Par vietni “Discord” esmu saņēmusi vairāku satrauktu pieaugušo vēstules, arī savstarpējās sarunās ar bērnu un jauniešu vecākiem dzirdēts, ka tā ir savstarpējās saziņas vietne, kura pēdējos gados ir īpaši populāra arī Latvijas jauniešu vidū, taču kurā ļoti vāji tiek kontrolēts saturs, līdz ar to valda visatļautība.
“Ielogojos” pāris grupās arī es un tur lasītais, maigi izsakoties, liek matiem uz galvas sacelties stāvus. Ir sajūta, ka jaunieši tur raksta jebko, tur ir lasāma klaja naida runa, tiek publicēti gan pornogrāfiski, gan uz vardarbību rosinoši attēli, izsmieti cilvēki no citām rasēm utt. Bez tam jaunieši no tā visa ir sajūsmā.
Par vienu no lielākajiem “serveriem” ziņo arī kāds lasītājs: “”Discord” pastāv viens no lielākajiem “serveriem” (čatu kopums, kas ir sadalīts vairākos čatos) – Okdraudziņdauni (turpmāk – OKDD). Pats pēc sevis nosaukums daudz ko pasaka. Taču ne nosaukuma dēļ es rakstu. Šī servera lietotāju skaits ir vairāk par tūkstoti, kas interneta daļai latviešu valodā ir jau nopietns skaitlis.
Minētajā grupā ir lasāms viss – tur zeļ un plaukst rasisms, homofobija, nacisms, reizēm pat komunisms, naids pret cilvēku grupām (pret krieviem, igauņiem, lietuviešiem, ebrejiem, romiem, u.c.), mobings, “doksošana”, pedofīlija, uzbāzība un citas anonimitātes augļi, ko sniedz šis serveris, jo tajā ir iespēja izveidot kontu bez nekādas piesaistes īstajai identitātei, savukārt pēc bloķēšanas ir iespēja atkārtoti kļūt par servera dalībnieku.
Moderācija (servera regulēšana, kārtības uzturēšana) šajā serverī ir švaka. Pornogrāfija, kas būs pieejama bērniem, sākot no 13 gadu vecuma, var palikt neskarta (neidzēsta) pat 12 stundas. Radikālisms vispār netiek nosodīts, turpretī – apbalvots, paši moderātori periodiski raksta “Nāvi krieviem/nēģeriem/okupantiem” paziņojumu čatā. Arī seksuālā satura ziņas ir sastopamas itin bieži.”
Interesanti uzzināt, ka šī “servera” dalībnieku vidējais vecums ir zem 18 gadiem, līdz ar to tur sarakstās Latvijas bērni un jaunieši.
Kur skatās moderatori?
Papētot rūpīgāk “Discord” noteikumus, gan ir redzams, ka šo nevar dēvēt par vietni, kurā saturs netiek moderēts. Ir definēts, kas atbild par publicēto, taču ir arī skaidrs, ka patiesībā to visu izkontrolēt ir teju neiespējami.
Piekrītot vietnes noteikumiem, lietotājs akceptē, ka ir atbildīgs par visu, ko publicē; saturam jābūt likumīgam un nedrīkst pārkāpt noteikumus;
“Discord” var noņemt jebkādu saturu, kas pārkāpj šo vai citas politikas vai likumu; ja saturs ir problemātisks, to var dzēst vai bloķēt lietotāja kontu.
Tāpat noteikumos rakstīts, ka nav atļauta naida runa vai uzvedība, kas uzbrūk cilvēkiem vai grupām, nav atļauta uzmākšanās, iebiedēšana, vardarbības slavināšana vai koordinēta negatīva uzvedība, nav atļauta bērnu seksuālā izmantošana, pornogrāfija vai saturiski nepiemērots materiāls bērniem, nav atļauti pašnāvību/glorificējoši pašsāpīgi materiāli, vardarbības vai dzīvnieku nežēlības attēlojumi, nav atļauta nepatiesa vai maldinoša informācija, kas var būt bīstama sabiedrībai, nav atļauti spam, automatizēti roboti, pikšķerēšana, surogātpasts vai citi ļaunprātīgi uzbrukumi.
Definēts arī, ka minēto noteikumu ievērošanu nodrošina servera īpašnieki un moderatori, kā arī “Discord” komanda. Lietotājiem ir iespēja ziņot par ierakstiem, kas pārkāpj noteikumus.
Diemžēl praksē novērots, ka ne viss strādā tik labi, kā tam vajadzētu būt.
