Slepkavas tomāti: cilvēki saindējās un mira no uzturā lietotiem šiem dārzeņiem 9
Mūsdienās tomāti ir ierasts dārzenis, bez kura dažkārt nevaram iztikt ne dienu, jo esam pieraduši tos izmantot dažādos kulinārijas veidos. Tagad ir grūti saprast, kāpēc cilvēki viduslaikos baidījās ēst tomātus. Taču pirms dažiem gadsimtiem Eiropā šie sarkanie augļi tika uzskatīti par nāvējošiem, un tam bija pamatots iemesls.
Tas viss bija saistīts ar noslēpumainām slimībām un nāves gadījumiem aristokrātu un bagātnieku vidū, kas notika pēc ēdienreizēm, kurās cita starpā bija tomāti.
Patiesībā nelaimes patiesais cēlonis slēpās nevis pašos dārzeņos, bet traukos un to savstarpējā reakcijā. Muižniecības izmantotie alvas un svina šķīvji reaģēja ar tomātu skābi. Rezultātā atbrīvojās svins, kas izraisīja smagu saindēšanos.
Mūsdienu zinātne apgalvo, ka paši augļi nerada nāvējošas briesmas. Lai gan tie satur tādas vielas kā solanīns un tomatīns — dabiskus un cilvēkiem toksiskus glikoalkaloīdus, ko augi izmanto aizsardzībai pret kukaiņiem un sēnītēm —, to koncentrācija ir pārāk zema, lai būtu kaitīga.
Zaļie, nenogatavojušies tomāti satur vairāk šādu savienojumu nekā sarkanie. Tomēr vairāku desmitu lielu zaļu augļu deva, ko apēstu vienā reizē, pieaugušajam tiešām būtu letāla.
Reālajā dzīvē tas nav iespējams: cilvēks, visticamāk, sajutīs sliktu dūšu un diskomfortu ilgi pirms bīstamās robežas sasniegšanas. Ar gataviem tomātiem risks ir vēl mazāks – tos var ēst bez ierobežojumiem, nebaidoties no sekām.
Daži varbūt nezina, bet tomātu dzimtene ir Amerika, kur tos ēda ilgi pirms Kolumba atklājumiem. Pirmie tomātu ceri netika audzēti pārtikai, bet gan kā dekoratīvie augi – spilgti sarkani vai “zelta āboli” rotāja dārzus. Tikai tuvāk 17.–18. gadsimtam tomāti pakāpeniski sāka parādīties kulinārijas receptēs, bet pat tad ne uzreiz.
Ilgu laiku tomātus apvija mīti un māņticība. Tos sauca par “indīgo ābolu” un “vilka persiku”, uzskatot, ka šie augļi var izraisīt neprātu vai pat nāvi. Saslimšanas gadījumi pēc tomātu ēšanas tikai pastiprināja šīs bailes.
Toreiz neviens nezināja par ķīmisko reakciju starp tomātos esošo skābi un alvas plāksnēm, kas organismā izraisīja svina uzsūkšanos. Tikai 19. gadsimtā, kad zināšanas par uzturu kļuva zinātniskākas, šie aizspriedumi izzuda.
