Būs brīnums, ja kāds no attīstītājiem valsti neiesūdzēs tiesā! Vēja parku sērga Latvijā turpinās – iedzīvotāji cīnās, kā vien māk
0
Sabojāta daba un ainava, ietekmēti kā dzīvnieki, tā cilvēki, bet nauda un zaļā enerģija pāri visam. Tā vien šķiet, ka vēja parku radītās sekas nesīs tikai maza daļa Latvijas – tie, kuriem nepaveiksies, un iecerētie parki tiks īstenoti viņiem blakus esošās teritorijās. Lai arī likumdošana un valsts pārvalde ir kā vēja parku attīstītāju mugurkauls, par sevi un dabu kā mazas skudriņas, kas kopā nes lielu vezumu, cīnās iedzīvotāji un atsevišķas dabas organizācijas.
Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas Ornitologu biedrības biedrs Jānis Priednieks šajā jautājumā pauž skaidru nostāju
“Es pats neesmu principā pret vēja parkiem, bet ir daudzas lietas, pret ko es esmu saistībā ar tiem,” pauž Priednieks. Pirmkārt, viņš ir pret vēja parku būvniecību mežos, jo tur ietekme uz dabu būs īpaši liela. Viņš piekrīt citu kolēģu – pētnieku – vērtējumam, ka vēja parks mežā var būt par iemeslu, lai no lielām teritorijām pavisam pazustu plēsīgie putni. “Viņiem vajag lielas teritorijas, viņiem ir svarīga planēšana un tāli lidojumi uz barošanās vietām, un, diemžēl, viņi no turbīnām neizvairās,” skaidro pētnieks.
Ir sugas, kas adaptējas samērā labi un reti iet bojā vēja turbīnu dēļ. Piemēram, zosis un dzērves. Savukārt plēsīgie putni vai nu nespēj turbīnas uztvert, vai ignorē tās, kas liedz viņiem izvairīties no sadursmes un, visticamāk, bojā ejas.
Tādējādi plēsīgie putni var pazust no plašām teritorijām.
“Tā ietekme ir īpaši liela,” atklāj Priednieks. Savukārt, piemēram, medni un mežirbi ietekmēs vēja turbīnu radītā skaņa, jo šīm sugām ir klusas balsis. Lai arī ir sugas, kas spēj pielāgoties un ligzdot arī turbīnu tuvumā, tomēr lielākā daļa, pat mazie putni, no šīs teritorijas attālinās. Tāpat apdraudēti ir migrējošie putni. Priednieks pauž, ka vēja parkam vajadzētu būt vismaz divus kilometrus no jūras krasta, lai migrācijas ceļā devušies putni un sikspārņi netiktu daudz ietekmēti. Kopumā putni tiks negatīvi ietekmēti ne tikai vēja parka teritorijā, bet arī lielā platībā ap to.
Dažiem ekspertiem attīstītāji nodrošina maizi uz galda
Attīstītāji sola pieņemt ekspertu un Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikumus par speciālas sistēmas ieviešanu, kur kameras spētu noteikt putnu daudzumu un sugu, kas lido turbīnu tuvumā, un, vajadzības gadījumā, automātiski apturēt turbīnas, lai putni izvairītos no sadursmes. Lai arī šis risinājums putniem nāktu par labu, tas kā obligāta prasība nav nostiprināts juridiski, tādējādi attīstītāji sistēmu var arī neuzstādīt, pauž Priednieks.
Attīstītājiem tie būtu arī papildu izdevumi – dārgas ir gan pašas iekārtas un to uzstādīšana, gan finansiālus zaudējumus radītu turbīnu apturēšana, gan arī veicinātu ātrāku turbīnu nolietošanos.
Kā vēl vienu mīnusu vēja parku būvniecībai dabai nozīmīgās vietās Priednieks min pētījumu trūkumu. Pētījumu tikpat kā neesot par vēja parkiem mežos un par tik lielām turbīnām, cik tās plānotas pie mums.
Vienīgās valstis, kurās viņam ir zināmi vēja parki mežos, ir Somija un Zviedrija, bet “tos ir grūti nosaukt par mežiem. Viņiem ir tās lielās kailcirtes, kur faktiski no meža nekā nav, tās ilgu laiku būs jaunaudzes lielā platībā”.
