Vai Covid-19 nozags dāvināšanas prieku? 1
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Decembris – Ziemassvētku laiks, kad parasti aktīvi norisinās tirdziņi, pasākumi, cilvēki staigā pa veikaliem, meklējot dāvanas saviem mīļajiem. Mājražotāju, amatnieku, sīkražotāju, mazo uzņēmēju pļaujas laiks. Covid-19 ir ieviesis savas korekcijas šo uzņēmumu ikdienā, taču – kas tieši ir mainījies? Vai dāvināšanas priekam būs būt?
“Pavasarī bija šoka terapija. Mana dzīve ir mainījusies radikāli, mans veikals ir slēgts, un tagad ir pavisam cita dzīve,” kovida krīzes sākumā piedzīvoto atceras Rasa Cirvele, Latvijas dizaineru apģērbu, aksesuāru un interjera priekšmetu veikala “Kluug” īpašniece. Šobrīd veikals darbojas tiešsaistes formātā, kā arī tiek rīkoti Pastaigu tirdziņi Vērmanes dārzā: “Mēs ar Pastaigu tirgu aizņemam tikai nelielu daļu no parka. Ievērojam distanci, visas noteiktās prasības – tāds bija mūsu sākotnējais modelis, jo pirmo tirdziņu rīkojām jūnijā, ārkārtas situācijas laikā. Mēs izvietojam tirdzniecības teltis celiņa vienā pusē, līdz ar to apmeklētāji var redzēt visu dārzu. Sapratām, ka tā ir kolosāla ideja. Smējāmies, ka parasti ir telts pie telts, tirgotāji kļūst nervozi, līdz ar to zūd viss prieks.”
Zīmola “Colette” radītājas Baibas Rimeikas adījumi un apgleznotās koka lietas ir viņas hobijs, ne galvenais ienākumu avots, taču viņa ir ļoti priecīga, ka to visu var apvienot, realizējot sevi radoši: “Savā biznesā grūtākais ir sevis disciplinēšana, jo nav neviena cita, uz ko novelt atbildību. Tas arī reizēm ir grūtākais, strādājot vienam – esmu tikai es. Tajā pašā laikā tas ir liels pluss – pats operatīvi visu lem un rīkojies. Reizēm sanāk skriet uz visām pusēm – pirkt materiālus, nogādāt pasūtījumus, radīt produkciju, sagatavot grāmatvedības papīrus. Bet pēc tam ir brīnišķīga piepildījuma sajūta, jo to visu daru sev, nevis kādam citam, kura idejas īstenoju.” Baiba par darbību kovida laikā saka – esot mierīgāk, taču tieši tagad cilvēki sāk vairāk uzticēties interneta veikaliem un veikt pirkumus internetā. Un šis ir laiks, kad cilvēkiem gribas sevi palutināt tāpat vien, atļauties kādu ekstru.
Didzis Ozoliņš ir zīmola “Dastea” autors, taču iedvesma meklējama mammas vaļaspriekā: “Biznesa ideja radās pēc daudzām sarunām ar mammu, kuras sirdslieta visu mūžu ir bijusi augu ievākšana un attiecīgi dažādu veselību stiprinošu produktu pagatavošana. Šos produktus mēs ne tikai lietojām paši, bet arī devām un dāvinājām draugiem, radiem un kaimiņiem. Nonācām pie secinājuma, ka pēc tiem ir pieprasījums. Mammai pašai vienmēr ir bijusi vēlēšanās savu sirdslietu pārvērst biznesā, bet visu laiku kaut kas ir atturējis. Izlēmu, ka jāpalīdz, jāriskē un jādara. Tā nu radās “Dastea” – par pamatu liekot mammas zināšanas, no sevis pieliekot klāt visu pārējo, lai kopā izveidotu to, ko šodien varat nopirkt gan pie mums, gan dažādos veikalos.” Didzis stāsta, ka kovida situācija darbību nav būtiski ietekmējusi – pavasaris ir laiks, kad tiek ievākti un apstrādāti jauni augi, un iepriekšējās sezonas produkti tiek izpārdoti: “Pavasaris noritēja bez lielām izmaiņām, savukārt rudens un ziemas periods ir laiks, kad notiek pārdošanas process. Noiets ir palielinājies, jo cilvēki šobrīd īpaši piedomā pie savas veselības stiprināšanas. Domāju, ka daudzi jau ir apraduši ar jauno situāciju un atkal sāk droši iepirkties.”
