Ir divas “karstās zonas”: eksperti noskaidrojuši “perēkļus” GPS traucējumiem Baltijas jūrā 0
Nīderlandes un Polijas pētnieki ir savākuši detalizētu informāciju par Krievijas radītajiem GPS traucējumiem Baltijas jūrā. Tie sākās līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Par to ziņo ārvalstu mediji.
Kopš kara sākuma Baltijas jūra, kā arī gaisa telpa nav bijusi mierīga. Pēdējo gadu laikā tūkstošiem lidmašīnu un kuģu navigācijas sistēmu tikušas maldinātas. Tā rezultātā gaisa un jūras transportlīdzekļi novirzījušies no ceļa, citkārt – atcelti reisi. Šie traucējumi tiek fiksēti teju katru dienu.
Baltijas valstis traucējumos tieši vainojušas Krieviju, un jau martā astoņas valstis, tostarp Baltijas valstis, Somija, Polija, Francija, Nīderlande un Ukraina, iesniedza sūdzību ANO, savukārt Krievija oficiāli par to klusē.
Ko atklāja?
Atklātie dati un Baltijas valstu valdību sniegtā informācija norāda uz divām “karstajām zonām”: Kaļiņingradu, Krievijas eksklāvu starp Poliju un Lietuvu, un Sanktpēterburgas apkārtni.
Pēc pētnieku komandas, ko vadīja profesors Jaroslavs Cideiko, teiktā, gan aprīlī, gan maijā pieredzētie signālu traucējumi nākuši no Okuņevas antenu kompleksa rajona Kaļiņingradas piekrastē. Šajā rajonā jau agrāk izvietotas elektroniskās karadarbības vienības, vērstas arī pret globālās navigācijas satelītu sistēmu. Savukārt martā uzbrukums tika veikts no Baltijskas ostas, kur atrodas Krievijas Baltijas flote.
Igaunija, Lietuva, Latvija, Zviedrija un Vācija to ir pasludinājušas par Krievijas hibrīdkaru, apzinātu starptautisko normu pārkāpumu. Eksperti norāda, ka šāda signālu traucēšana ir sena elektroniskās karadarbības sastāvdaļa, taču, pēc Cideiko domām, lielākoties tas ir blakus efekts militārajai aktivitātei, nevis tiešs uzbrukums.
Kā norāda uzrunātie eksperti, cilvēki ir pārāk pieraduši pie satelītu navigācijas, taču, piemēram, jūrniekiem, vajadzētu spēt iztikt arī bez tās — ar kartēm, binokļiem vai inerciālajām sistēmām. Tāpat tiek attīstīta R-Mode Baltic sistēma, kas pozicionēšanai izmanto sauszemes bākas, nevis satelītus. Projektu vada Vācija ar Polijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Igaunijas līdzdalību.
