Gaidāmas karstas diskusijas par Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Vai baznīctēvus sadzirdēs? 18
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā desmit reliģisko konfesiju vadītāji vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nostiprināt Satversmē laulības un ģimenes izpratni. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau paziņoja, ka partija atbalsta reliģisko konfesiju vadītāju aicinājumu, jo tas saskanot ar partijas vērtībām. Nojaušams, ka baznīcu pozīcijai tuva varētu būt arī Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības pozīcija.
Tikmēr “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par” pārstāvji savukārt atgādināja, ka baznīca ir šķirta no valsts, bet sola diskusijā uzklausīt arī reliģisko konfesiju pārstāvjus. Diskusijas par šiem jautājumiem ar jaunu sparu uzvirmojušas pēc nesenā Satversmes tiesas sprieduma, un paredzams, ka Saeimā tiks veidota darba grupa, lai sagatavotu juridisko regulējumu tā izpildei.
Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna piedzimšanas neparedzēja tiesības uz paternitātes pabalstu – tas ir desmit dienu atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas, uz ko līdz šim varēja pretendēt tēvi. Taču ST lēmums nozīmē, ka to varēs saņemt arī sieviete.
“Satversmes tiesas spriedums ir jāiedzīvina tā, lai pirmām kārtām tiktu aizstāvētas bērna labākās intereses. Kā to labāk izdarīt, jālemj Sociālo un darba lietu komisijai. Arī Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija ir apņēmusies sekot līdzi tam, lai spriedums tiktu īstenots iespējami pareizi. Vienlaikus ir ļoti svarīgi, lai nākamā, 2022. gada budžetā būtu ieplānots jaudīgs turpinājums demogrāfijas programmai,” atbildē “Latvijas Avīzei” norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Viņa atgādināja, ka 11. Saeimā, ar lielu balsu vairākumu pieņemot Satversmes preambulu, Latvija izdarīja to, ko daudzas Eiropas valstis jau bija veikušas agrāk, – nostiprināja valsts politiskos, tiesiskos un morālos pamatus.
“Preambulā ir principi, kas norāda arī uz visas pārējās konstitūcijas iztulkošanas niansēm,” uzsvēra I. Mūrniece. Viņa atgādināja Satversmes preambulā rakstīto: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”
Sagaida ģimenes definīciju
Pagājušā gada nogalē reliģisko konfesiju vadītāji nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei (NA), premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un Saeimas deputātiem.
Reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru viendzimuma pāriem pēc bērna piedzimšanas ir paredzētas tiesības uz atvaļinājumu, vēstules autori lūdza, lai, izpildot šo ST lēmumu, netiktu skarta Satversmē nostiprinātā laulības izpratne, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti.
“Lūdzam arī nostiprināt Satversmē izpratni par ģimeni kā savienību, kas balstīta tādā laulībā starp vīrieti un sievieti,” vienlaikus teikts vēstulē.
Daudzus gadsimtus sabiedrībā neesot bijis neskaidrību par to, kas ir ģimene. Tāpēc pamatlikumā nav iekļauta tās skaidra definīcija, taču pašreizējās norises liecinot, ka ir pienācis laiks to darīt.
“Par to, kā ģimeni izprata Latvijas Republikas Satversmes autori un tiesību sistēmas veidotāji, liecina fakts, ka šajā sistēmā ģimene ir nepārprotami balstīta viena vīrieša un vienas sievietes laulībā. (..) Mainot ģimenes jēdziena saturu, runa būtu nevis par tiesību sistēmas papildināšanu, bet par tās fundamentālu pārveidošanu,” uzskata reliģisko konfesiju pārstāvji.
Vēstuli parakstījuši 13 konfesiju vadītāji, kuru vidū ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.
