Pašiem savs “citplanētietis”: trausls, bet plēsējs – ūdens iemītnieks aksolotls 7
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Rīdzinieku Lindas, Edgara un viņu meitiņu Ilzes un Martas ģimenē dzīvo arī kādi divi mazi, bet ļoti interesanti zvēriņi – aksolotli – Helimons un Elīza, kuri, par spīti piemīlīgajam izskatam, ir visai “sarežģīti” dzīvnieciņi!
“Sen skatījos uz aksolotliem, bet kaut kas mani atturēja no to iegādes. Viens no iemesliem noteikti bija izmaksas tā saucamajam starta komplektam. Un tad pēkšņi pirms diviem gadiem atskanēja zvans no patversmes “Ulubele” – viņiem no sliktiem apstākļiem ved daudzus dzīvniekus, ieskaitot divus akvārijus ar iemītniekiem. Man zvanīja, jo zināja, ka man ir akvārijs, un gribēja, lai pakonsultēju par pareiziem turēšanas apstākļiem akvārija radībām. Aizbraukusi uz patversmi, konstatēju, ka vienā no akvārijiem mīt divi aksolotli un kopā ar viņiem peld zivju gailītis. Otrā akvārijā bija vairākas zivju vistiņas. Uzreiz noķēru un pārvietoju gailīti pie vistiņām, jo nav pieļaujams, ka zivis mīt kopā ar aksolotliem.
Zivis var apgrauzt aksolotlu žaunas, un arī aksolotls var aizrīties un nomirt, mēģinot apēst pārāk lielu zivi.
Jau toreiz patversmē pateicu: ja tiks lemts par konfiskāciju, es piesakos adoptēt abus aksolotlus. Man bija žēl, ka viņi ir iespundēti tik maza tilpuma akvārijā (ap 30 litri), turklāt bija pavisam nepiemērota smalkā grunts, kuru viņi var sarīties un iet bojā. Pēc pirmās tikšanās sekoja divu mēnešu gaidīšanas periods, kura laikā ar meitām Ilzi un Martu regulāri braucām ciemos pie aksolotliem un arvien vairāk pie viņiem pieradām. Ilze deva abiem vārdus – gaišo nosauca par Elīzu un tumšo par Helimonu. Arī vīrs Edgars piekrita, ka ņemsim viņus pie sevis, ja būs tāda iespēja. Beidzot novembrī saņēmu ziņu, ka abi ir juridiski brīvi un var doties mājās. Mums jau viss bija sagatavots jauno draugu uzņemšanai un steidzāmies viņiem pakaļ,” savu iepazīšanos un satikšanos ar šiem akvārija iemītniekiem atceras Linda.
Staigājošās zivis, kas smaida
Aksolotlu saimniece Linda stāsta, ka šīs radības sauc arī par Meksikas staigājošajām zivīm. Lai arī radījums izskatās kā mīļa izskata zvēriņš un to gribas paņemt rokās un samīļot, patiesībā tas ir ūdenī mītošs abinieks, kurš elpo ar žaunām – gluži kā zivis.
“Literatūrā par aksolotliem parasti var atrast informāciju, ka gaišās krāsas īpatņi ir tramīgāki un piesardzīgāki, bet mūsu pārītī esam novērojuši pretējo. Helimons ir piesardzīgs un izvairās no kontakta, bet Elīza ar prieku izrādās mums ikreiz, kad pamana mūs akvārija tuvumā.
Viņa vienmēr peld gar stiklu un reizēm piespiež ķepiņu pie stikla. Kad tīru akvāriju, Elīza mēdz iepeldēt rokā.
Viņai ir ļoti maiga āda, bet jābūt ļoti uzmanīgam, jo ādiņa ir pavisam trausla un viegli traumējama. Teikšu atklāti, mani šie dzīvnieciņi apbūra no pirmās reizes, kad tos ieraudzīju, jo lielā mute un mazās actiņas rada iespaidu, ka viņi visu laiku smaida,” stāsta Linda.
Pret aksolotlu turēšanu ir jāizturas atbildīgi, jo pieredze rāda, ka bieži vien cilvēki iegādājas šos akvārija iemītniekus, neiegūstot pietiekami daudz informācijas par tiem, un tādēļ nespēj pareizi aprūpēt. Pirmkārt, aksolotliem ir nepieciešams liels akvārijs – vismaz 80 litru tilpumā un vairāk, bet, jo lielāks akvārijs, jo labāk, tāpēc ka pieaugušā vecumā šie zvēriņi sasniedz pat 25 cm garumu, bet daži īpatņi varot izaugt līdz 30 centimetriem.
