Foto: Uldis Graudiņš

Zemnieka ievērībai! Tūristam jāpiedāvā tikai sertificētā kautuvē kauta aitas gaļa 0

“Patlaban aitkopis, ja pie viņa ierodas tūrists, nedrīkst viņam pārdot ne dzīvu aitu, ne arī aitas gaļu. Ministru kabineta (MK) noteikumi liek aitu kaut sertificētā kautuvē. Tas dažkārt nozīmē vest dzīvnieku nokaušanai ļoti tālu, maksāt par kaušanas un transporta pakalpojumu. Īsāk sakot – neatmaksājas. Tāpēc aitkopji shēmo – nokauj aitu mājās, bet noraksta uz cita zemnieka vārda. Mūsu saimniecība vēlas darboties godīgi. Būtu vajadzīgs mazajās saimniecībās atļaut tūrista/viesa vajadzībām kaut dzīvnieku arī saimniecībā, ja šo gaļu izmanto tūrista pašpatēriņam. Un attiecīgi labot noteikumus.” Arnis, aitkopis Viļakas novadā

Reklāma
Reklāma
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 20
Ko Ķīna dara ar zinātnieku, kurš patvaļīgi pasaulei atklāja Covid-19 izplatību? 60
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 10
Lasīt citas ziņas

Irita Lāce, Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas eksperte, teic, ka novietnei, kurā tur aitas, aitām ir jābūt reģistrētām Lauksaimniecības datu centrā. Aitām ir jāatbilst noteiktam veselības statusam.

Svaigā gaļa, gaļas izstrādājumi, gaļas produkti, tostarp gaļas ēdieni, ir realizējami galapatērētājam, tostarp tūristam/viesim, tikai tad, ja gatavoti no tāda dzīvnieka gaļas, kas kauts atzītā kautuvē. Valsts pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieka pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veteri­nāro ekspertīzi, pēc kuras gaļu atzīst par atbilstošu lietošanai cilvēka uzturā. Aitu kaušana atzītā kautuvē garantē tūristam/viesim to, ka gaļa ir izmeklēta un nerada risku patērētāja veselībai, to lietojot uzturā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kautuvē dzīvnieku kaušanu uzrauga un nodrošina tai atbilstošus apstākļus – telpas, kaušanai paredzētās iekārtas un aprīkojumu, kā arī telpu, iekārtu un personāla higiēnu.

Protams, par aitu kaušanu kā par jebkuru pakalpojumu ir jāmaksā. Tomēr aitu ganāmpulku saimniekiem, kuru saimniecības atrodas netālu cita no citas, ir iespējas sadarboties aitu aizvešanā uz kautuvi.

ZM eksperte uzsver – par pašpatēriņu noteikti nevar dēvēt gaļas piegādi tūristam. Pašpatēriņš ir pārtika, kuru persona audzē un lieto patēriņam savā uzturā, nodod savas ģimenes locekļiem un personām, ar kurām tā dala saimniecību, kā arī citām personām savā mājsaimniecībā.

I. Lāce teic: “Ja aitkopis vēlas, viņš var ierīkot mazjaudas kautuvi aitu kaušanai – Latvijā ir spēkā MK 2013. gada 18. jūnija noteikumi nr. 328 Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū. Šajā normatīvajā aktā kautuvēm ir noteiktas atvieglotas prasības.”

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.