Foto: Novikov Aleksey/SHUTTERSTOCK

Vai esat gatavi atteikties no Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem lauksaimniecības produktiem? 0

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Lasīt citas ziņas

 

Protestējot pret Krievijas karaspēka sākto uzbrukumu Ukrainai šāgada 24. februārī, daudzas pasaules valstis, starptautiskās organizācijas un dažādu tirgu dalībnieki boikotē gan Krievijas, gan arī Baltkrievijas produktus un pakalpojumus. Latvijas lauksaimnieki līdz šim plaši izmantoja Krievijā ražotos minerālmēslus un no Krievijas naftas ražoto degvielu. Lauksaimniekiem, dažādu produktu ražotājiem, pārdevējiem un lietpratējiem vaicājām, kā viņi vērtē atteikšanos no Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem produktiem lauksaimniecības vajadzībām un vai paši gatavi no tiem atteikties.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Juris Lazdiņš, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs: – Atzinīgi vērtējam tirdzniecības ķēžu iniciatīvu pārtraukt tirgot Krievijas un Baltkrievijas produktus. Nav noslēpums, ka lauksaimniecības izejvielas, piemēram, mēslojums, iepriekš ir ticis ievests no Krievijas un Baltkrievijas. Arī tehnikas vienības, ar ko strādā mūsu zemnieki, ir ražotas Baltkrievijā vai Krievijā.

Šodien ir jāspēj nošķirt pagātne no nākotnes. Tāpat kā cilvēki, kuriem virtuves gāzes balonā stāv Krievijas gāze vai auto bākā Krievijas degviela, arī lauksaimnieki līdz šim iepirktos krājumus izmantos paredzētajam mērķim – lauku mēslošanai, tehnikas darbināšanai. Mēslojumu, kurš jau nopirkts, mēs nevaram aizvest atpakaļ. Utilizēt to būtu neprātīgi.

Par tehniku no Krievijas un Baltkrievijas jāteic, ka šo jautājumu atrisinājis tirgus, jo pieprasījums pēc Baltkrievijā un Krievijā ražotās tehnikas ir ļoti zems. Tā ir tehniski neuzticama un tehnoloģiski diezgan atpalikusi, tāpēc ražojošas saimniecības lielā mērā jau ir pārgājušas uz citu valstu tehniku.

Pagaidām svarīgāks jautājums ir par izejvielu un energoresursu pieejamību šāgada rudenī. Raža vēl jāizaudzē un pēc tam jānovāc. Tāpēc šobrīd kopā ar nozares partneriem aktīvi strādājam pie tā, lai pārorientētos un aizstātu Krieviju un Baltkrieviju ar jauniem sadarbības partneriem.

 

Artūrs Čirjevskis, Food Union grupas vadītājs Eiropā: – Īpaši pārdzīvojam kopā ar mūsu ukraiņu kolēģiem un īpašniekiem, kuriem jānoraugās uz šīm netaisnībām Ukrainā caur medijiem, kur viņu ģimenes locekļi un radi šobrīd atrodas karadarbības skartajās vietās. Mēs ticam, ka jebkāds atbalsts šobrīd ir vērtīgs, tādēļ ziedojam gan finansiālos līdzekļus, gan produktus Ukrainas tautai, gan piedāvājam darbu tiem, kuri pametuši savas mājas un meklēs patvērumu Baltijas valstīs. Ukraina mums ir nozīmīgs partneris – otra nozīmīgākā eksporta valsts, uz kuru tiek eksportēti produkti no Latvijas ražotnēm. Mēs ļoti vēlētos turpināt produktu eksportu uz Ukrainu, kad tas atkal būs iespējams. Tikmēr esam sazinājušies ar mūsu partneriem Kijevā, Harkovā, Ļvovā un citās pilsētās un aicinājuši visu mūsu krēmsiera produkciju, kas atrodas viņu glabātavās, proti, 50 tonnu, izdalīt vietējiem iedzīvotājiem.

Food Union Latvijā ir atsaucies Latvijas Zemkopības ministrijas aicinājumam sniegt palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, ziedojot pārtikas produktus 35 tonnu apjomā jeb aptuveni 100 tūkstošu eiro vērtībā. Food Union uzņēmumi Baltijā šobrīd veic finansiālus ziedojumus Sarkanajam krustam. Uz Kaļiņingradu Krievijā tika eksportēts saldējums nenozīmīgā 1% apmērā no visa eksporta portfeļa, tas šobrīd ir pārtraukts. Tāpat pārtraukti iepirkumi no Krievijas. Food Union Latvijā nav aktīvu sadarbību ar uzņēmumiem Baltkrievijā. Sadarbību ar Latvijas piena piegādātājiem turpināsim bez pārmaiņām.