Dāvināšanas prieks turpinās
Šobrīd cilvēkiem aktuālas ir sejas maskas, adījumi – tā novērojusi Rasa Cirvele: “Cilvēki šogad daudz vairāk laika pavada dabā, tāpēc adījumi ir īpaši aktuāli. Pašlaik ir ļoti daudz sejas masku ražotāju, bet pēc tām ir arī pieprasījums. Pabērna lomā palikušas kleitas un citi svētku tērpi, jo tos īsti nav kur uzvilkt. Rotas gan laikam ir tāds pašapziņas cēlājs, un tās cilvēki iegādājas joprojām.” Rasa stāsta, ka, svētkiem tuvojoties, cilvēki joprojām mēdz iepirkties spontāni – daži uz tirgu nāk kā uz izstādi, bet, ieraugot tik daudz skaistu un oriģinālu lietu, nespēj kaut ko nenopirkt sev vai mīļajiem.
Divu bērnu mamma un “Pikka Candles” autore Gunta Pikša savu sveču veidošanas biznesu uzsākusi pavisam nesen – šā gada rudenī. Gunta pati saka, ka bail neesot bijis it nemaz, jo cilvēki sveces dedzina visos laikos. Ideja par sveču veidošanu Guntai radusies jau pagājušā gada augustā, kad viņa izlējusi savu pirmo sveci – tā dzimusi jauna kaislība: “Mans mērķis ir radīt kvalitatīvu sveci, kas ne vien labi smaržo, bet arī tīri, labi un ilgi deg līdz pašām beigām. Spriežot pēc pircēju atsauksmēm, ieguldītais laiks un darbs ir atmaksājies. Mums ir 16 dažādi aromāti – ar to ļoti lepojamies.” Gunta ir pamanījusi, ka cilvēki jau aktīvi domā par Ziemassvētku dāvanām – apzinīgākie dāvanas iegādājušies pat novembra sākumā: “Ja netiks ieviesti vēl stingrāki ierobežojumi, tirdziņi un veikali turpinās savu darbību, gribas ticēt, ka visiem tirgotājiem veiksies labi, īpaši tiem, kuri tirgojas arī internetā. Dāvināšanas prieks turpinās arī šajos laikos.”
Arī zīmola “Dastea” autors Didzis piekrīt tam, ka tieši svētku laiks ir visaktīvākais – šis gads nav izņēmums: “Laikus tiek meklētas dāvanas un cilvēki labprāt izvēlas produktus, kas stiprina veselību, kā arī cenšas atbalstīt mājražotājus un mazos uzņēmējus kovida laikā.”
Projekta “Latvijā radīts” autores Ilzes Grīntāles mērķis vienmēr ir bijis palīdzēt mazajiem uzņēmumiem. Projekta mājaslapā www.latvijaradits.lv šobrīd bez maksas iespējams izvietot informāciju par savu uzņēmumu, kā arī kopkatalogā www.sanak.lv izvietot dažus savus darinājumus. Piedāvājums būs spēkā līdz decembra vidum. Tāpat ražotāju produkcija aktīvi tiek reklamēta @latvijaradits “Instagram” kontā. Ilze atceras, ka pavasarī un vasarā daļa uzņēmēju pret reklamēšanos izturējušies skeptiski, jo nav zinājuši, ko sagaidīt: “Tagad gan cilvēki domā par Ziemassvētkiem un saredz to kā iespēju nopelnīt. Ļoti daudzi šobrīd apzinās, ka liela loma ir interneta veikaliem. Sliktāk iet tiem, kuri katru gadu gatavojas Ziemassvētku tirdziņiem – daudzi gadatirgi šogad nenotiek vai norisinājās saīsinātā formātā.” Ilze ir pārliecināta, ka kovida krīze ietekmē visus, īpaši uzņēmējus – zemniekus, mājražotājus, amatniekus, mazos tirgotājus, kuru peļņa ir bijusi atkarīga no satikšanās ar savu pircēju lielākos vai mazākos tirdziņos.
