ESG pakalpojumu vadītāja, KPMG Latvijā Ieva Kustova
ESG pakalpojumu vadītāja, KPMG Latvijā Ieva Kustova
Publicitātes foto

Ieva Kustova: Pērn vidējais latvieša auto vecums 14 gadi. Vai tuvākajos gados brauksim zaļāk? 28

Ieva Kustova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Lasīt citas ziņas

 

Zaļajam arī noteikti ir vismaz 50 nokrāsu, bet lai par kuru toni būtu runa – teikt, ka mūsu valsts brauc zaļi, tuvākajos gados noteikti nevarēsim. Vidējais vieglo auto vecums 2021. gada sākumā Latvijā bija 14,4 gadi.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Ar to jāsaprot, ka liela daļa autoparku ir vēl krietni vecāka. Šis fakts jau liecina par visai ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi. Turklāt dīzeļdegviela ir visbiežāk izmantotais degvielas veids Latvijā visās transportlīdzekļu grupās. Lielāko daļu transporta emisiju rada vieglie auto – teju divas trešdaļas. Un diemžēl elektroauto vēl joprojām ir retums – to īpatsvars neveido pat 0,3% no kopējā autoparka.

Šajā jomā Latvija nav unikāla. Nesen publicētajā “KPMG Net Zero Readiness Index” tika salīdzināts 32 valstu progress siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas ir būtiskākais solis klimata pārmaiņu bremzēšanai, un ir novērtēta to gatavība un spēja līdz 2050. gadam sasniegt šo gāzu nulles emisiju līmeni. Pētījumā iekļauta arī transporta komponente. Lai gan ir valstis, kam ir ievērojami labākas pozīcijas transporta jomas zaļināšanā, šis indekss liecina, ka lielākā daļa valstu tomēr vēl nav noteikušas precīzus datumus, lai aizliegtu transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, vai arī cīnās ar šādu darbību politiskajām un ekonomiskajām sekām.

Norvēģija ir pirmrindniece transporta zaļināšanas jomā. Tā jau noteikusi, ka 2025. gadā tiks aizliegta transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība, un par prioritāti izvirzījusi stimulus elektrisko transportlīdzekļu ieviešanai, vienlaikus veicot ievērojamas investīcijas sabiedriskajā transportā. Taču, lai gan valstī ir samērā plašs uzlādes infrastruktūras tirgus, tas aizvien cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu pēc uzlādes stacijām, uzsverot atbalsta infrastruktūras pieejamības nozīmi dekarbonizācijas centienos.

Nenoliedzami, katrai valstij ir savas starta pozīcijas, tomēr ir likumsakarīgs aktivitāšu kopums, kas jāīsteno. Lai sekmētu autoparka zaļināšanu un klimata mērķu sasniegšanu, primāri nepieciešama koordinācija un rīcība valsts pusē – gan attiecībā uz sabiedrisko transportu, gan privāto.

Kā jau minēju – lielākās emisijas rada tieši privātais autoparks. Lai sekmētu pāreju uz videi draudzīgāku transportu, kas nerada emisijas vai rada tās ievērojami mazāk, nepieciešami stimulējoši atbalsta mehānismi, piemēram, elektromobiļu iegādei. Tie var izpausties kā valsts subsīdija vai cita veida atbalsts, lai izvēli par labu videi draudzīgam auto būtu izdarīt finansiāli vieglāk. Savukārt juridiskajām personām efektīva būtu motivācijas pakete ar noteiktiem nodokļu atvieglojumiem.

No šā gada sākuma Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir ieviests finansiāls atbalsts elektroauto iegādei, un domājams, ka tas daļai autopircēju, kas domā par jaunas automašīnas iegādi, ļaus izdarīt izvēli par labu videi draudzīgākam transportam. Šī iniciatīva tiek vērtēta pretrunīgi, tomēr citu valstu pieredze liecina, ka šāds atbalsts sekmē izmaiņas autoparkā.