Jāievēro daudz prasību
Mazs akvārijs nav piemērots, jo viņiem pietrūkst iespējas kustēties. Tāpat ļoti rūpīgi jāizturas pret grunti, kāda ir akvārijā. Smalkā grunts nav piemērota – to zvēriņš var saēsties un nomirt, jāliek vai nu lieli akmeņi, kurus fiziski nav iespējams apēst, vai arī jāiztiek vispār bez nekā.
Turot aksolotlus, ūdens temperatūra akvārijā nedrīkst pārsniegt plus 20 grādus! Šādu ūdens temperatūru īpaši grūti ir noturēt vasarā.
Akvārijam, kurā mīt šis dzīvnieks, nav nepieciešams sildītājs – tam vajag ūdens dzesētāju, lai noturētu zemo ūdens temperatūru. Protams, kā ikvienam ūdens iemītniekam, arī aksolotlu akvārijam nepieciešams aerators un filtrs. Atkarībā no akvārija tilpuma ūdeni maina reizi divās līdz četrās nedēļās, nomainot trešdaļu no akvārija tilpuma.
Akvārijā pilnīgi noteikti nav nepieciešams apgaismojums. Aksolotli ir aktīvāki tieši naktīs, un spilgta gaisma viņiem traucē. Tie labi jutīsies akvārijā, kas saņem gaismu tikai no apkārtējās telpas.
Piemīlīgā radībiņa ir plēsējs!
Vēl kāds pārsteigums – simpātiskie aksolotli ir plēsēji un uzturā tiem nepieciešamas olbaltumvielas. Granulēta barība nav tiem piemērota. “Savus es pārsvarā baroju ar asinstārpiem, bet retu reizi uzcienāju ar reņģes gabaliņu,” stāsta saimniece Linda.
Runājot par aksolotlu raksturu – tie ir diezgan piesardzīgi, baidās no straujām kustībām, bet tajā pašā laikā ir gudri.
Linda smejot stāta, ka viņus nav iespējams aizmirst pabarot: “Ja klāt ir vakariņu laiks, bet es neprotos un eju caur istabu, Elīza aktīvi peld gar stiklu un grūsta akmeņus. Arī Helimons met lokus pa akvāriju – tā teikt, proties, sieviete, mēs gribam ēst!”
“Šos zvēriņus ir interesanti vērot. Viņi nedaudz atgādina radījumus no kādas pasakas vai multfilmas. Un, paskatoties uz viņu sejām, neviļus iezogas smaids, jo viņi smaida pretī!” saka Linda.
Ja rūpēsies, dzīvos ilgi
Linda ir pārliecināta – aksolotlus var turēt tikai tādi saimnieki, kuri labi apzinās, ka šie dzīvnieki nevar mitināties mazā akvārijā un ka tas ir jātīra regulāri. Tāpat ir jāapzinās – starta komplekts sanāks diezgan dārgs, bet tas ir nepieciešams un uz tā rēķina nedrīkst taupīt, jo no tā atkarīgs, cik ilgi un veselīgi ģimenes mīlulis dzīvos. “Tādēļ es uzskatu, ka aksolotlam nederēs tāds saimnieks, kas grib ietaupīt no katra nieka,” saka Linda.
Tāpat jārēķinās, ka gadījumā, ja aksolotlam tomēr kaut kas nav kārtībā ar veselību, problemātiska ir veterinārā aprūpe, jo Latvijā ir ļoti maz tādu speciālistu, kas uzņemtos rūpes par ūdens iemītniekiem.
Tādēļ diezgan daudz kas ir atkarīgs no paša saimnieka un viņa rūpēm, kas ļautu maksimāli izvairīties no dažādiem veselības riskiem. Kaut vai jau pieminētā nepiemērotā grunts, jo aksolotliem ir ļoti raksturīgi “apēst visu, kas deguna priekšā”.
“Dažādos avotos esmu lasījusi tikpat atšķirīgi pieminēto dzīves ilgumu. Dažos minēts, ka tas ir no 10 līdz pat 20 gadiem, protams, ļoti tiek akcentēts tas, cik pareizām un piemērotām ir jābūt rūpēm un dzīves apstākļiem,” stāsta aksolotlu saimniece Linda.
Uzziņa!
Cik maksā un, kur var iegādāties
Ja nu tomēr jums šķiet, ka jūs varētu būt piemērots kandidāts aksolotla saimnieka lomai, šos dzīvnieciņus var iegādāties, piemēram, dažos veikalos “Depo” vai akvāriju pasaules veikalā Rīgā, Puškina ielā 2, kā arī citos zooveikalos.
Izdevumi, ar ko jārēķinās: aksolotla cenas ir no 15 līdz 20 eiro. Vēl nepieciešams akvārijs (80+ litru tilpums) – sākot no 60 eiro (par lietotu), filtrs (cena atkarīga no ražotāja), dzesēšanas sistēma ūdenim (var izmaksāt vairākus simtus eiro), kā arī aerators (cena atkarīga no ražotāja).