 

Jānis Kudliška, Ābeļu pagasta ZS Jaunkraukļi saimnieks: – Karš un tā dēļ piemērotās sankcijas būtiski ietekmēs visu saimniecību naudas ienākumus. Ja mēslojumu liek mazāk, ir mazākas ražas un, protams, arī naudas ienākumi. Lielai daļai saimnieku, toskait arī mums, šā gada vajadzībām patlaban minerālmēsli jau atrodas saimniecībā vai pie pārdevēja. Mēs minerālmēslus pērkam no Elagro Trade un no kooperatīva Latraps. Sarunās ar pārdevējiem noskaidroju, ka jau pirms kara sākuma pretēji agrāk slēgto līgumu nosacījumiem daudz minerālmēslu no Krievijas nav piegādāts. Maz ticams, ka kaut kas mainīsies kara laikā. Ko darīt? Izmantosim vairāk zaļmēslojumu, starpkultūras un kūtsmēslus, kuru īpatsvars mūsu mēslojuma bilancē ir aptuveni 10%. Būs ražības kritums. Liela neskaidrība ir arī par pasaules graudu tirgu. Neatbildēts ir jautājums, vai Ukrainā spēs audzēt labību, tā jau pavisam drīz ir jāsāk sēt, un vai Krievija piedalīsies graudu pārdošanā. Ja ES dalībvalstīs atsakās no Krievijā ražotajiem pārtikas produktiem, vairāk ir jāsarosās Latvijas audzētājiem.

 

Silva Jeromanova–Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja: – Viennozīmīgi uzskatu, ka mums ir jāsolidarizējas ar Ukrainu un visu saprātīgi domājošo pasauli – jāpārtrauc jebkura veida sadarbība ar agresoru valstīm. Jā, tas ietekmēs mūsu tautsaimniecību, tomēr tas ir vismazākais salīdzinājumā ar tiem zaudējumiem, kas nodarīti Ukrainai un arī krievu, baltkrievu tautai. Jo ātrāk atslēgsim, izolēsim agresorus, jo ātrāk ir cerība uz situācijas atrisinājumu.

Protams, skumji, jo tie ir uzņēmēji, kuru biznesam tas būs zaudējums, taču tieši uzņēmēji ir tie, kuriem jānostājas pret agresiju un jāsaprot, ka biznesu ilgtermiņā var plānot tikai miera apstākļos.

 

Modris Žentiņš, Zaņas pagasta ZS Krasta iela 7 saimnieks: – Esmu dienējis Afganistānā, zinu, ko nozīmē karadarbība. Lai gan tas, kas notika Afganistānā, bija pupu mizas salīdzinājumā ar to, kas notiek Ukrainā. Afganistānā notika apšaudes, turklāt galvenokārt kalnos. Ukrainā šauj ar raķetēm un bombardē dzīvojamās mājas. Man ir zināmi ukraiņi kopš Afganistānas kara laikiem, tāpēc nav vajadzīga televīzija Ukrainā notiekošajam.

Cilvēkiem, kuri paši karu nav redzējuši, ir grūti iedomāties, ko tas nozīmē. Ir ļoti nožēlojami, ja Ukrainā notiekošo uzskata par kaut ko mazsvarīgu, ar ko jātiek galā ukraiņiem un krieviem. Ja vienu gadu būs jāiztiek bez ražas, tas nekad neatsvērs Ukrainā notiekošo.

Es parasti nepērku, neveidoju minerālmēslu krājumus pirms sezonas. Pērn bija augsta cena, vēlāk tā uzkāpa vēl, tāpēc minerālmēsli vēl aizvien nav nopirkti. Patlaban uztraukties par sūdiem ir pēdējais, ko var darīt. Ekonomiskā puse patlaban ir otršķirīga, mazsvarīga. Bez Krievijas un Baltkrievijas produktiem ir arī ES dalībvalstīs ražotie minerālmēsli. Turklāt tie ir augstākas kvalitātes produkti. Uz kādu laiku būs jāaizmirst par sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem. Ir arī citi sadarbības partneri, ar kuriem var sadarboties. Esmu pārliecināts, ka rezultāts šā brīža nepieredzētajai situācijai būs mums labvēlīgs.

 

Indulis Jansons, LPKS VAKS valdes priekšsēdētājs: – Tas ir neprāts, kas patlaban notiek. Ja karš nebeigsies, ekonomiskie jautājumi būs otršķirīgi. Problēmas būtība ir tajā, ka vēsturiski ir izveidojies šis reģions, kas lielai daļai Eiropas valstu pērk Krievijas resursus. Mums loģistika ir daudz vienkāršāka, lētāka, tāpēc nevērtējam iespēju pirkt citās valstīs ražotus būtiski dārgākus minerālmēslus un citus produktus. Krievijā ir lētāka gāze un citas izmaksas, kas padara lētāku arī slāpekļa minerālmēslu ražošanu. Šā gada ražai minerālmēsli ir nopirkti. Mēs saprotam, ka ar savu naudu, pērkot degvielu un minerālmēslus, esam finansējuši kara darbību. Alternatīvas minerālmēslu pirkšanai no citām valstīm ir. Jāvērtē ir ekonomiskais izdevīgums un iespējas veikt darījumu. Mēs karstu nestrebsim, nogaidīsim. Pasūtījumus Krievijā ražotajiem produktiem esam pārtraukuši.

