Ilustratīvs foto. Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novada Robežniekos.
Ilustratīvs foto. Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novada Robežniekos.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Turpmāk bargāk sodīs par robežas nelegālas šķērsošanas atbalstīšanu 15

Stājušies spēkā Saeimā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Mājas īpašnieki remontdarbu laikā nejauši savā virtuvē atklāj apslēptu mantu
Lasīt citas ziņas

Likuma izmaiņas rosināja veikt deputāts Edvards Smiltēns (AS). Pēc tam Saeimas Juridiskā komisija sagatavoja precizēto redakciju.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, šādam noziedzīgam nodarījumam par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, proti, par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.

CITI ŠOBRĪD LASA

No likuma izslēgts brīvības atņemšanai alternatīvais sods – sabiedriskais darbs -, jo, kā atzīmēts pieņemto likuma izmaiņu anotācijā, šāds soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Tāpat pastiprināta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Kā atzīmēts anotācijā, Baltkrievijas organizētais hibrīduzbrukums pārpludina savas Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstis ar migrantu straumēm un mākslīgi rada migrācijas krīzi uz starpvalstu robežām.

Lielais valsts robežu šķērsotgribētāju skaits rada vilinošus apstākļus arī tiem, kas vēlas organizēt vai īstenot nelegālo imigrantu pārvietošanu ES iekšienē. Tas rada būtisku sabiedrības un valsts drošības apdraudējumu, tāpēc pret šiem pārkāpumiem ir jāvēršas ar maksimālu likuma bardzību, un kriminālsodiem ir jābūt tādiem, kas attur citas personas iesaistīties šādās noziedzīgās darbībās, pausts anotācijā.

Kā ziņots, “Apvienotā saraksta” politiķis Smiltēns grozījumu sākotnējo piedāvājumu virzīja, balstoties Valsts robežsardzes (VRS) un Iekšlietu ministrijas ieteikumos, lai sekmētu Valsts robežsardzes efektīvu darbu un nacionālās drošības sekmīgu aizstāvību.

Jau vēstīts, ka arī Valsts robežsardzes skatījumā pret šādām darbībām būtu jāvēršas ar maksimālu likuma bardzību. VRS pārstāvji uzsver, ka no viņu puses tiek ieguldīti būtiski cilvēkresursi minēto noziedzīgo darbību pierādīšanā.

Reklāma
Reklāma

Taču iepriekš tika konstatēti jau vairāki kriminālprocesi, kuros VRS izmeklētāju ierosinājumus par apcietinājuma piemērošanu izmeklēšanas tiesneši nebija apmierinājuši. Latvijas robežsardzē uzsver, ka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošana, īpaši trešo valstu pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta nav Latvija, būtiski apgrūtina kriminālprocesa sekmīgu tālāku virzību.

Vairumā gadījumu šīs personas pēc sākotnējām procesuālām darbībām atstāj Latviju un atkārtoti pie procesa virzītāja neierodas. Tādējādi prognozējams, ka apcietinājuma nepiemērošana būtiski apgrūtinās ātrāku – vai pat padarīs neiespējamu – gala nolēmumu pieņemšanu, atzīmē robežapsardzes pārstāvji.

Robežsardzē arī uzsver, ka kriminālsodiem būtu jābūt tādiem, kas attur citas personas iesaistīties šādās noziedzīgajās darbībās. Saeima tiesai ir devusi tiesības par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā piemērot bargāko soda veida – brīvības atņemšanu.

Tomēr tiesas spriedumu analīze liecināja, ka 2023.gadā tiesas nevienā krimināllietā par noziegumu, kas saistīts ar Baltkrievijas-Latvijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju, personām nav piemērojusi bargāko soda veidu.

No tiesas spriedumiem un prokurora priekšrakstiem par sodu, ar kuriem personas ir notiesātas par minēto noziedzīgo darbību izdarīšanu, secināms, ka visām notiesātajām personām ir piemērota vai nu īslaicīga brīvības atņemšana līdz četriem mēnešiem, naudas sods līdz 12 400 eiro, vai sabiedriskais darbs līdz 280 stundām, piemērojot papildsodu tiesību ierobežošanu ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts amatpersonas statusa ieņemšanu.

VRS ieskatā līdz šim piemēroti pārlieku maigi sodi par Baltkrievijas īstenotā hibrīdapdraudējuma atbalstīšanu. Robežsardze arī sagatavojusi sīkāku apkopojumu par kriminālprocesiem, kuros piemērots amatpersonu ieskatā pārāk maigs sods.

