“Trampa pusē bija jūtama reāla neapmierinātība!” Eiropas vadīta koalīcija gatavojas saviem spēkiem atvērt Hormuza šaurumu 0
Vairāk nekā 40 valstu grupa Parīzē tiekas, lai pabeigtu sākotnējos plānus Hormuza šauruma atjaunošanai. Francijas un Apvienotās Karalistes vadītā koalīcija uzsver, ka operācija sāksies tikai pēc kara beigām. Valstis norāda, ka ir gatavas nosūtīt karakuģus, personālu un atmīnēšanas atbalstu, ziņo “Euronews”.
Koalīcija, kurā galvenokārt ir NATO valstis, tostarp Dienvidkoreja, Austrālija un Japāna, piektdien tiekas Parīzē, un paredzams, ka tā paziņos plāna vispārējās aprises kuģošanas atjaunošanai Hormuza šaurumā. Misijā paredzēti militārie kuģi, eskorti, bruņotie spēki, izlūkošana, atmīnēšanas operācijas un radaru spējas. Dažas Eiropas valstis jau ir nosūtījušas kuģus uz reģionu, apstiprina “Euronews”.
Eiropas līderi ir bijuši sarežģītā situācijā kopš ASV un Izraēla 28. februārī veica gaisa triecienus pret Irānu, kā rezultātā Irāna slēdza šo svarīgo kuģošanas ceļu, radot haosu globālajā ekonomikā, īpaši ietekmējot Eiropu.
Turpmāka efektīva Hormuza šauruma slēgšana — sākotnēji no Irānas puses un tagad arī no ASV — var izraisīt vēl lielākas ekonomiskās grūtības, ja neizdosies panākt ilgstošu pamieru. Turpinās netiešas sarunas par pašreizējā pamiera pagarināšanu, un pastāv zināms optimisms, ka to varētu pagarināt pēc 22. aprīļa, kad tas beidzas.
Baltajā namā valda pārliecība, ka vienošanās izredzes ir labas, trešdien Vašingtonā žurnālistiem sacīja ASV preses sekretāre Karolīna Levita.
“Mērķis — pāriet no plānošanas uz rīcību”
NATO un citu koalīcijas dalībvalstu militārie stratēģi pie plāna strādā jau vairākas nedēļas. Misijas vadītāji uzsver, ka mandāts būs “stingri aizsardzības rakstura” un ka viņi nevēlas iesaistīties dārgā un aktīvā konfliktā.
Nīderlande jau ir nosūtījusi fregates un militāro personālu, gatavojoties iespējamās operācijas uzsākšanai.
“Mērķis ir pāriet no plānošanas uz praktisku rīcību un izvietot kuģus reģionā, lai būtu gatavi rīkoties, kad konflikts norims,” “Euronews” sacīja NATO avots.
“Taču tas būs aizsardzības līmenī — ar kuģiem, sensoriem, radariem un atmīnēšanas kuģiem,” viņš piebilda.
Sanāksme notiks hibrīdformātā. Lielākā daļa valstu piedalīsies attālināti, savukārt Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pievienosies Francijas prezidentam Emanuelam Makronam klātienē Elizejas pilī.
Kanclers Mercs ceturtdien uzsvēra, ka Vācijas dalība šādā misijā būtu iespējama tikai pēc “vismaz pagaidu pamiera” un pēc valdības un parlamenta apstiprinājuma Berlīnē.
“Mēs vēl esam tālu no tā,” viņš sacīja.
Sākotnēji NATO valstis uzsvēra, ka karš nav viņu atbildība, jo tās netika iepriekš konsultētas. Tomēr tās tika mudinātas izstrādāt plānu šauruma darbības atjaunošanai pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps izteica ultimātu NATO sabiedrotajiem sagatavot to “dažu dienu laikā”.
Tramps savu nostāju skaidri pauda NATO ģenerālsekretāram Markam Rutem vizītes laikā Vašingtonā pagājušajā nedēļā. “Var droši teikt, ka ģenerālsekretārs pēc sarunas ar Trampu izdarīja konkrētus secinājumus,” sacīja NATO avots.
“Trampa pusē bija jūtama reāla neapmierinātība, un tika skaidri pateikts, ka mums jāsāk rīkoties,” viņš piebilda.
“Stingra aizsardzības misija”
Starptautiskā kuģošana un globālās naftas un gāzes cenas ir strauji pieaugušas blokādes dēļ. Apmēram 20% pasaules naftas tiek transportēti caur šo šaurumu — svarīgu ūdensceļu starp Irānu un Omānu, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci.
Tomēr Irāna ir ļāvusi transportēt savu naftu un saglabājusi šaurumu atvērtu dažiem sabiedrotajiem, piemēram, Ķīnai un Turcijai.
Pirmdien Tramps noteica ASV jūras blokādi kuģu satiksmei uz Irānas ostām un no tām.
Šis solis paredzēts, lai izdarītu spiedienu uz Irānas sabiedrotajiem, mudinot tos pārliecināt Irānu atcelt savu blokādi, kā arī ierobežotu Teherānas spēju gūt peļņu no naftas eksporta.
Misijas kopējais mandāts vēl nav skaidrs, taču maz ticams, ka to apstiprinās NATO, jo koalīcija uzsver, ka operācijā nepiedalīsies ASV — būtisks NATO sabiedrotais, bet vienlaikus arī konflikta puse.
“Koalīcija vēlas nodrošināt, ka šī misija netiek saistīta ar karojošajām pusēm — šajā gadījumā ASV un Izraēlu,”
“Euronews” sacīja kāda ar sagatavošanos saistīta persona.
Makrons platformā X norādīja, ka “stingri aizsardzības misija” būs “nošķirta no karojošajām pusēm”.
Ir apspriests arī ANO mandāts vai ES misijas “Aspides” paplašināšana, taču ANO Drošības padomes lēmumu šādai operācai panākt būtu ļoti grūti.
Neskatoties uz lielo valstu skaitu, kas gatavas iesaistīties, eksperti norāda uz ievērojamiem riskiem tik sarežģītai operācijai.
“Vienmēr pastāv iespēja, ka mēs tiksim ierauti plašākā konfliktā,” “Euronews” sacīja RUSI vecākais pētnieks Eiropas drošības jautājumos Eds Arnolds. “Ja neesat gatavi iesaistīties karā, iespējams, nevajadzētu sākt ar pirmo soli, jo irāņi zinās, ka eiropieši nav īpaši spēcīgs atturēšanas spēks.”
