Foto – LETA

Zolitūdes traģēdijas gads – finansiāli veiksmīgs 0

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Lasīt citas ziņas

Problēmas tās pašas – atliktais Būvniecības likums, pasūtītāja kompetence, nepārdomāta likumdošana, “pelēkais sektors”.

Uzņēmumu finanšu rezultāti 2013. gadā liecina par veiksmīgu periodu būvniecības nozarē. Arī kopējie dati par būvniecības produkcijas apjomiem pērn apstiprina augšupejošo tendenci, kas pēc katastrofālā krituma krīzes gados atkal uzņem apgriezienus. Par trekno gadu rekordiem būvniecības nozarē vēl ilgi nevarēs runāt, jo kā nekā, tieši nekustamā īpašuma un būvniecības nozare saķerē ar banku sektoru bija tie tautsaimniecības segmenti, pateicoties kuriem lielai daļai iedzīvotāju šobrīd ir ievērojamas kredītsaistības, kuras nespēj segt tagadējā īpašuma vērtība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Salīdzinājumam – pērn būvniecības produkcijas kopējais apjoms faktiskajās cenās sasniedza 1,7 miljardus eiro, kas ir apmēram par 10% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt pašā treknākajā gadā nozarē – 2008. – uzņēmumiem izdevās sabūvēt par 2,5 miljardiem eiro. 2009. gadā jau sekoja kritiens par apmēram vienu miljardu eiro, kas ir milzīgs trieciens uzņēmumiem nozarē un visai valstij kopumā.

Pie augoša apjoma jāņem vērā, ka nozarē kāpj arī izmaksas. Pērn būvniecībā kopumā izmaksas augušas par 2,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Būvmateriālu cenas palielinājušās par gandrīz vienu procentu, savukārt personāla izmaksas pieaugušas ievērojamāk – par gandrīz sešiem procentiem.

Tā ir sakritis, ka Zolitūdes traģēdijas gads uzņēmumam “Re&Re”, kas būvēja nu jau sagruvušo “Maxima” veikalu, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, finansiāli bijis ļoti veiksmīgs. Tā apgrozījums ir divkāršojies, sasniedzot 97,7 miljonus eiro. Turklāt ar šādu rezultātu ir pārspēts arī “Re&Re” 2008. gada apgrozījuma rekords.

“Skonto būves” būvniecības pakalpojumu apjoms pērn sarucis par 3% (Būvniecības informācijas sistēmas dati), savukārt uzņēmuma kopējais apgrozījums samazinājies par 11% (“Lursoft”, pēc Uzņēmumu reģistra datiem). Kā iemeslu samazinājumam SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis min Gudrona dīķu sanācijas darbus, kuri sākotnēji neparedzamu apstākļu dēļ nenoritēja atbilstoši plānotajam. “Ņemot vērā, ka būtiski atšķīrās iepirkuma dokumentācijā uzrādītais un reāli dīķos esošais vielas sastāvs un īpašības, bija jāmaina gan sanācijā piemērojamā tehnoloģija, gan jāsaskaņo līguma grozījumi par projekta gaitu un izmaksām. Tā ietekmē arī samazinājās “Skonto būves” apgrozījums,” skaidro G. Rāvis.

Tiecas eksportēt


Lai arī vietējais tirgus atgūstas no krīzes, lielākie būvnieki liek nozīmīgu uzsvaru uz darbību ārvalstu tirgos. Piemēram, aktīvi tajos darbojas “UPB”, uzņēmuma eksporta apjoms ir apmēram 60% līmenī no visas produkcijas kopapjoma. Tas ir viens no augstākajiem eksporta rādītājiem nozarē.

Savus apjomus ārzemēs palielina arī “Skonto būve”. Piemēram, pagājušajā gadā Norvēģijā kā ģenerāluzņēmējs moduļu ēku būvniecībā darbu uzsāka “Heimdal Skonto Nor­way”, kas ir “Skonto būves” un Norvēģijas partneru izveidota sabiedrība (“Skonto būvei” pieder 50% meitas uzņēmuma). “Pirms pāris gadiem darbam ārvalstīs izveidojām uzņēmumu “Skonto Enterprises”, ar kuru strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju. 2013. gadā eksporta apgrozījums sasniedza apmēram 50 miljonus eiro, savukārt šogad plānojam 70 miljonus eiro,” stāsta G. Rāvis. Nesošo konstrukciju ražošanā un to būvniecībā eksporta apjoms pēdējos divos gados ir 95%, bet fasāžu risinājumu būvniecībā eksporta īpatsvars ik gadu palielinās, 2012. gadā tie bija 40%, savukārt pērn – 70%.”

“Arčers” kā stiklotu būvkonstrukciju izgatavotājs eksportē apmēram 30 – 35% no visas produkcijas kopapjoma. “Šā gada mērķis eksporta tirgos ir saglabāt iepriekšējos gados sasniegto eksporta apjomu,” atzīmē “Arčers” Būvniecības departamenta direktora padomnieks Imants Akmentiņš. Visveiksmīgāk uzņēmums darbojas Skandināvijas tirgū.

