Vai Latvija nojauks sliedes uz Krieviju? Ministrs izsaka nepārprotamu signālu 0
Nekādi okupantu kara vilcieni pa Latvijas teritoriju nebrauks, otrdien žurnālistiem izteicās aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), komentējot diskusijas par iespējamo sliežu demontāžu austrumu pierobežā.
Sprūds atgādināja, ka robežas stiprināšana paredz dažādas aktivitātes un pasākumus, sākot ar šķēršļu izvietošanu, mīnu un artilērijas sistēmu iegādi, kā arī infrastruktūras sagatavošanu tās iespējamai pārraušanai. Attiecīgi vērtēti tiek ne vien dzelzceļi, bet arī sauszemes ceļi. Pasākumi pretmobilitātes plānā un Baltijas aizsardzības līnijas izveidē tiek veikti sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
“Runājot par sliedēm, pirmkārt, šeit es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka neviens okupantu kara vilciens pa Latvijas teritoriju nebrauks,” paziņoja Sprūds.
Viņš atgādināja, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots izvērtēt dažādas alternatīvas mobilitātes ierobežošanai. Par iespējamu sliežu demontāžu paralēli ir diskusija valdībā, jo šajā jautājumā jāņem vērā arī citi faktori. “No drošības un aizsardzības nozares perspektīvas izvērtējam visus šos jautājumus ļoti pamatīgi. Līdz gada beigām izvērtējums tiks veikts un nākamā gada sākumā nāksim klajā ar konkrētiem secinājumiem,” paziņoja ministrs.
Politiķis sprieda, ka šajā jautājumā nepieciešama koordinācija ar sabiedrotajiem – gan tiem, kas izvietoti Latvijā, gan pārējām Baltijas valstīm. “Jo kā redzam citos jautājumos, piemēram, Otavas konvencijas jautājumā, mēs šīs lietas saskaņojam. Arī pēc Baltijas valstu prezidentu tikšanās izskanējis, ka Baltijas valstu kopīgā pozīcija ir nozīmīga,” norādīja Sprūds.
NBS komandieris Kaspars Pudāns žurnālistiem teica, ka, gadu gaitā veidojot valsts aizsardzības operatīvo plānu, NBS mērķis ir bijis saprast pretinieka nodomus, un šī analīze pastāvīgi tiek atjaunota.
Baltijas aizsardzības līnijas veidošanai ir pārdalīti papildus resursi un tie palīdz īstenot mērķtiecīgākus pasākumus, lai potenciālo pretinieku apturētu un jauktu viņa plānus. Tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi, kā ierobežot iespējamo iebrucēju rīcības un kustību brīvību. Dzelzceļš ir tikai viens no šādiem koridoriem, uz kuriem NBS skatoties.
“Mēs skatāmies uz dažādiem risinājumiem. Vienlaicīgi nepieciešama koordinācija ar kaimiņvalstīm par viņu izvēlēm un risinājumiem,” Sprūda teikto atkārtoja arī Pudāns.
Sprūds papildināja, ka patlaban turpinās darbs par dronu sienas veidošanu uz austrumu robežas. Tas notiekot divos līmeņos – nacionālajā un Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Nacionālajā līmenī iegādāti un tiks vēl pirkti dažāda veida droni un visā valsts austrumu robežā ieviestas akustiskās detekcijas sistēmas. Nesen Gaisa spēki saņēmuši “Giraffe” 1X gaisa telpas novērošanas radarus.
Savukārt Latvijas industrijā tiekot attīstīti elektroniskās karadarbības līdzekļi, vadāmās raķetes un mobilās platformas. Pēc testiem notiek pārtvērējdronu iegādes no Latvijas uzņēmumiem, un pirmie šādi lidaparāti tiks piegādāti gada beigās. Tāpat tiks iegādāti Ukrainā pārbaudīti droni, lai testa režīmā varētu salīdzināt un izvērtēt, kuri no droniem ir visefektīvākie.
Attiecībā uz ES līmeni svarīgs komponents ir finansējums. Patlaban Latvija kopā ar Nīderlandi un Horvātiju uzņēmusies attīstīt dronu spējas, kas ietver sevī arī pārtvērējdronus. Latvija uzsver, ka Latvijas ārējā robeža ir gan ES, gan NATO ārējā robeža, tāpēc nepieciešama kopīga pozīcija un finansējums. Par finansējuma piešķiršanu Latvija turpinot cīnīties un arī lielā mērā uzstādījums patlaban no ES puses ir tāds, ka dronu siena ir un būs viena no prioritātēm.
Šādu dronu sienu nav vienkārši izveidot un tas ir kopumā sarežģīts uzdevums, nobeigumā uzsvēra ministrs.
Kā vēstīts, vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā.
Ja Latvija, Lietuva un Igaunija lemtu par dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju demontāžu, šādam lēmumam būtu jābūt kopīgam, 4. decembrī pēc Baltijas prezidentu tikšanās norādīja reģiona līderi.