Visbeidzot – infrastruktūra. Ir būtiski, lai visā valsts teritorijā būtu nodrošināts pietiekami plašs un efektīvi pieejams uzlādes staciju pārklājums. Bez tā grūti iedomāties plašāku videi draudzīga transporta attīstību. Bez elektroauto uzlādes tīkla, kurā paredzētas 139 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijā, jādomā arī par jau esošo tradicionālo privāto degvielas uzpildes staciju tīklu.

Taču, lai privātais sektors veiktu nozīmīgas investīcijas DUS pielāgošanā alternatīvajām degvielām, tām arī nepieciešams vai nu valsts atbalsts, vai vismaz skaidrs rīcības plāns valsts pusē, ka veiktās investīcijas atmaksāsies, jo alternatīvi darbināmu transportlīdzekļu pilsētu ielās un uz valsts ceļiem kļūs arvien vairāk.

Pie šāda secinājuma nonācām arī sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) kopīgi veiktajā pētījumā. Tajā 39% aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka tieši ilgtermiņa redzējums par prioritārajām jomām un valsts iesaisti ir tas, ka tiek sagaidīts no lēmumu pieņēmējiem, lai nākotnē Latvija kļūtu ilgtspējīgāka.

Noslēgumā – par mūsu pašu izvēlēm ikdienā. Sekmīga pilsētplānošana un piemērota infrastruktūra ir atslēga jūtamai iedzīvotāju paradumu maiņai. Tomēr nenoliedzami jau tagad mums katram kā indivīdam ir jāpārskata savi ikdienas paradumi pārvietošanās jomā – kopā braukšana, sabiedriskais transports, velo, kad ir tam piemēroti ap­stākļi, pārvietošanās ar kājām. Vēl ne visur un ne vienmēr, tomēr iespējas optimizēt savu izvēli zaļajā virzienā ir katram.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

* ESG pakalpojumu vadītāja, KPMG Latvijā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
Lasīt citas ziņas
Uzbrucējs Teksasas skolā nošauj 19 skolēnus
“Mēs atsakāmies braukt uz slaktēšanu.” Doneckas kaujinieki atsakās karot
Anita Muižniece: Nav iespējama vienota sabiedrība, ja bērnus šķirojam pēc valodas
Apinis: Latvijā ir vismaz 10 zinoši ārsti, kuri jau šodien varētu vadīt veselības ministriju labāk par pianistu
Liāna Langa: Vai kādu izbrīna, ka lustrācijas process Latvijā tā arī līdz galam nav veikts?
11:41
„Mēness aptieka” saņem starptautisko Best Places To Work sertifikātu
11:34
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā attsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
11:33
VIDEO. Patiess un ļoti emocionāls video: ko postošais karš ir atņēmis ukraiņu ģimenēm
Skatītājs jautā: Kāpēc Ukraina nevar samaksāt privātajām militārajām vienībām, lai tās karotu viņu pusē?
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā attsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
Sārts: Krievija gatavojas pamiera sarunām ar Ukrainu, grasoties atņemt tai atsevišķas teritorijas
“Trešdaļai no mums nemaz nav uzkrājumu!” Ekonomists atklāj, kā straujais apkures cenu kāpums ietekmēs mūsu maciņus
Ciklona ietekmē maija pēdējās dienas Latvijā būs vēsas un lietainas
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
Eksperte: Krievija savu auditoriju sāk gatavot ilgākam karam Ukrainā
“Šis laiks ieplēš rētas.” Saruna ar režisori Lauru Grozu
Ķirsis atklāj, cik varētu izmaksāt pieminekļa Uzvaras parkā demontāža
VARAM ministra interese par azartspēlēm neatslābst
Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
VIDEO. “Galīgi jau nekaunīgi palikuši!”: Ivars nakts melnumā savā dārzā sadzird nesaprotamu brakšķēšanu….
Šlesers: Mums vajag premjeru, kurš nevis tehniski novada valdības sēdi, bet reāli vada valdību, ir īsts komandas kapteinis
“Kod kurā pirkstā gribi, visur būs kāds skandāls!” Kādēļ ģenerālis izvēlēts politiskam amatam
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Vaicājam Rajevam! Cik apdraudēti ir Ukrainas reģioni, kuros nenotiek tieša karadarbība?
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Kā izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm