Laukos
Graudkopība

Uzņēmējs: Graudu cenas turpmāk būs atkarīgas no to iekūluma lielajos tirgos0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Turpmākās graudu cenu tendences būs atkarīgas no to iekūluma rezultātiem lielajos tirgos, intervijā aģentūrai LETA sacīja “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš teica, ka patlaban kviešu biržas cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā.

Pateicoties ažiotāžai, ir augusi griķu cena. Tāpat saistībā ar eksporta aizliegumu vairākās lielās rīsu audzētājvalstīs kāpusi rīsu cena. Taču turpmākās tendences būs atkarīgas no iekūluma rezultātiem lielajos tirgos.

Amsils arī piebilda – tā kā vēl nav iegādāti jaunās ražas graudi, arī par gala produktu cenām vēl ir pāragri runāt. Tas lielā mērā būs atkarīgs no biržas cenām un to fiksācijas laikiem.

Taujāts, kāda tad solās būt raža visā Eiropā, viņš teica, ka ir atsevišķas valstis, piemēram, Francija, kuras ir paziņojušas, ka šogad sagaida zemāku ražu. Taču Baltijā raža varētu būt ļoti laba. Arī daudzas citas valstis ziņo, ka raža būs labāka nekā iepriekšējā gadā.

Amsils atzīmēja, ka kopumā pasaulē šogad prognozē jaunu graudu krājumu rekordu.

Tāpēc par graudu pieejamību nav jābažījas – to pietiks visiem. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā tos izaudzē daudz vairāk nekā pārstrādā.

Tāpat Amsils pastāstīja, ka Baltijas valstīs “Dobeles dzirnavnieks” ražotās produkcijas patēriņā lielu atšķirību nav. Drīzāk pastāv atšķirības plašākā reģionālā līmenī, jo Baltijā atšķirībā no pārējās Eiropas vairāk patērē rudzu maizi.

Taujāts, vai rudzu salīdzinoši zemo cenu un pašizmaksas dēļ, tie neizzudīs no Latvijas zemes, Amsils teica, ka arī nākotnē rudzi būs pieprasītajā apmērā. Tas drīzāk ir katra pārstrādes uzņēmuma darbs tos prasīt saviem piegādātājiem. “Zemnieki, ar kuriem sadarbojamies, ir ļoti atsaucīgi jaunām lietām, eksperimentiem, lai audzētu to, kas vajadzīgs pārstrādei,” viņš teica.

Kā piemēru Amsils minēja cietos kviešus, no kuriem “Dobeles dzirnavnieks” iegūst izejvielu pastas ražošanai.

Līdz šim Latvijā tos neaudzēja, taču uzņēmums vairākus gadus sadarbībā ar zemniekiem veic eksperimentus un šogad vairāk nekā 500 hektāri ir apsēti ar cietajiem kviešiem.
Saistītie raksti

Tāpat viņš piebilda, ka Latvijā mainās klimats, kļūst siltāks un cietos kviešus var izaudzēt. “Nākotnē raugāmies optimistiski un domājam, ka importa vietā varēsim pārstrādāt vietējās izejvielas,” sacīja Amsils, atgādinot, ka Eiropā lielākie cieto kviešu audzētāji pašlaik ir Francija, Spānija un Itālija.

“Dobeles dzirnavnieks” ir reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs “Tartu Mill”. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
Latvijas Avīze
Latvijā
Beidzot iespēja atgūt naudu, pļāpīgais prokurors un izdegušie mācītāji. Nedēļas notikumu apskats
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Pasaulē
Policijas brutalitāte un neoficiālas uzvaras svinības. Baltkrievijā aizvadīta pirmā nakts pēc prezidenta vēlēšanām
27 minūtes
ML
Māra Lapsa
Latvijā
“Mēs esam aizguvuši no vāciešiem pedantisma gēnu un tajā ieslīgstam arvien dziļāk.” Dendrologs Andrejs Svilāns par latviešu daiļdārziem
Intervija 11 stundas
LE
LETA
Dabā
Latvijā sāks iepūst vēsāks gaiss. Sinoptiķu prognoze pirmdienai
55 minūtes
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli? 3
Intervija 16 stundas