Tāpat Priednieks atklāj, ka pētījumi, pēc kuriem tiek veidotas vadlīnijas ornitologiem, ir par daudz mazākām turbīnām. Vēl pētnieku uztrauc plānoto vēja parku skaits. Viņš norāda uz Klimata un enerģētikas ministriju, sakot, ka ministrijā nav domāts un strādāts pie nacionālās stratēģijas – nav noteikuši, cik vēja turbīnas ir vajadzīgas. “Pašlaik tas ir pilnīgā haotiskā attīstības pašplūsmā. Milzīgu ļaunumu ir nodarījuši arī “Latvijas valsts meži” (LVM), nodibinot kopuzņēmumu (“Latvijas vēja parki”), un atdodot valsts mežus “Latvenergo”. Tas bija zinātniski nepamatoti un no dabas aizsardzības viedokļa – absurdi,” uzskata ornitologs.
Viņi ne tikai atdeva mežus, lai tur varētu būvēt milzīgus vēja parkus, bet arī izsludināja iepirkumus. Priednieks man atklāj, ka Latvijā šobrīd ir ap tūkstoš dažādās stadijās esošas vēja turbīnas. Kādas jau ir sāktas būvēt, bet citām vēl notiek Ietekmes uz vidi (IVN) novērtēšanas process. Viņš gan atzīmē, ka valsts mierina ar to, ka visas turbīnas un parkus neuzbūvēs, bet tad tā ir naudas izšķiešana. “Sevišķi naudu izšķieduši būs, kas ir piedalījušies LVM konkursā, jo LVM bez nekāda sākotnēja vides izvērtējuma ir iedevuši milzīgas platības.
Mēs esam skatījušies, kur ir Eiropas biotopi, kur ir mikroliegumi, fragmentētās, bet tomēr vērtīgās meža ainavās. Ja tur būs godīga ekspertīze, tad tur noteikti slēdzinam vajadzētu būt, ka tur nevar būvēt. Tas nozīmē, ka kompānija būs izdevusi naudu izsolē, viņi būs samaksājuši ekspertiem, kas arī ir diezgan dārgi, jo ekspertu ir maz, bet gribētāju būvēt – daudz. Principā tā ir negodīga komercprakse, un
es brīnīšos, ja kāds no tiem attīstītājiem niesūdzēs LVM tiesā,”
atklāj Priednieks.
Viņš pauž, ka parasti eksperti IVN novērtējumā uzraksta, ka vienu daļu no turbīnām nevar būvēt, bet kopumā, ar kompensējošiem pasākumiem, ka var. “Jāsaprot, ka vienai daļai ekspertu tas ir bizness, viņi dzīvo no šiem pasūtījumiem. Viņi cenšas, viņi riskē pazaudēt savu sertifikātu, ja viņi objektīvi nevērtēs vērtības. Viņiem ir spiediens,” pauž pētnieks.
Liela problēma ir tajā, ka pa vidu starp pasūtītājiem un ekspertiem nav trešās personas.
Pasūtītājs nopērk vai noīrē zemi, paši meklē vides ekspertu un algo viņu. Tādējādi ekspertam ir grūti pateikt, ka parku būvēt nevarēs, jo viņš saņem ļoti labu atalgojumu. Tāpat negatīvs slēdziens palielina iespēju, ka citi attīstītāji konkrēto ekspertu vairs neņems.
Priednieks pauž, ka pareizi būtu, ja ekspertu izvēlētos Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts vides dienests. Pēc viņa domām, pareizi būtu, ka attīstītājam būtu jāpiesakās, ka grib būvēt. Tad viena no iestādēm veic cenu aptauju ekspertu vidū, kuri būtu gatavi veikt atzinumu. Tādējādi attīstītājs ekspertiem maksātu caur kādu iestādi, nevis “pa tiešo”.
LA.LV sazinājās ar daļu no viena IVN atzinuma ekspertiem. Daļa ekspertu neatbildēja, bet viens no viņiem norādīja, ka komentārus par IVN procesu sniegt nevar, jo līgumā ir noteikts konfidencialitātes punkts.
Ornitologi un biologi piedāvā savu redzējumu
Priednieks atklāj, ka gan ornitologu, gan citu biologu vidū eksperti ir līdzīgās domās par vēja parkiem piemērotām teritorijām – Zemgales plašie graudu, rapšu lauki. Tomēr tur problēmu rada Zemkopības ministrijas lēmums, kuru apstiprinājusi arī valdība, ka tās ir noteiktas nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes, kuras nedrīkst transformēt.