Savukārt, piemēram, no “RBSSKALS” grupas apgrozījuma eksports pērn veidoja aptuveni sešus miljonus eiro jeb gandrīz 10%. “Pērn esam bijuši aktīvi Baltkrievijā, Igaunijā un Francijā,” teic “RBSSKALS” mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Vāverniece.

Likumdevējs vilcinās


Joprojām viens no nozares aktuālajiem jautājumiem ir jaunais Būvniecības likums. “Šķiet, ka politiskās gribas vai attiecīgo valsts struktūrvienību darba kapacitātes trūkums neļauj iedzīvināt jauno Būvniecības likumu, kura spēkā stāšanās atkal atlikta, to argumentējot ar šobrīd neesošajiem papildu normatīvajiem aktiem, bez kā esot neiespējami likumu praktiski izmantot kā nozares galveno regulu,” skeptisks ir “Arčers” Būvniecības departamenta direktora padomnieks. I. Vāverniece papildina, ka pagaidām nav skaidrs, kā tieši un kas mainīsies, kādas būs prasības, procedūras utt. Labāka situācija ir ar Publisko iepirkumu likumu, kurā paredzēti grozījumi, lai izslēgtu iespēju uzņēmumiem ar nodokļu parādiem piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumu konkursos.

Runājot par problēmām nozarē, uzņēmēji min tās pašas, kas bija aktuālas arī pirms vairākiem gadiem, – pasūtītāja kompetence, nepārdomāta likumdošana, “pelēkais sektors” u. c. “Es personīgi un “Skonto būve” vienmēr esam kategoriski iestājušies pret pārmērīgu liberalizāciju un valsts kontroles mazināšanu būvniecības nozarē, uzsveru, – nepieciešama efektīva, nevis birokrātiska sistēma, kurā iestādes viena pēc otras piespiež trīs lapas ar zīmogiem, bet neviens pēc būtības nav nedz sapratis, nedz iedziļinājies, ko ar tiem zīmogiem apstiprina,” skarbs ir G. Rāvis. Tam piekrīt I. Akmentiņš: “Valstī ir jābūt kādai atbildīgai organizācijai, kas pārrauga būvniecības nozari, visas šīs lietas redz kopumā un kopsakarībās, taču šobrīd ar tiem resursiem, kas Ekonomikas ministrijā pārrauga tik būtisku un apjomīgu tautsaimniecības nozari, nepietiek.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
Lasīt citas ziņas
Turpmāk, konstatējot pērtiķu bakas, noteiks arī kontaktpersonas
“Kamēr mēs te runājam, Latvijā joprojām ienāk Krievijas gāze.” Sprūde par to, ka karš Krievijai ir ekonomiski izdevīgs
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Krastiņš par akcīzi degvielai: vērojot, kāda satiksme ir Rīgā un Pierīgā, neko nevajag “laist lejā”
14:59
Trešdiena Latvijā būs mākoņaināka, daudzviet īslaicīgi līs
14:44
VID aptur PVN izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējuma darbību taksometru pakalpojumu jomā
14:28
Tie nav viegli darbiņi! Prinča Viljama un Keitas Midltones trim bērniem mājās ir savi pienākumi
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Dziedātājas Samantas Tīnas dzīvē noticis bēdīgs notikums
FOTO. Smalkajā “pop-up” piknikā līdz rīta gaismai ballējušās slavenības un cilvēki no visas Latvijas
Krievu mediji: Laima Vaikule nekrietni izmanto savu valsti un nemaksā Latvijai nodokļus
Bērnu Dzirdes centra vadītāja: 1 no 15 cilvēkiem uz Zemes sirgst ar dzirdes traucējumiem
Lapsa: Mēs redzam, kas notiek ar Pārdaugavas pieminekli. Ar to nenotiek nekas
“Gods Kalpot Rīgai” politiķi Saeimas vēlēšanās startēs Šlesera partijas sarakstā
NATO sākusi ratifikācijas procesu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai
Sērijveida dzīvokļiem strauji ceļas cenas. Kā to ietekmēs komunālo pakalpojumu cenas?
Edīte Alpe: Par neizprotami un, manuprāt, arī neprofesionāli, uzrakstītu Armanda Znotiņa kritikas rakstu manā virzienā
Kristaps Eklons: “Ar kadriem ir tik slikti, kā nav bijis nekad iepriekš. Visspilgtāk to redzam VUGD”
Jaunais Covid- 19 vilnis: vai rudenī atgriezīsimies pie ierobežojumiem? Skaidro deputāts
Nauda – jauna, izaicinājumi – tie paši! Latvijā startē ES Atveseļošanās fonda līdzekļu reālās izmantošanas periods
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs