Induļa Martinsona ilustrācija

Bibliotēkās pēc populārākajiem – rindas 0

Viens no interesantiem rādītājiem ir grāmatas, pēc kurām lasītāji bibliotēkās gatavi gaidīt rindā. Dažām bibliotēkām, piemēram, Rīgas Centrālajai bibliotēkai (RCB), šo rindu var aplūkot katrs interesents, citām dati ir mazāk publiski. Piemēram, Valmieras Integrētās bibliotēkas pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga stāsta, ka šajās dienās lielākās rindas bibliotēkā ir pēc Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” (“Dienas Grāmata”), Valda Zatlera autobiogrāfijas “Kas es esmu” (“Jumava”) un Gotharda Ādolfa Cauča autobiogrāfijas “Viena latvieša stāsts mūža svētdienā” (“Lauku Avīze”), bet vienmēr aktuāli autori ir Māra Zālīte, Māris Bērziņš, Nora Ikstena, Daina Avotiņa, Otto Ozols, Inga Žolude, Laura Dreiže, Ilze Jansone, Linda Nemiera un Inguna Bauere.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu 142
Lasīt citas ziņas

Ā. Cauča grāmatu RCB rindā šobrīd gaida 37 cilvēki, Otto Ozola “Neērtās patiesības” – visās tās filiālēs kopā 60 lasītāji, apmēram tikpat daudzi gaida arī pēc Māra Bērziņa romāna “Svina garša”, bet vispopulārākais romāns šobrīd ir Noras Ikstenas “Mātes piens”, kuru RCB gribētu izlasīt vairāk nekā 200 cilvēki. Līdzīga aina ar, protams, mazākiem gaidītāju kopskaitļiem ir Kurzemē, kur virtuālais kopkatalogs apvieno Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus un Liepājas bibliotēku datus.

Protams, pieminot bibliotēkas, vienmēr svarīgs jautājums ir par to, kādas grāmatas un cik lielā skaitā tiek iepirktas. Piemēram, RCB komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja Ineta Kaļķe uzsver, ka bibliotēka iepērk visas latviešu valodā iznākošās grāmatas. Jautāta, kādēļ bibliotēkas jaunieguvumos biežāk redzami krievu, nevis latviešu nosaukumi, Ineta Kaļķe atbild, ka tam ir objektīvi iemesli, proti, krievu valodā grāmatu vienkārši iznāk vairāk: “Taču galvenais rādītājs ir nevis nosaukumu, bet gan eksemplāru skaits, un mēs iepērkam daudz vairāk latviešu valodā iznākošo grāmatu.” To apliecina arī fakti: 2015. gadā RCB iepirkusi 9302 daiļliteratūras grāmatas latviešu valodā par kopējo summu 82 163,84 eiro jeb 63,33% no kopējā eksemplāru skaita. Krievu grāmatas iepirktas 5225 eksemplāros par 33 129,02 eiro, bet angļu valodā tikai 160 grāmatas 1962,57 eiro vērtībā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.