Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Tirdzniecības centri gatavojas tiesāties ar Latvijas valsti 0

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
Veselam
saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes
Lasīt citas ziņas

Vairāki tirdzniecības centri pašlaik apsver iespēju vērsties tiesā pret Latvijas valsti, lai piedzītu pandēmijas periodā tiem nodarītos zaudējumus. Tiek lēsts, ka kopējā prasījumu summa varētu būt ap 45 miljoniem eiro.

Vērsties tiesā lielo tirdzniecības centru īpašniekiem ir iespēja, balstoties uz neseno Satver­smes tiesas spriedumu, kas bijis tirgotājiem labvēlīgs. Proti, martā Satversmes tiesa nāca klajā ar informāciju par spriedumu lietā, kurā apvienoti vairāku komercsabiedrību pieteikumi. Saistībā ar pandēmijas perioda nesamērīgajiem ierobežojumiem Satversmes tiesā bija vērsušies uzņēmumi “Jysk Linnen’n Furniture”, “VRPB” (TC “Valleta”) un “EfTEN Domina”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzņēmumu pretenzijas attiecās uz atsevišķām ierobežojumu normām, kas bijušas spēkā 2021. gadā nepilnu divu mēnešu periodā. Apstrīdēts tika Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18. punkts (redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam), kurš noteica, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2, aizliegta veikalu darbība, izņemot šā punkta apakšpunktos norādīto kategoriju veikalus.

Konstatē nevienlīdzīgu attieksmi

Satversmes tiesa, vērtējot uzņēmumu apstrīdētās normas, norādīja, ka atbilstoši labas likumdošanas principam parastos apstākļos Ministru kabinetam tiesiskā regulējuma izstrādes procesā ir jānoskaidro dažādi ieinteresēto personu viedokļi un jāmeklē labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām konfliktējošām tiesībām un interesēm.

Tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos valstij atbilstoši piesardzības principam nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski nodarīts. Proti, unikālā un neskaidrā situācijā valstij ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir, pirmkārt, balstīti uz saprātīgu pieņēmumu un, otrkārt, vērsti uz pamattiesību aizsardzību.

Tomēr Satversmes tiesas spriedums liecina, ka apstrīdētā MK noteikumu norma atzīta par neatbilstošu Satversmei “ciktāl tas attiecas uz tirgotāju, kura veikals iekārtots lielā tirdzniecības centra telpās, kuram var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi”, kā arī “ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku”.

Attiecībā uz SIA “VRPB” un SIA “EfTEN Domina” Sa­tversmes tiesa atzinusi MK noteikumu Nr. 360 24.18. punktu tā redakcijās, kas bijušas spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, par spēkā neesošu no 2021. gada 7. aprīļa. Komentējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ST tiesnesis Gunārs Kusiņš norādīja, ka tas uzņēmumiem sniedz iespēju vērsties tiesā pret valsti un pieprasīt kompensācijas.

Reklāma
Reklāma

Sola prasīt desmitiem miljonu

Tajā pašā dienā lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags nāca klajā ar paziņojumu, ka pēc Satver­smes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus. Viņš arī solīja, ka spriedums tiks izanalizēts tuvākajās dienās un tas sniegs iespēju lemt par tālākajiem nozares aizstāvības soļiem. Pagaidām tomēr tirdzniecības centri un arī attīstītāju alianse sprieduma pētīšanu vēl nav pabeigusi.

“Pagaidām tirdzniecības centri rūpīgi iepazīstas ar Satversmes tiesas lēmumu un izvērtē iespējas vērsties tiesā, prasot kompensēt neatbilstošo ierobežojumu radītos zaudējumus. Situāciju analizē gan uzņēmumi, kas vērsās Satversmes tiesā, gan citi nozares uzņēmumi, jo valdības noteiktie ierobežojumi ietekmēja ikvienu lielo tirdzniecības centru Latvijā,” skaidro NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags un, jautāts par iespējamo prasījuma summu, turpina: “Ierobežojumi, kas tagad atzīti par Satversmei neatbilstošiem, tirdzniecības centriem radīja vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem kompensācijas saņemtas par mazāk nekā 20 miljoniem eiro. Ņemot to vērā, aptuvenais prasījumu apjoms, par ko varētu notikt diskusijas, ir 45 miljoni eiro.”

Vēl pēta labāko scenāriju

Satversmes tiesas spriedumu pagaidām vēl izvērtē arī paši prasību iesniedzēji. “”JYSK” ir saņēmis Satversmes tiesas spriedumu uz vairākiem desmitiem lapu. Šobrīd iepazīstamies ar to – par turpmāko pagaidām nav lēmuma,” vēsta “JYSK” Baltijas un Baltkrievijas mārketinga direktors Andrejs Jerkins. Arī “Domina” vēl apsver labākos rīcības scenārijus.

“Vīziju par mūsu nākamajiem soļiem sprieduma kontekstā izteikt vēl ir pāragri, jo vispirms mums ir rūpīgi jāiepazīstas ar tā visām detaļām,” skaidro “Domina Shopping” direktore Dina Bunce un piebilst: “Kopumā esam apmierināti ar Satversmes tiesas lēmumu, jo beidzot arī leģitīmā veidā un nepārprotami ir apstiprināts, ka pandēmijas laikā lielajiem tirdzniecības centriem, tai skaitā “Domina Shopping”, nācās strādāt negodīgas konkurences apstākļos.

Ceram, ka šādu precedentu Latvijā vairs nekad nebūs un turpmāk mūsu nozarē tiks ievēroti vienlīdzības principi.” Savukārt tirdzniecības centrs “Akropole”, kurš gan nebija viens no prasības pieteikuma iesniedzējiem, tomēr tāpat ir cietis zaudējumus, komentēt savu iespējamo rīcību Satver­smes tiesas sprieduma kontekstā atteicās.

SAISTĪTIE RAKSTI