Tomāti pirms 9 miljoniem gadu nejauši sapārojās ar citu augu. Tos gardu muti ēdam arī šodien 0
Nejauša sapārošanās starp savvaļas tomātu sugām un kartupeļiem līdzīgām sugām pirms aptuveni 8-9 miljoniem gadu, iespējams, radīja vienu no mūsu iecienītākajiem ogļhidrātiem – kartupeli.
Kopā ar 107 mūsdienās zināmajām savvaļas kartupeļu sugām arī kultivētie kartupeļi (Solanum tuberosum), kādus tos pazīstam šodien, pieder Petota dzimtai. Jauns pētījums liecina, ka šī dzimta jeb cieši radniecīgu sugu grupa radusies, krustojoties divu citu dzimtu senčiem – Tomato un Etuberosum.
Tomato dzimtā ir 17 mūsdienās dzīvas sugas, tostarp cilvēku uzturā nozīmīgais tomāts Solanum lycopersicum, savukārt Etuberosum dzimtā ir trīs dzīvas sugas, kuru dabiskā izcelsme ir Dienvidamerika, par to plašāk raksta portāls LiveSciene.
Šajā gadījumā krustošanās nozīme ir īpaša – tā radīja jaunas gēnu kombinācijas Petota līnijā, kas ļāva attīstīties bumbuļiem. Tie ir pietūkuši pazemes orgāni, kuros augi uzkrāj ūdeni un barības vielas un kurus cilvēki izmanto pārtikā.
Mūsdienu tomātu un Etuberosum augu senčiem bumbuļu nebija, un arī kopš šo līniju krustošanās šādas struktūras nevienā no tām nav parādījušās, izņemot hibrīdu līniju, no kuras attīstījās kartupeļi.
“Mūsu atklājumi parāda, kā sugu hibridizācijas notikums var ierosināt jaunu pazīmju evolūciju un pavērt ceļu vēl lielākai sugu daudzveidībai,” norādījis pētījuma līdzautors Sanvens Huangs, lauksaimniecības genomikas profesors Ķīnas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijā. “Mēs beidzot esam atrisinājuši kartupeļu izcelsmes noslēpumu.”
Lai noskaidrotu evolūcijas attiecības starp šīm līnijām, pētnieki analizēja 128 Petota, Tomato un Etuberosum augu genomus. Viņi izmantoja mūsdienīgus genomikas rīkus, kas iepriekš zinātniekiem nebija pieejami, un tas arī izskaidro, kāpēc līdz šim šādus secinājumus nebija iespējams izdarīt, skaidroja Knapa.
