To nevar just, bet tas pēkšņi ievelk… Eksperte brīdina par slēpto draudu Rīgas jūras līcī 0
TV24 raidījumā “Uz līnijas” biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze skaidroja, kāpēc peldēšanās jūrā vējainā laikā var kļūt dzīvībai bīstama. Lai arī Latvijā nav raksturīgas klasiskās okeāna straumes, bīstamība saglabājas – īpaši stipra vēja un lielu viļņu laikā.
“Tas ir sarežģīts jautājums, jo tāds klasisks ripkurant vai pārrāvuma straumes, kādas mēs viņas tulkojam Latvijā, tās visbiežāk ir sastopamas, kur ir lielie ūdens akvatoriji, proti okeāni. Tas, kādēļ Latvijā veidojās šīs te saucamās ūdens atplūdes straumes,” skaidro Zane Gemze.
Viņa uzsver, ka šādas pretstraumes veidojas, kad vējš uzdzen ūdeni krastā un tam, kam nav kur palikt, nākas pa apakšu plūst atpakaļ. To var nepamanīt, līdz brīdim, kad jau esi ūdenī līdz ceļiem vai viduklim – tad pēkšņi vari sajust, kā tevi velk jūrā.
“Līdz ar ko peldēties vai doties ūdenī lielos viļņos jūrā nebūtu prātīgi, un mēs to noteikti neiesakām. Ja mēs runājām konkrēti par šīm straumēm, man pašai dzīvē nav izdevies viņas redzēt, bet ir vietas, kur Latvijā veidojās, tā ir Bernātu pludmale, kur vienmēr saka, ka tas ir bīstami, tur vispār arī mierīgos laikapstākļos doties peldēties,” norāda Gemze
Viņa atgādina arī par traģiskiem gadījumiem, kuru rezultātā gāja bojā cilvēki, tieši tāpēc, ka jūrā bija izveidojušās zemūdens straumes: “Konkrēti varu minēt arī, ka divas vasaras atpakaļ Carnikavas pludmalē gāja bojā trīs cilvēki, noslīkstot, kur divi vīrieši slīka un sieviete devās palīgā.”
Viņa piebilst, ka tieši lielo viļņu laikā ūdens jūrā var šķist vilinošs un silts, tomēr tas ir maldinoši: “Es saprotu, ka ir prieks un ir ļoti patīkami lēkāt, ja ūdens ir silts, kas nereti tā arī ir, jo ar vēju tiek atpūsta visa siltā ūdens masīvs, kas ir sasilis saulītē dienas laikā.
Viņa norāda, ka Latvijā brīdinājuma zīmes pie ūdens nav izplatītas, un arī glābēju skaits ir niecīgs – tikai aptuveni 11 pludmalēs visā valstī. Par īpaši bīstamu vietu tiek minēta arī Daugavgrīvas pludmale.
Gemze norāda – kad cilvēks saprot, ka viņš nevis tuvojas krastam, bet attālinās, tas nozīmē, ka viņu velk atpakaļ pretstraume: “Tas, ko saka eksperti, ir tas, ka vajag peldēt paralēli krastam savus 15-20 metrus un tad mēģināt vēlreiz. Pretoties un mēģināt izpeldēt šajā situācijā ārā būs praktiski neiespējami.”
Svarīgi arī mācēt “gulēt zvaigznītē” jeb noturēties uz ūdens, ja pietrūkst spēka: “Ja pa ceļam jūs piekūstat un viļņi nav ārkārtīgi lieli, var griezties uz muguras un, kā mēs sakām un mācam arī savās apmācībās, ir gulēt zvaigznītē.”
Gemze norāda, ka saukt pēc palīdzības bieži vien vienkārši nav iespējams: “Ja jūs esat nonākuši bezcerīgā sajūtā, proti, ka vairs jau nav spēka arī papeldēt, tad arī īsti skaļi pasaukt kādu palīgā un vicināties ar rokām arī nav iespējams, jo tik līdz kā ceļ rokas ārā virs ūdens, tā cilvēka ķermenis sāk grimt.”
