Ukrainas negaidītais manevrs pārsteidza Putinu 0
Ukrainas tālie triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām izraisījuši plašu degvielas krīzi Krievijā un kļuvuši par nopietnu problēmu Putinam. Kremlis šādam Ukrainas manevram nebija gatavs.
“The Wall Street Journal” raksta, ka Ukrainas tālie triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām kļuvuši par vienu no nopietnākajām problēmām Vladimiram Putinam. Kopš pavasara Ukraina veikusi desmitiem uzbrukumu Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, kas novedis pie degvielas deficīta, rindām degvielas uzpildes stacijās un benzīna tirdzniecības ierobežojumiem jau desmitiem reģionu.
Pēc izdevuma datiem, Ukraina uzbrukusi visām desmit lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ja vērtē pēc to jaudas “S&P Global Energy” aplēsēs. Naftas pārstrādes rūpnīcas izrādījušās īpaši ievainojams mērķis.
Analītiķi norāda, ka daļa triecienu skārusi būtiskas tehnoloģiskās iekārtas, kas izgatavotas, izmantojot Rietumu aprīkojumu. Krievijai tā ir atsevišķa problēma: sankciju apstākļos šādas komponentes ātri un vienkārši aizstāt nav iespējams.
Triecienu mērogs bija redzams ne tikai pēc rindām pēc benzīna Krievijā. Dūmu stabi virs degošajām naftas pārstrādes rūpnīcām bija saskatāmi pat no kosmosa, bet uzbrukumu seku video masveidā izplatījās sociālajos tīklos. Tos publicēja paši Krievijas iedzīvotāji, neraugoties uz varasiestāžu aizliegumu izplatīt kadrus no dronu triecienu vietām.
Ukrainas droni sasnieguši mērķus pat Omskas apkaimē – aptuveni 2400 kilometru attālumā no Ukrainas. Tas parāda, ka Krievijas dziļā aizmugure vairs nav droša kritiskajai infrastruktūrai.
WSJ norāda, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība sākotnēji galvenokārt tika veidota aizsardzībai pret ballistiskajām raķetēm un pilotējamo aviāciju. Tagad tā arvien biežāk saskaras ar lielu skaitu Ukrainas bezpilota lidaparātu un ne vienmēr spēj izturēt šādu spiedienu.
Līdz jūnija beigām degvielas pārdošanas ierobežojumi bija spēkā jau 56 Krievijas reģionos. Vienai no pasaules lielākajām naftas un gāzes valstīm tas izskatās pēc politiski sāpīga paradoksa: valsts eksportē naftu, bet nespēj stabili nodrošināt savus iedzīvotājus ar benzīnu.
Militārie apskatnieki norāda, ka Ukrainai šie triecieni kļuvuši par veidu, kā kara cenu pārnest Krievijas iekšienē. Kijiva ne tikai uzbrūk Maskavas militārajai loģistikai un naftas ieņēmumiem, bet arī grauj stabilitātes sajūtu, uz kuras balstījusies Putina sistēma.
Degvielas krīze pārvērš karu no televīzijas bildes par personisku problēmu miljoniem Krievijas iedzīvotāju.