Ilze skaidro, ka problēma ir ne tikai tāpēc, ka šogad tirdziņu ir mazāk, bet lielākoties tajā, ka pircēji nāk uz tiem ar konkrētu plānu: “Lielākā daļa pircēju zina, ko viņi pirks, un, veikuši savus iecerētos pirkumus, cenšas pēc iespējas ātrāk doties prom. Šādos apstākļos gandrīz neiespējami ir strādāt tiem, kuri paraduši braukt apkārt ar savu produkciju un piedāvāt to dažādos tirdziņos dažādās Latvijas vietās. Ja tirgotāju tur gaida viņam uzticīgie pircēji, tad viņš var cerēt uz kādiem paredzamiem ienākumiem. Tomēr, ja ne, uzņēmēju gaida vilšanās. Daudzi tirgotāji ir novērojuši, ka arvien grūtāk ir piesaistīt jaunus pircējus. Ja kāds arī pienāk, tad ātri apskatās un dodas tālāk. Daudzi cilvēki šobrīd ievēro principu – jo mazāk kontaktu ar citiem cilvēkiem, jo labāk. Tāpēc arī mēs šogad liekam uzsvaru uz interneta vidi, lai palīdzētu uzņēmējiem pārdot savu preci.” Lai gan šis laiks ir izaicinošs, arī Ilze skaidro, ka Ziemassvētku dāvināšanas prieks nav zudis: “Mēdz teikt, ka svētīgāk ir dot, nevis ņemt. Un tā ir taisnība, jo, sniedzot prieku, mēs saņemam to pretī. Dāvana – liela vai maza – bet no sirds.”
Pašvaldības iedrošina
Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Inga Pinne apstiprina, ka kovida laiks mazajam uzņēmējam ir īpaši grūts – tieši tāpat, kā tas bija pavasarī, arī šobrīd mazie uzņēmēji cieš: “Mājražotāji, kuri līdz šim preču noietu realizēja tirdziņos un dažādos pasākumos, šobrīd cieš visvairāk. Novērojumi liecina, ka arvien vairāk mājražotāji un mazie uzņēmumi sāk skatīties e-komercijas virzienā, kļūst aktīvāki interneta vidē. Šobrīd ir pieejami dažādi instrumenti, kas interneta vidē ļauj veidot savu atpazīstamību, un daudzi to arī izmanto – bezmaksas un maksas semināri, apmācības palīdz iegūt zināšanas internetveikalu veidošanā un sava biznesa reklāmā. Pašvaldība gan nevar atbalstīt mazos uzņēmējus finansiāli, bet cenšas to darīt informatīvā veidā.” Bauskas novada mājaslapā ir izveidota sadaļa “Uzņēmējdarbība”. Tur pieejama aktuālā informācija arī par valsts atbalstu kovida krīzē skartajiem uzņēmējiem. Uzņēmējiem ir iespēja ievietot informāciju sadaļā “Ražots Bauskas novadā”. Ir izveidota arī sadaļa “Preces ar piegādes iespējām” – tur uzņēmēji var iesūtīt savu informāciju, kas pēc pārbaudes tiek publicēta ne tikai mājas lapā, bet arī “Facebook” Bauskas novada pašvaldības kontā. Tāpat pašvaldība organizē dažādus izglītojošus seminārus. Pinne atklāj, ka tirdziņi Bauskas novadā šogad gan netiks organizēti, taču par svētku sajūtu rūpēšoties Bauskas Kultūras centra darbinieki: “Situācija šobrīd nav labvēlīga pasākumu organizēšanai, jo tajos vienmēr pulcējas lielas cilvēku masas, tāpēc ikgadējo svētku pasākumu mums novadā nebūs. Taču Bauskas Kultūras centra darbi-nieki vēl domā par iespējām, kā, nodrošinot epidemioloģiskās prasības, varētu radīt kaut nelielu svētku atmosfēru pilsētā.”
Arī Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone uzsver, ka jau vairāku gadu garumā notiek aktivitātes mājražotāju un citu mazo uzņēmēju atbalstam: “Pavasara ārkārtējās situācijas laikā aktivizējām un reklamējām tos mazos uzņēmējus, kuri bija gatavi nodrošināt ar savas produkcijas piegādi, novada teritorijā reklamējām tos, kuri var nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus līdzņemšanai, salātu, dārzeņu, zaļumu piegādi un citas gatavās produkcijas pirkšanu, izmantojot attālinātos pasūtījumus un apmaksu.” Tāpat uzsvars bija uz ražotāju dalību tirdziņos: “Tuvojoties rudenim, jau Uzņēmēju nedēļas ietvaros aicinājām ikvienu – jaunu vai jau pieredzējušu uzņēmēju, ražotāju, mājražotāju – startēt ar savu produkciju Kalnciema kvartālā Rīgā, kur pašvaldība 18. septembrī organizēja Jelgavas novada dienu. Šis ir jau otrais gads, kad pašvaldība organizē savu uzņēmēju dalību Kalnciema kvartāla tirgū. Daudziem ražotājiem šis bija ļoti liels stimuls un atbalsts – gūt Rīgas situēto pircēju ievērību. Vēl viens šāds tirdziņš ir plānots, tuvojoties Ziemassvētku laikam.” Pašvaldība strādā pie tā, lai no jauna apkopotu informāciju par ražotājiem, produkciju, piegādes iespējām, kā arī reprezentācijas dāvanām, kuras potenciāli varētu ceļot pie dažādām mērķgrupām: “Un vēl – esam apzinājuši amatniekus un mājražotājus, kas vēlas savu produkciju iekļaut dažādos komplektos – pašvaldība Jelgavas novada “Instagram” kontā organizēs Ziemassvētku dāvanu komplektu kampaņu – mājražotāji mums atsūta gatavus dāvanu komplektus, ko piedāvās šajos Ziemassvētkos, pašvaldība to publicēs savā “Instagram” kontā, mudinot cilvēkus iegādāties jau gatavas vietējo ražotāju dāvanas svētkiem.”
