“Spriegums, kādu ir uzrādījis ražotājs, ir 9 volti (V), bet LU Cietvielu fizikas institūtā veiktie testi rāda, ka pie šā brīža saules koncentrācijas ir iespējams iegūt 7,2 V. Ja saule spīdētu vairāk, varētu iegūt arī 9 V,” ir pārliecināts pētnieks Aivars Vembris.
“Spriegums, kādu ir uzrādījis ražotājs, ir 9 volti (V), bet LU Cietvielu fizikas institūtā veiktie testi rāda, ka pie šā brīža saules koncentrācijas ir iespējams iegūt 7,2 V. Ja saule spīdētu vairāk, varētu iegūt arī 9 V,” ir pārliecināts pētnieks Aivars Vembris.
Foto: Timurs Subhankulovs

Testē elastīgās solārās plēves 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Lasīt citas ziņas

Šobrīd Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LUCFI) tiek testētas Korejā ražotās CIGS elastīgās saules baterijas plēves formā, un nav izslēgts, ka nākotnē Latvijā varētu tikt izveidota vērienīga šāda alternatīvās enerģijas ieguves avota ražotne.

Nesen Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklēja kāda Korejas uzņēmuma pārstāvji, kuri interesējās par iespējām saņemt atbalstu sava produkta sertifikācijai ES tirgum un ražošanai Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tās ir ļoti vieglas un elastīgas saules baterijas plēves formā, kuras var uzlīmēt teju uz jebkuras virsmas, piemēram, sienas, jumta, sētas vai pat ceļa seguma, tādējādi iegūt saules enerģiju ar ļoti augstu lietderīgās darbības koeficientu.

Tās ir īpaši piemērotas ziemeļvalstīm, jo ir iespējams savākt daudz vairāk saules enerģijas, kas mājsaimniecībās lietotajām baterijām ir pieejama vien pāris stundas dienā, jo tās uz jumta negrozās, sekojot saules atrašanās vietai.

Turklāt baterijas ir dārgas un smagas, bet plēve ir lētāka un vieglāka,” skaidro LZA prezidents Ivars Kalviņš, atzīstot, ka Latvijai būtu izdevīgi kļūt par šāda inovatīva produkta ražotāju un eksportētāju uz ES un citām valstīm.

LZA loma šajā procesā ir veikt projekta ekspertīzi un, ja nepieciešams, palīdzēt to īstenot. “Kad tiksim skaidrībā par šī produkta kvalitāti, izvērtēsim paraugus, jo negrasāmies pirkt vai ieviest kaķi maisā, tiks veikti nākamie soļi – slēgti līgumi, piesaistīti investori, kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru lemts par iespējamiem Latvijas puses ieguldījumiem.

Tā varētu būt ražotne ar kopējo investīciju apjomu aptuveni 50 miljoni eiro. Latvijā nav nevienas saules paneļu ražotnes. Savulaik tādu plānoja būvēt, taču, tā kā mūsu bankās nevarēja atvērt kontus, investori izvēlējās ražot Lietuvā,” teic I. Kalviņš.

LUCFI vadošais pētnieks Aivars Vembris stāsta, ka institūtā ir testēts CIGS (no ang.val. – copper indium gallium selenide) elastīgo saules paneļu maksimālais spriegums. “Spriegums, kādu ir uzrādījis ražotājs, ir 9 volti (V), bet institūtā veiktie testi rāda, ka pie šā brīža saules koncentrācijas ir iespējams iegūt 7,2 V.

Reklāma
Reklāma

Ja saule spīdētu vairāk, varētu iegūt arī 9 V,” ir pārliecināts pētnieks. LUCFI testi tiek veikti dabiskos apstākļos, institūtam nav iespēju tik lielus paneļus testēt kontrolētos apstākļos laboratorijās.

“CIGS lokanos paneļus ir vieglāk uzstādīt uz māju jumtiem, taču to efektivitāte ir nedaudz mazāka nekā klasiskajiem silīcija saules šūnu paneļiem,” vērtē A. Vembris. I. Kalviņš uzskata, ka solārajām plēvēm ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar saules paneļiem.

“Saules paneļi ir smagi, uz katra jumta tos uzlikt nevar, jo ne visi var izturēt tādu slodzi. Tāpat, ja kāds neliels paneļa elements tiek sabojāts, ir jāizmet viss panelis. Turklāt paneļi nav īsti piemēroti vertikālām konstrukcijām,” salīdzina LZA prezidents.

Viņš atzīst, ka solārās plēves, kas ir pieejamas dažādās krāsās, var līmēt uz ēku siltinājuma materiāla, veidojot sienas apdari. “Taču visu izšķirs izmaksas, pirms mēs sakām “hop!”, tās ir jāizpēta,” teic I. Kalviņš.