Tiks veidota darba grupa
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts “Latvijas Avīzei” norādīja, ka Satversmes tiesa ir institūcija, kurai pieder pēdējais vārds. Viņš piekrīt, ka spriedums ir nozīmīgs un raisīs smagas gan politiskās, gan juridiskās diskusijas. Tas esot pareizi, ka dažādas viedokļu grupas par šo jautājumu izsakās un ka iesaistās arī reliģiskās konfesijas, kuru viedoklis ir būtisks.
“Diskusija notiek visaugstākajā līmenī un varas atzaru starpā. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka visas ģimenes ir jāaizsargā. Šis jautājums ir jāaplūko gan politiskā, gan juridiskā plāksnē,” sacīja D. Pavļuts.
Andrejs Judins (“JV”) piekrīt, ka nav pieļaujama kāda diskriminācija “atkarībā no tā, kā viņš dzīvo”.
Taču šie jautājumi esot jāsakārto juridiski, tāpēc Saeimā tiks veidota darba grupa. A. Judins domā, ka “ģimenes” definīcija šajā gadījumā ir pakārtots jautājums. Viņaprāt, Satversmē nav jāveic grozījumi.
Atbalstu reliģiskajām konfesijām pirmais pauda tieslietu ministrs J. Bordāns, norādot, ka “sabiedrībai ir nepieciešams reliģisko organizāciju vadītāju viedoklis un stāja”.
Viņš to izjūtot kā ministrs, kuram pašam ir trīs bērni un divi mazbērni. J. Bordāns savu iespēju robežās sola parūpēties, lai baznīcu pārstāvju pozīcijai būtu atbalsts arī politikā.
Par ST spriedumu J. Bordāns sacīja: “Tā motivācijas daļā ir uzsvērts, ka primāri jāizvērtē bērna labākās intereses, pieņemot lēmumus saistībā ar ģimeni. (..) Mums ir plāns, kā varam stiprināt ģimenes, kā arī nodrošināt civiltiesību pieejamību salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai ar atšķirīgu dzīvesstilu.”
Konkrētāk ministra paziņojumā tas nebija atklāts, taču viņš uzsver, ka jāpalielina arī finansējums, lai cilvēki būtu motivēti veidot lielas ģimenes.
Pārāk plašs tvērums
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka ZZS tas ir principiāli svarīgs jautājums, jo ideoloģiski politiskais spēks ir par ģimenes vērtībām, tāpēc nevarot pieļaut ģimenes jēdziena paplašināšanu, kas izriet no Satversmes tiesas sprieduma.
Tā plašākais skaidrojums par viendzimuma pāriem, pēc politiķa domām, ir ST pilnvaru pārsniegšana.
“Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs jau iepriekš savu viedokli bija paudis sociālajā vietnē “Facebook”, kur norādīja, ka “Satversmes tiesa minēto lietu ir izvēlējusies vērtēt maksimāli plašā tvērumā – tā ir uzņēmusies formulēt, kas ir ģimene, jeb, precīzāk sakot, uzdevusi to izdarīt Saeimai, taču pasakot priekšā, kā tieši tas jādara: jāpaplašina ģimenes jēdziena robežas līdz “sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm”.”
Urbanovičs piedāvā nemēģināt grozīt Satversmi, paplašinot vai interpretējot ģimenes jēdzienu, bet gan risināt Satversmes tiesas uzrādīto problēmu, lai tā netiek iekonservēta uz nezināmu laiku.
“Saskaņas” frakcijas vadītājs atbalsta, ka viendzimuma pāru tiesiskā regulējuma un sociālās aizstāvības jautājums ir jāsakārto. J. Urbanovičs sacīja, ka viņš šīs kopas dēvētu par savienībām, nevis par ģimenēm vai to atvasinājumu.
Šīm savienībām ir kopīga saimniecība, manta. Tāpēc tās vajadzētu ar likumu aizsargāt, sniedzot visu iespējamo aizsardzību arī bērniem, kas aug šādās savienībās.
“Respektēsim un pieņemsim šādas cilvēku savienības. Lai nebūtu kauns ne Dieva, ne Eiropas vērtību priekšā,” uzskata J. Urbanovičs.