Interneta priekšrocības
Lai pielāgotos situācijai, mazie uzņēmēji veido mājaslapas, aktīvi sevi popularizē sociālo tīklu platformās, piemēram, “Instagram” un “Facebook”. Arī Didzis savam zīmolam “Dastea” izveidojis mājaslapu: “Mums ir profili arī dažādās sociālo tīklu platformās, tur popularizējam produkciju – ne tikai liekot bildes, bet arī veidojot dažādus saistošus rakstus, lai cilvēki tiešām iepazīst produkciju. Interneta veikalu izveidoju pagājušogad, bet tobrīd tas sevi neattaisnoja, tomēr domu par tā pastāvēšanu klientu ērtību labad atmetis neesmu.” Didzis ir pamanījis, ka ļoti daudzi ražotāji, pielāgojoties situācijai, rosās interneta vidē: “Atšķirībā no pagājušā gada Ziemassvētku laika šogad ļoti daudz mājražotāju aktivizējas tieši sociālajos tīklos, kur reklamē savu produktu. Iepirkšanās vairāk notiek interneta vidē un produktu piegādei tiek izmantoti pakomāti.”
Arī “Pikka Candles” sevi sāk popularizēt sociālajos tīklos – pārdomātas fotogrāfijas ar aprakstiem, kuri piesaista. Tāpat tiek rīkotas dažādas akcijas, kas veicina klientu interesi. “Palēnām popularizējam sevi sociālajos tīklos – šobrīd mūsu svecēm ir 10% atlaide un bezmaksas piegāde interneta veikalā, tā ir mūsu pirmā akcija, noteikti būs vēl! Lielākais prieks ir par to, kad atsūta vēstuli un interesējas kāds, kura draugs vai draudzene ir nopircis mūsu sveces un ieteicis draugam, tajos brīžos no priekiem jālēkā, nekas nevar būt jaukāks par labu atsauksmi, to arī uztveru par labāko reklāmu,” stāsta Gunta Pikša. Vai Latvija ir mazajam uzņēmējam draudzīga zeme? Gunta uzskata, ka jā – ja dara no sirds, var ne tikai izdzīvot, bet arī uzdzīvot – tikai jārīkojas saprātīgi: “Latvieši ļoti atbalsta savējos un augstu vērtē labu, kvalitatīvu produktu – par tādu ir arī gatavi maksāt un atgriezties vēl. Galvenā prasība parasti ir kvalitāte, pie kā mazie uzņēmēji, manuprāt, ļoti daudz strādā. Es runāju par tiem, kuri prot radīt tiešām labas lietas, tādu nudien mums ir daudz. Ja šuj mēteli, tad uzšūs tādu, ka gadiem nebūs novalkājams. Ja ceps labu maizi, tad tādu, ka tirdziņā būs rindas, lai tiktu pie kukulīša. Zinu, jo pati tirdziņā gan tirgojos ar savu preci, gan stāvu rindā pēc izcilas rupjmaizes. Jautājums tikai, ko mazais uzņēmējs dara ar peļņu. Lai cik labs arī būtu produkts, uzņēmuma un produkta attīstībā jāiegulda ne mazums līdzekļu, un, manuprāt, te bieži vien arī ir tā atbilde par izdzīvošanu – lai nākotnē varētu uzdzīvot, kādu laiku jābūt gatavam izlīdzēties ar izdzīvošanu, sekojot savam mēr-ķim, kas parasti ir visai dārgs.”