“Šajā vēja parku gadījumā tur ir daudzi pozitīvi iemesli. Tur ir ceļi. Tur praktiski nav dabas vērtības. Ir vēja apstākļi. Arī īpašnieki varētu būt ieinteresēti, jo tur ir visādas pamestas fermu vietas, viensētas… Tur tas būtu ar daudz mazākām sāpēm, bez nopietnas ietekmes uz dabu,”
norāda Priednieks.
Problēmas likumdošanā ir nenoliedzamas
LA.LV jau iepriekš vēstīja, ka viens no Latvijā lielākajiem vēja parkiem iecerēts tūristu un bagātu galvaspilsētnieku iemīļotās piejūras pilsētiņas Pāvilostas tuvumā. Vietējie iedzīvotāji ar daļu iebraucējiem aktīvi cīnās pret plānotā vēja parka būvniecību.
Nesen uz tikšanos ar iedzīvotāju pārstāvjiem un novada domi Pāvilostā bija ieradušies Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji – valsts sekretāre Līga Kurevska, parlamentārais sekretārs Jānis Irbe un Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta direktore Baiba Jakobsone. Vairāk nekā stundu ilgā saruna atstāja skaidru pēcgaršu – likumdošana un valsts pārvaldes darbs nav definēts pietiekoši skaidri vēja parku attīstības jautājumos.
Piemēram, iedzīvotāju pārstāvji atklāja, ka
IVN atzinumam bijušas jau vairākas redakcijas, kurās uz nepilnībām norādījuši un to labojumus iesnieguši paši iedzīvotāji. Lai arī Irbem tas šķiet labi, ka attīstītājs ņem vērā iedzīvotāju iesniegtos labojumus, patiesībā tas ir kā otrs pilna laika darbs – labot ekspertu nepilnvērtīgos atzinumus.
Tāpat bažas raisa tas, cik reizes IVN atzinums var tikt labots. Attīstītājam n-tās reizes ir kļūdains IVN atzinums, bet tas “tiktu cauri” ar visām kļūdām, ja iedzīvotāji tās “neizķertu”.
Šokējošs bija arī Irbes atklātais, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) “Zaļā koridora” reģistrā ir teju 600 uzņēmumu un vēl vairāk projektu. Tas raisa bažas arī Priedniekā, jo šajās teritorijās varēs būvēt bez nopietnas ietekmes uz vidi izpētes. Tas nepieciešams, lai ātrā tempā valsts varētu attīstīt zaļo enerģiju.
Šie uzņēmumi likuma kartā birokrātijas procesam “izies cauri” divas reizes ātrāk.
Uzņēmumu reģistrā ir arī vēja parku attīstītāji.
LIAA mājaslapā norādīts, ka uzņēmumi, kas nav sarakstā, bet plāno īstenot investīciju projektu kādā no prioritārajām nozarēm, var saņemt “Zaļā koridora” priekšrocības. Viens no noteikumiem – ieguldījumu apjoms ir vismaz 5 miljoni eiro, bet Rīgā – vismaz 10 miljoni.
KEM problēmas IVN procesā nesaskata
Ministrijas pārstāve Dace Vesterdāla, komentējot situāciju par IVN procesu, raksta: “Ministrijas kompetencē ir nacionālās politikas plānošana enerģētikas, klimata un vides aizsardzības jomās. Ministrijas loma nav izvērtēt vai izvēlēties konkrētus ekspertus, bet veidot skaidru un sabalansētu regulējumu visai nozarei un sabiedrībai.
Ekspertus sertificē un to gatavoto atzinumu saturu vērtē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), bet kopējos IVN ziņojuma secinājumus vērtē Enerģētikas un vides aģentūra (EVA), nepieciešamības gadījumā piesaistot citu vides un dabas aizsardzības kompetento iestāžu speciālistus.
Ja IVN procesā EVA, kas analizē projektu ietekmi uz vidi, lai nodrošinātu atbilstību vides aizsardzības standartiem, uzliks par pienākumu vēja projekta attīstītājiem rast risinājumu vai ierobežot sākotnējo projekta ieceri, projekta īstenotājam būs pienākums īstenot šos pasākumus.
Šāds regulēts IVN procesa mehānisms ir ieviests, lai jebkādi potenciālie apstākļi, kas rada ietekmi uz vidi, tiktu novērsti priekšlaicīgi, nodrošinot, ka vēja parku būvniecība un ekspluatācija atbilst vides aizsardzības standartiem un veicina ilgtspējīgu attīstību.”
