Vai Eiropai ir nākotne kā lielvarai? Profesors Andžāns skaidro ES īsto spēku un ietekmi 0
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, TV24 raidījumā “Ziņu Top” vērtēja Eiropas vietu pasaules varas līdzsvarā. Profesors uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir būtisks spēlētājs ekonomikā un tiesību regulēšanā, taču drošības un tehnoloģiju ziņā tā joprojām ir atkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm. Vienlaikus ES paliek ietekmīgs normatīvs spēks, kas ar saviem lēmumiem ietekmē globālos tirgus un citām valstīm liek pielāgoties.
“Nu paskatāmies, mēs dzīvojam Amerikas veidotā digitālajā pasaulē. Lietotnes, kuras mēs lietojam – “Facebook”, “Instagram”, kurš nu ko lieto tāpat “Apple” produkti, “Google”, “Youtube” un viss pārējais, tas pamatā ir Amerikas veidots un attīstīts un tajā ziņā mēs, protams, atpaliekam,” norāda Andžāns.
Bruņojuma ziņā arī, labākais bruņojums visticamāk ir Amerikas Savienotajām valstīm, ASV ir spēcīgākā militārā lielvara pasaulē, bet no otras puses ES ir otra lielākā ekonomika pasaulē, apsteidzot arī Ķīnu, bet, protams, atpaliekot no Amerikas.
Mums ir jāatceras, ka tā nav viena valsts un tā nekad nebūs viena valsts. Ir, protams, federālisti, kuri sapņo, ka kādreiz tā būs viena valsts, bet nu nebūs. Mēs esam tik stipri, vai tik vāji, cik vājākais ķēdes posms, norāda Andžāns.
Andžāns uzsver, ka ir valstis kā Ungārija, kura regulāri bloķē palīdzību Ukrainai un nostājas vairāk uz Ķīnas un Krievijas takas. “Es domāju, ka nav tik bēdīgi kā Džordžija Meloni saka, bet nu labi, ka viņa to saka, jo ir jādomā par pašapziņu un arī par konkurētspējas stiprināšanu.”
Tas ir ļoti maz ticams, ka dalībvalstis varētu atteikties no savas suverenitātes tik būtiski, lai būtu pilnīgi vienotā ārpolitika. Kā zinām, ārpolitika sākas iekšpolitikā, tur nekas nav mainījies un arī nemainīsies. Līdzīgi arī kā citās lielvarās iekšpolitika ir tā, kas nosaka kā valsts rīkosies savā ārpolitikā, uzskata Andžāns.
Vēl viens interesants elements ir likumdošana. ES ir milzīgs tirgus, liels tirgus, maksātspējīgs tirgus un neskatoties uz to, ka Indija ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita 1,4 miljardi, ES ir vismaz trīs reizes mazāk iedzīvotāji, bet ES izdodot dažādas regulāras direktīvus un regulējot kā lietām ir jānotiek vai nu datu aizsardzība, vai lādētāju porti, tās lietas nākas citiem pieņemt, jo ES izdod tādus noteikumus un īpaši arī digitālā tirgus jautājumos, tāpēc ES ir pietiekami varena, uzskata Andžāns.
“Mums tas var likties maz, bet patiesībā tas nav tik maz un ES arī turpinās būt normatīva vara,” piebilst Andžāns.
Tiesības ko veido ES, jā tās palīdz un tās veido arī ES varu un citām valstīm ir jāpielāgojas, jo netaisīs taču vienus noteikumus vai viena veidu portu ES un citu Norvēģijai vai Lielbritānijai. Skaidrs, ka tur ir nianses kas atšķirās, bet nākas pielāgoties.