Satraukums arī citviet pasaulē
Arī ārvalstu mediji ne reizi vien šo tēmu aktualizējuši. Piemēram, “The Washington Post” apraksta, kā “Discord” evolūcija no nevainīgas “gimeru” saziņas platformas ir padarījusi to pievilcīgu arī ekstrēmistiskām un radikalizētām kopienām. Medijs uzsver, ka platformas struktūra – slēgti serveri, uzaicinājumu sistēma un šifrēta saziņa – rada vidi, kur ārējai kontrolei ir ļoti ierobežotas iespējas, salīdzinot ar publiskākiem sociālajiem tīkliem. Tieši tas ļauj dažādām ideoloģiski noslēgtām grupām organizēties, vervēt jaunus dalībniekus un normalizēt radikālu domāšanu, bieži vien ārpus plašākas sabiedrības redzesloka.
Rakstā īpaši uzsvērts, ka naida runa, rasistiski joki, vardarbības slavināšana un pat teroristiska propaganda nereti tiek pasniegta kā ironija, iekšējie joki vai memu kultūra, kas apgrūtina robežas novilkšanu starp humoru un bīstamu saturu. Privātajos serveros šāds saturs var pastāvēt ilgstoši, jo “Discord” moderēšana lielā mērā balstās uz lietotāju ziņojumiem. Ja neviens no iekšējās kopienas par to nesūdzas, platforma bieži par pārkāpumiem nemaz neuzzina.
“The Washington Post” arī norāda, ka “Discord” nav unikāls šajā problēmā, tomēr tas izceļas ar to, cik efektīvi platforma ļauj veidot slēgtas ekosistēmas. Ekstrēmistu grupas bieži izmanto šo vietni kā “drošu aizmuguri” pēc tam, kad tās ir izspiestas no publiskākiem tīkliem, piemēram, “Facebook” vai “X”. Raksta secinājums ir skaidrs:
kamēr “Discord” saglabās decentralizētu un uz brīvprātīgu moderāciju balstītu pieeju, platforma turpinās būt pievilcīga arī tiem, kuri meklē vietu, kur radikālas idejas var attīstīties bez tūlītējas kontroles.
Vai Latvijā kāds uzrauga interneta saturu?
Mūsdienās teju katram bērnam ir telefons un dators, plaša pieeja itin visam, līdz ar to izkontrolēt visu, kas notiek internetā, ir pilnīgi neiespējami. Jo nereti tiek izmantotas vietnes, kas no mūsu valsts kārtības uzraugiem netiek pieskatītas vispār.
Lai saprastu, vai un ko internetā tomēr kontrolējam, sazinājos ar Valsts policijas pārstāvjiem. Turpinājumā viņu skaidrojums.
“Valsts policija ikdienā veic interneta monitoringu ar mērķi konstatēt pretlikumīgas darbības. Tiek monitorētas tādas sociālo tīklu platformas, kā piemēram, “Facebook”, “TikTok”, “X”, “Telegram” u.c.
Interneta monitoringu veic Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas. Tāpat Rīgas reģiona pārvaldē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas vērsta uz narkotiku apkarošanu tieši interneta resursos, tostarp “Telegram” grupās.
2024. gada 12 mēnešos Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4. biroja 2. nodaļa par narkotisko/psihotropo vielu neatļautu izplatīšanu interneta resursos kopumā aizturēja 47 personas, starp tiem ir arī “Telegram” slepeno čatu/grupu administratori, kuri darbojās personu grupā. Papildus tam arī citas Valsts struktūrvienības visā Latvijā strādā šajā jomā.
Tāpat novērots, ka sociālajos tīklu vietnēs nereti sastopami arī citi nozieguma veidi, piemēram, naida motivēti noziegumi.
Interneta vide ir ārkārtīgi plaša, un policija nevar pamanīt visu, tāpēc svarīgi iedzīvotājiem būt aktīviem.
Par nevēlamu saturu iedzīvotājiem jāziņo konkrētā sociālā tīkla administrācijai, lai ieraksts tiktu dzēsts vai konkrētā profila darbības ierobežotas. Pamanot, ka interneta vidē tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums, iedzīvotāji aicināti ziņot par to policijai, rakstot iesniegumu, vai arī, ja noziegums tiek izdarīts reālajā laikā, notikuma brīdī ziņot pa tālruņa numuru 112.
Lietotājam jāņem vērā, ka jebkura sociālā tīkla lietošana var novest pie kiberapdraudējuma, un riska pakāpe ir atkarīga no lietotāja zināšanām un kiberhigiēnas.
Reakcija uz naida kurināšanu ārvalstīs ir atkarīga no katras valsts tiesiskā regulējuma.”



