Vai neviens valdībā un Saeimā nezina, ka briest lielas nepatikšanas? Romāns Meļņiks par budžeta veidošanas algoritmiem
0
Ko dara ģimene, ja samazinās kopējie ikmēneša ienākumi, bet izmaksas pieaug? Pārskata no kā var atteikties, vai ne? Sabalansē budžetu. Iztiek ar to, kas ir. Jo saprot, ka tādā brīdī aizņemšanās nav risinājums – parāds būs jāatdod ar visiem procentiem un sanāks kā papildu slogs.
Ko dara valsts, kad ekonomikas izaugsme sabremzējas un budžetā veidojas robs pret plānotajiem ieņēmumiem, bet pirmās nepieciešamības izmaksas pieaug? “Sēž ierakumos un krāso lūpas” – šie vārdi no senas anekdotes nāk prātā, kad domāju, kā raksturot valsts pārstāvju aktīvas darbības imitāciju gan birokrātijas mazināšanā, gan savu tēriņu mazināšanā.
Portālā LSM šajās dienās publicēts plašs raksts par to, kā Finanšu ministrija ar speciāla algoritma palīdzību no ministrijām cenšas “sakasīt” budžetā iztrūkstošos miljonus un cik tas nepārliecinoši sanāk.
Pirmkārt, dažādām ministrijām ir noteikta atšķirīga samazināmā summa. Otrkārt, šādi iegūt cerētā summa ir krietni par mazu, salīdzinājumā ar reālo vajadzību. Treškārt, ir šaubas, vai “samazinājuma summa vispār kaut jel kā saistīta ar iepriekšējo tēriņu un darbības rezultatīvo rādītāju analīzi, kā arī “budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu”, kas saskaņā ar paša finanšu ministra parakstīto rīkojumu bija jāveic īpaši izveidotās valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas darba grupas ietvaros.”
Elektronikas un IT jomu uzņēmējs, AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs, LIAK prezidents, LTRK padomes loceklis Normunds Bergs TV24 raidījumā “Preses klubs” 14. jūlijā pauda:
“Vismaz manās acīs tāda kārtīga ietaupīšana ir saistīta ar birokrātijas samazināšanu. Protams, ka cilvēki ir un būs jālaiž vaļā.”
Vai tā notiek? Normunds Bergs: “Es esmu samērā skeptisks – šobrīd nevienā ministrijā es neredzu, ka ir šāda veida tie procesi. Kopumā arī visa tā birokrātijas samazināšana… paputojās, paputojās un tad noklusa.”. Kā būtu jārīkojas no uzņēmēja skatu punkta? “Es esmu gājis cauri vismaz piecām lielām krīzēm. Jebkurā sistēmā 15% var nogriezt tā, ka vispār nekas nenotirinās. Kombinācijā ar to, ka nogriež lielākās algas (Lielākās! Vadītājiem sākot ar sevi!) un atlaiž daļu neefektīvo darbinieku. Tas nav vērojams. Šobrīd. Pagaidām,” tā Normunds Bergs.
Vai neviens valdībā un Saeimā nezina, ka briest lielas nepatikšanas saistībā ar budžeta nepildīšanos? Skaidrs, ka zina un visu labi saprot. Bet… pēc gada ir vēlēšanas. No budžeta algu saņemošie pašreiz pie varas esošajiem nekādi nepiedotu, ja tagad ministrijās un iestādēs sāktos masveidā štatu samazinašana vai algu apgriešana. Attiecīgi, ja jutīsies apdalīti, var nobalsot par kādu šobrīd pie varas neesošu politisko spēku, kurš sola visu visiem un tāpat vien. Lēmēji to ļoti labi saprot. Tāpēc lieki neriskē. Dreifē kā kuģi, kas palikuši bez stūres un vadības.
Un vēl. Lēmumu pieņēmēji arī nav pārliecināti, ka pēc vēlēšanām atkal tiks pie varas. Tādēļ nav gatavi sev ko liegt. Nu labi – par algu iesaldēšanu vai iemarinēšanu vēl gatavi runāt, bet ne par mazināšanu.
Tāpēc drīzākais, kas paredzams, ir budžeta deficīta un valsts parāda palielināšana uz aizsardzības (kas atļauts) rēķina, piesedzoties ar saukļiem par drošību kā lielo prioritāti. Iltspējīgi? Nē! Jo pēc gada, diviem, trim un vairāk tāpat aizsardzībai būs jāatvēl aizvien lielākas summas. Arī tad aizņemsies? Diez vai vairāk par pāris reizēm tā varēs.
Tāpēc – kas mūs sagaida? Smaga piezemēšanās. Uzreiz pēc vēlēšanām. Kad nebūs vairs bailes no vēlētāju nepatikas.
Kā no tā izsargāties? Jautājot sev – vai tiešām tagad jārok tik liela tā bedre, ka vēlāk būs jādzīvo bailēs tajā iekrist? Pat ja nav dūšas tādiem masveida finanšu konsolidācijas pasākumiem, kādus piedzīvojām Valda Dombrovska premjerēšanas laikā pirms apmēram 15 gadiem, var taču pārskatīt funkcijas, kas tiešām ir liekas, atteikties no budžeta naudas apgūšanas projektiem, kas nenes labumu sabiedrībai ilgtermiņā! Jeb arī tam nav dūšas, jo tas prasa papildu piepūli?
