Tiesībsardze: Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu atlaišanai ir jāatbilst Satversmē nostiprinātajiem tiesiskās paļāvības principiem 0
Valstij ir tiesības un pienākums noteikt paaugstinātas drošības prasības kritiskajā infrastruktūrā nodarbinātajiem, tai skaitā paredzēt ierobežojumus atsevišķu valstu pilsoņu nodarbināšanai, tomēr šādu lēmumu īstenošanai ir jāatbilst Satversmē nostiprinātajiem tiesiskās paļāvības, samērīguma un sociālās atbildības principiem, aģentūrai LETA sacīja tiesībsardze Karina Palkova.
“Nacionālās drošības apsvērumi demokrātiskā un tiesiskā valstī var būt leģitīms pamats šādiem ierobežojumiem,” sacīja Palkova.
Vienlaikus viņa uzsver, ka persona, kura likumīgi ir nodarbināta, maksājusi nodokļus un pildījusi savus darba pienākumus, drīkst paļauties uz to, ka valsts, mainot tiesisko regulējumu, neuzliks tai nesamērīgu un pēkšņu slogu bez pārejas mehānismiem.
Pēc Palkovas teiktā, fakts, ka darba tiesisko attiecību izbeigšana notiek atbilstoši Darba likuma 115. panta piektās daļas nosacījumiem un formāli neparedz atlaišanas pabalsta izmaksu, pats par sevi vēl nenozīmē, ka situācija ir vērtējama kā cilvēktiesībām pilnībā atbilstoša.
“Manā ieskatā problēma šajā gadījumā nav tik daudz darba devēja rīcībā, cik likumdevēja izvēlētajā regulējumā un tā piemērošanas sekās,” teica tiesībsardze.
Viņa arī atzīst, – ja persona zaudē darbu nevis savas rīcības, vainas vai profesionālo spēju dēļ, bet gan valsts pieņemta vispārēja aizlieguma rezultātā, rodas jautājums, vai netiek nesamērīgi ierobežotas personas tiesības uz sociālo drošību un vai netiek aizskarta tās tiesiskā paļāvība. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad regulējums stājas spēkā strauji, bez pietiekama pārejas perioda, savlaicīgas informācijas vai kompensējošiem mehānismiem, pārliecināta Palkova.
Tiesībsardze uzskata, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī valsts nevar pilnībā distancēties no sociālajām sekām, ko rada pašas valsts pieņemti drošības lēmumi. Viņa pauž, ka šādās situācijās likumdevējam būtu jāizvērtē alternatīvi risinājumi, piemēram, atbilstoša pārejas perioda, atlaišanas pabalsta noteikšana vai citi sociālās aizsardzības instrumenti, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības drošību un indivīda pamattiesībām.
“Par aizliegumu atsevišķu valstu pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos bija zināms iepriekš un līdz ar to šiem cilvēkiem bija iespēja rīkoties, lai mazinātu šādu prasību sekas,” teica Palkova.
Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālā slimnīca janvāra pēdējā darba dienā ir atlaidusi teju 50 darbinieku – Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu.
Slimnīcā komentē, ka darba tiesisko attiecību izbeigšana ar darbiniekiem ir tieši saistīta ar Nacionālās drošības likuma prasībām, kas regulē kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Minētā norma paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šāda nodarbinātība ir pieļaujama tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.
Slimnīca ir kritiskās infrastruktūras objekts, līdz ar to iestādei ir pienākums nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi nacionālās drošības jomā.
Ņemot vērā minētos ierobežojumus, izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar 49 darbiniekiem. Darba tiesiskās attiecības izbeigtas, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, kas paredz darba devēja pienākumu nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta un nav iespējams ar darbinieka piekrišanu nodrošināt viņam citu piemērotu darbu.
Ziņots arī, ka Valsts darba inspekcijā (VDI), komentējot atlaišanas pabalsta neizmaksāšanu atlaistajiem slimnīcas darbiniekiem, aģentūrai LETA skaidroja, ka gadījumos, kad darba tiesisko attiecību pārtraukšanas pamats ir Darba likuma 115. panta piektā daļa, kad atbilstoši likumam ir iestājies aizliegums darbinieka nodarbināšanai, Darba likums neuzliek darba devējam pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu.
“Līdz ar to nav saskatāms darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, par kura izdarīšanu būtu veicama pārbaude,” komentē VDI Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
