīgu, gadā tiek uzbūvēti apmēram 3500 dzīvokļu, savukārt Viļņā, kas ir arī ir mazāka par Rīgu, tie ir 6000 dzīvokļu gadā.

“Līdz šim mēs esam attīstījušies diezgan proporcionāli Tallinai, tikai iepaliekot par pāris gadiem. Mēs prognozējam, ka turpmākajos piecos gados mēs, mazākais, būsim līdzīgi Tallinai, kāda tā ir šobrīd. Optimistiski domāt liek tas, ka Rīgā ir plānotas būtiskas investīcijas biroju ēkās, kas radīs jaunas darbavietas, tāpat “Rail Baltic” projekts un dažādi citi. Ceram uz jauno pašvaldības vadību, kas nodrošinās labāku pilsētvidi,” sacīja Buks-Vaivads.

Viņaprāt, Rīgas tirgus perspektīvas ir sasniegt Tallinas līmeni.

Pirms diviem gadiem, kad “Kaamos” iegādājās Rīgā pirmo zemes gabalu, dzīvokļu cenas tik tikko nosedza būvniecības izmaksas, tagad jau dzīvokļu cenas ir sasniegušas zināmu rentabilitātes līmeni, norādīja Buks-Vaivads.

“Divu gadu laikā jauno dzīvokļu cenas ir augušas par apmēram 250 eiro kvadrātmetrā. Tās gan joprojām ir par 30% zemākas nekā Tallinā, kas ir labi, jo lielākā daļa no šīs starpības ir uz zemes cenu rēķina, nevis uz attīstītāju peļņas vai būvniecības izmaksām, bet tieši uz zemes rēķina. Tallinā “Divu krastu” analogs maksātu 2500-2700 eiro kvadrātmetrā. Tallinā zemes cenas ir ļoti dārgas un ir jau būtiska komponente dzīvokļa gala cenā,” skaidroja Buks-Vaivads.

Jautāts, vai 6000 jaunu dzīvokļu Rīgā katru gadu būtu pircēji, Buks-Vaivads atbildēja apstiprinoši.
Saistītie raksti

“Rīgas iedzīvotājiem mainās uztvere par padomju laiku sērijveida mājām. Tallinā sērijveida mājās neviens negrib dzīvot, tajās dzīvokļus pērk cilvēki, kas pārceļas no citām pilsētām, kuriem varbūt nav citas iespējas kā vien sērijveida dzīvokļi.

Tallinā principā sērijveida dzīvoklis netiek uzskatīts kā mājoklis, uz kuru vispār vērts skatīties. Rīgā pagaidām vēl sērijveida dzīvokļi tiek uztverti kā potenciālais mājoklis, taču domāju, ka tas ir neilga laika jautājums, kad arī mums domāšana mainīsies. Jaunākā paaudze jau vairs praktiski nepērk sērijveida dzīvokļus,” skaidroja Buks-Vaivads.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.