Saskaņā ar VRS rīcībā esošo informāciju, Baltkrievijā joprojām atrodas ievērojams migrantu skaits, kas vēlas nokļūt Rietumeiropā, nelikumīgi šķērsojot arī Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu.

Lielais valsts robežu šķērsot gribētāju skaits ir radījis “vilinošus apstākļus” tiem, kuri vēlas organizēt vai īstenot imigrantu nelegālu pārvietošanu – pārvešanu ar autotransportu – Eiropas Savienības (ES) iekšienē, tas ir, nodrošināt šo personu neatļautu uzturēšanos Latvijā vai citā ES dalībvalstī, teikts VRS sagatavotajā apkopojumā.

Minētā rezultātā 2023.gada pirmajā pusē būtiski ir pieaudzis konstatēto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar Baltkrievijas-Latvijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, šīs personas pārvietojot pa valsts teritoriju, gadījumu skaits.

Septiņi no šiem kriminālprocesiem ir par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Procesi sākti pret septiņiem migrantu pārvietotājiem, no kuriem četri ir Latvijas pilsoņi un pa vienam Ukrainas, Pakistānas un Afganistānas pilsonim. Viņi pārvietojuši 37 cilvēkus, no kuriem 12 ir Sīrijas pilsoņi, 13 Afganistānas pilsoņi un 12 Indijas pilsoņi.

Par nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā sākti 48 kriminālprocesi. Tajos figurē 61 šīs kriminālās darbības nodrošinātājs, no kuriem 19 ir Latvijas pilsoņi, deviņi Ukrainas pilsoņi, četri Gruzijas pilsoņi, četri Latvijas nepilsoņi, pa trīs Moldovas un Lietuvas pilsoņiem, kā arī pa diviem pilsoņiem no Krievijas, Kamerūnas, Azerbaidžānas un Sīrijas, Uzbekistānas un Baltkrievijas.

Tāpat nelikumīgu uzturēšanos Latvijā nodrošināja divi Igaunijas nepilsoņi, kā arī pa vienam Igaunijas, Serbijas, Kirgizstānas, Pakistānas un Vācijas pilsonim.

Minētie pārkāpēji nodrošinājusi iespēju Latvijā uzturēties 279 cilvēkiem, no kuriem 79 ir Indijas pilsoņi, 54 Afganistānas pilsoņi, 51 Sīrijas pilsonis, 15 Komoras salu pilsoņi, 20 Irānas pilsoņi, pa astoņiem Ēģiptes un Pakistānas pilsoņiem, seši Kongo pilsoņi, pa pieciem Tadžikistānas un Senegālas pilsoņiem, pa četriem Azerbaidžānas, Šrilankas, Kamerūnas un Mali pilsoņiem, trīs Ganas pilsoņi, pa diviem Kubas, Bangladešas un Gvinejas pilsoņiem, kā arī pa vienam Irākas, Jemenas un Etiopijas pilsonim.

Analizējot informāciju par personām, kurām tiek nodrošināta nelikumīga uzturēšanās, VRS secinājusi, ka vienā reizē tiek pārvietotas no trīs līdz pat 19 personu lielas grupas. No iepriekš minētajiem kriminālprocesiem 20 procesos tika konstatēts, ka personu grupa, kurai tika nodrošināta iespēja nelikumīgi uzturēties Latvijā, sastāvēja no sešām un vairāk personām, bet 34 gadījumos grupas lielums bija no trīs līdz piecām personām.

Tādējādi vērojama tendence lielākas nelikumīgas peļņas gūšanas nolūkā vienā reizē pārvietot lielu personu skaitu, atzīmē robežsardzē.

Noziedzīgo darbību veicēji ne tikai apgrūtina robežas apsardzībā iesaistīto iestāžu darbību nelikumīgi valsts robežu šķērsojušo personu konstatēšanā, bet sekmē neidentificētu personu nekontrolētu pārvietošanos ES teritorijā. Iespējams, kādas no iesaistītajām personām ir saistītas ar teroristiskām organizācijām vai ārvalstu aģentiem, atzīmēts VRS apkopotajā informācijā.

Personu lielā skaita pārvietošana pa valsts teritoriju sekmē Baltkrievijas realizētā hibrīdapdraudējuma īstenošanu un rada būtisku sabiedrības apdraudējumu, uzsver robežsardzē.

Jau vēstīts, ka sodu politikai hibrīdkara apstākļos jābūt stingrai un tādai, kas attur no atkārtotas noziegumu izdarīšanas un parāda valsts gatavību reaģēt uz apdraudējumu, secināts Nacionālās drošības padome sēdē augustā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.