 

Kalle Hamburgs, Igaunijas kooperatīva Talukartul vadītājs: – Igaunijā jautājums par minerālmēsliem šāgada ražai ir: būs vai nebūs? Parasti minerālmēsli atrodas glabātavās gada sākumā, patlaban lielākajai daļai to aizvien nav. Mani kolēģi, lielu saimniecību saimnieki, uzdod jautājumu, vai vispār sēt graudus. Vēl nekad agrāk tā nav bijis. Zinām, ka pērn gada beigās augsto enerģijas izmaksu dēļ minerālmēslu rūpnīcās pārtrauca ražošanu. Vai tās spēs iekavēto atgūt? Turklāt patlaban vēl klāt ir sankciju faktors. Gaidīsim, kā situācija attīstīsies tālāk.

 

Andrejs Vītoliņš, Platones pagasta stādaudzētavas Dimzas saimnieks: – Latvijas stādu audzētāju eksports uz Krieviju bija apgrūtināts jau pirms pandēmijas sākuma. Pandēmija eksportu apturēja. Tomēr notika reeksports – Eiropas Savienības dalībvalstīs pirktos produktus pārdeva Krievijā, galvenokārt Maskavas un Pēterburgas reģionā. Šis bizness sankciju dēļ cietīs zaudējumus, tomēr vislielākie tie būs Nīderlandes, Vācijas, Itālijas un citu valstu produktu ražotājiem un eksportētājiem. Baltkrievijas tirgus mums jau kādu laiku ir pilnīgi slēgts.

SAISTĪTIE RAKSTI

Sarežģītāk ir ar importa produktiem. Stādu audzētāji no Baltkrievijas veda minerālmēslus. Augu aizsardzības līdzekļus un podiņus pērkam ES dalībvalstīs. Ražošanā izmantojam Latvijā, Baltkrievijā un Ukrainā gatavoto kūdras substrātu. Saistībā ar virzību uz Zaļo kursu Latvija patlaban aktīvi cīnās par atļauju kūdras izmantošanai dārzkopībā. Ja rezultāts būs pozitīvs, būsim ieguvēji. Ja kūdras izmantošanu ES aizliegs, tad tās ieguvei paliek tā sauktās trešās valstis.

Vēl notiek arī tehnoloģiju eksports, tostarp lētu traktoru un mūsu apstākļiem piemērotu sapropeļa ieguves iekārtu imports. Karš Ukrainā stādu audzētājus rosina enerģiskāk meklēt jaunus tirgus Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Baltijas valstis uzskatām par vietējo tirgu.

AS “Latvijas valsts meži” un Latvijas Kokrūpniecības federācija vienojas par ciešāku sadarbību meža nozares izaicinājumu risināšanā 4
Kartupeļu novākšana šogad sākta vēlāk nekā pērn 8
“Lai stāds būtu možs un vesels, ļoti būtisks ir selekcijas darbs!” Laima no “LVM Sēklas un stādi” dod padomus
Oktobrī sāks pieņemt atbalsta iesniegumus jaunajiem lauksaimniekiem 7
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Lasīt citas ziņas
Kam Latvijā pieder lielākie rudzu lauki? 12
APTAUJA. Kāda šogad kartupeļu raža? 5
Drosme, degsme un nedaudz dulluma: sākot saimniekošanu laukos, jaunieši no grūtībām nevairās, tomēr cer uz lielāku atbalstu 2
Šogad zemeņu audzētājiem neklājas viegli – kas radīja vislielākās problēmas? 6
“Audzēju ārstniecības augus, bet LAD saka – nezāles!” Zeltīte Kaviere norāda uz ministriju neizpratni un citām nejēdzībām 28
Govju nepiesietā turēšana – kādu variantu izvēlēties? 4
Pēc milzīgo rēķinu saņemšanas dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki izlēmuši savus uzņēmumus slēgt 101
Notekūdeņu monitorings uzrāda koronavīrusa izplatības pieaugumu Latvijas pilsētās 5
VIDEO. Protesti pret mobilizāciju Dagestānā: policists spiests bēgt no satrakotajām sievietēm
“Izmisuma vadīti krievi varētu šķērsot arī “zaļo” robežu.” Iekšlietu ministrs par Krievijas “mobilizācijas bēgļiem”
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. Paliks tikai izdegusi zeme! Propagandisti mierīgi apspriež, kas notiks ar civiliedzīvotājiem, ja viņiem trāpīs atombumba
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Anda Līce: Kas zem baltajiem krekliem?
21:33
Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons
20:22
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi
19:51