Turbīnu monstri blakus dabas rezervātam un liegunam
LA.LV jau vēstīja, ka Sakas pagastā plānotais vēja parks (VES) paredzēts blakus Grīņu dabas rezervātam un Ziemupes dabas liegumam. Par to, vai un kā vēja parks ietekmēs dabu, vērtē Dabas aizsardzības pārvalde.
Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika skaidro: “Grīņu dabas rezervāts ir izveidots, lai aizsargātu ļoti retu meža augšanas apstākļu tipu – grīni, kurš sastopams tikai Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Grīnī aug īpaši aizsargājama, ļoti reta augu suga – grīņa sārtene.
Tātad pamatā jānodrošina, lai VES parka izbūves rezultātā nenotiek izmaiņas hidroloģiskajā režīmā, kas ir priekšnoteikums specifisko augšanas apstākļu saglabāšanai, kā arī lai ārpus rezervāta grīņu sārtenes dzīvotnes tiktu iespējami mazāk ietekmētas un iznīcinātas.
IVN ziņojums ir sagatavots uz vairāk nekā 400 lapām un vēl papildu ir vairāki ekspertu atzinumi, līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) (līdz jūlijam) nav vēl pilnībā iepazinies ar visu ziņojumu detalizēti. Taču jau šobrīd norādāms, ka VES parka teritorija plānota jau intensīvi meliorētās meža zemēs, kurā daļa meliorācijas sistēmu nefunkcionē.
Pārvalde jau iepriekš vērsa IVN ziņojuma izstrādātāju uzmanību uz jautājumiem, par kuriem nebija sniegts pietiekoši pamatots vērtējums, un tie pamatā bija saistīti ar hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekmi uz rezervātu.
Šobrīd ziņojums ir papildināts, skaidrojot, kāpēc nav sagaidāma hidroloģisko apstākļu maiņa. VES stacijas ir plānotas aptuveni 500 metru attālumā no rezervāta robežas, kas arī samazina iespējamos ietekmju riskus. Ja netiek paredzēta meliorācijas sistēmu pilnīga pārbūve un visu sistēmu pārtīrīšana meža masīvā kopumā, tad VES parka izbūve būtiski neietekmēs rezervāta hidroloģisko režīmu, tomēr piesardzības nolūkos tiek paredzēts veikt hidroloģisko monitoringu. Ja monitorings uzrādītu VES parka un ar to saistītās infrastruktūras ietekmi uz rezervātu, būtu jāveic pasākumi šīs ietekmes novēršanai.
Papildu tiek paredzēts arī pasākums nodrošināt aizsardzību grīņu sārtenei ārpus rezervāta, saglabājot un apsaimniekojot tās atradnes. Saistībā ar putniem arī ir paredzēti ietekmi samazinoši pasākumi, līdz ar to –
ja tiek ievēroti visi ekspertu izvirzītie nosacījumi, pirmsšķietami šim VES parkam uz Grīņu dabas rezervātā esošajiem augiem un biotopiem nav sagaidāma būtiska ietekme. Tāpat pirmsšķietami VES parks neietekmēs Ziemupes dabas liegumā esošos biotopus, augus un bezmugurkaulniekus.
No dabas aizsardzības viedokļa VES parkus vislabāk būtu plānot ārpus meža zemēm, taču arī šajā VES parka izpētes teritorijā novērojams, ka intensīvas mežsaimniecības rezultātā veco mežaudžu jau tāpat ir maz un līdzšinējā saimniekošana meža bioloģisko daudzveidību ir noplicinājusi.
Uzsverams, ka pamatā VES parks radīs ietekmi uz putnu un sikspārņu sugām – attiecīgi šīm sugu grupām ir obligāti paredzami ietekmi samazinošie pasākumi, ja VES parka iecere tiek akceptēta.”
Latvijas Dabas fonds uz vēja parkiem skatās kritiski
Latvijas Dabas fonds (LDF), tāpat kā Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir vienisprātis par vēja parku attīstību Latvijā. Viņi atbalsta zaļo enerģiju, bet tikai ar nosacījumu, ka attīstība notiek respektējot dabas vērtības.
LDF oficiālajā nostājā vēsta, ka fonds (tāpat kā LOB) kategoriski iestājas pret bioloģiski vērtīgo mežu izciršanu vēja parku būvniecības nolūkā. Pilna viņu nostāja lasāma šeit.
