Krievija izsaka draudus mums tuvai NATO valstij: runa ir par kodolieročiem 0
Krievija piektdien paziņoja, ka reaģēs, ja Somija izvietos kodolieročus savā teritorijā, norādot, ka šāds solis padarītu Ziemeļvalsti ievainojamāku, ziņo “Reuters”.
Kremlis asi reaģēja pēc tam, kad NATO dalībvalsts Somija ceturtdien paziņoja, ka plāno atcelt ilggadēju aizliegumu izvietot šādus ieročus savā teritorijā, kas varētu pavērt iespēju tos izvietot kara laikā.
“Šis ir paziņojums, kas noved pie spriedzes eskalācijas Eiropas kontinentā,” žurnālistiem sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Šis paziņojums palielina Somijas ievainojamību — ievainojamību, ko izraisījušas Somijas varas iestāžu darbības. Fakts ir tāds, ka, izvietojot kodolieročus savā teritorijā, Somija sāk mūs apdraudēt. Un, ja Somija mūs apdraud, mēs veiksim atbilstošus pasākumus.”
Somijas politikas maiņa ir daļa no plašākas Eiropas atturēšanas stratēģijas pārskatīšanas, kuras ietvaros Francija piedāvājusi paplašināt sava kodolarsenāla aizsardzību arī citiem sabiedrotajiem kontinentā.
Šīs izmaiņas veicina Krievijas karš Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa neprognozējamā rīcība — īpaši viņa draudi pārņemt Grenlandi —, kas ir satraukusi viņa NATO sabiedrotos.
Somija norāda, ka izmaiņas nepieciešamas NATO kodolplānošanai
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs vizītes laikā Indijā žurnālistiem sacīja, ka šīs izmaiņas “nav saistītas ar to, ka Somija saskartos ar kādu akūtu vai pēkšņu drošības apdraudējumu. Tas ir par to, lai mēs varētu pilnvērtīgi piedalīties NATO kodolplānošanā.”
Viņš piebilda, ka Somija nevēlas, lai tās teritorijā būtu kodolieroči, taču tā saskaņo savu politiku ar citu Ziemeļvalstu pieeju.
Kaimiņvalsts Zviedrijas doktrīna paredz, ka miera laikā tās teritorijā netiek izvietots pastāvīgs ārvalstu karaspēks vai kodolieroči, pagājušajā nedēļā sacīja premjerministrs Ulfs Kristersons, atbildot uz jautājumu par iespēju valstij uzņemt Francijas kodolieročus.
“Ja mēs nonāktu pilnīgi citā situācijā, šāds formulējums vairs nebūtu spēkā,” sacīja Kristersons.
Somijas un Zviedrijas politikas maiņa ir īpaši ievērojama, jo abas valstis Aukstā kara laikā saglabāja neitralitāti un NATO pievienojās tikai 2023. un 2024. gadā, pēc tam, kad Krievija Ukrainā iebruka ar desmitiem tūkstošu karavīru.
Somijai ar Krieviju ir 1340 km gara robeža.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņoja par plānu paplašināt Francijas kodolarsenālu un sacīja, ka citas Eiropas valstis varēs piedalīties Francijas kodolmācībās. Francija un Vācija arī paziņoja, ka ir izveidojušas kodolpolitikas koordinācijas grupu, lai apspriestu atturēšanas jautājumus.
Krievija paziņoja, ka Makrona paziņojums ir “ārkārtīgi destabilizējoša attīstība”, kas rada potenciālu apdraudējumu Maskavai.
Savukārt pati Krievija četru gadu kara laikā vairākkārt izteikusi netiešus kodoldraudus, lai atturētu Rietumus no pārāk lielas iejaukšanās Ukrainas atbalstam.
