Vecmodīgais jāatstāj pagātnē 0
Saruna ar Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu par krievvalodīgo skolu reformu un Baltijas valstu attiecībām ar Krieviju.
– Vizītē Latvijā ieradāties dažas dienas pirms referenduma par valsts valodas statusu krievu valodai. Kā vērtējat šos notikumus?
– Žēl, ka gandrīz 21 gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nākas saskarties ar šādiem jautājumiem. Domāju, lielākā daļa Latvijā dzīvojošo krievu sapratīs, ka praktiskajā un kultūras līmenī krievu valodai nav ierobežojumu. Referendums ir politiski motivēts, un tam jāpaliek vēsturē. Cilvēkiem vēlreiz jāsaprot, kas notika Baltijas valstīs pēc divām okupācijām un kādas ir sekas. Un vairs nevajadzētu būt strīdiem par Latvijas valsts pamatiem. Tagad Latvijai jākoncentrējas uz to, kā uzbūvēt modernu sabiedrību, un vecmodīgais jāatstāj pagātnē.
– Vai redzat Krievijas ietekmi referenduma kontekstā?
– Protams, esmu lasījis Krievijas politiķu un diplomātu paziņojumus, kuri ne vienmēr ir korekti. Ar provokatīviem paziņojumiem notiek iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās.
– Vai Igaunijā būtu iespējams šāds referendums?
– No juridiskā viedokļa to būtu daudz grūtāk ierosināt.
Krievu valoda un kultūra joprojām ir mūsu sabiedrībā – ir krievu mediji, krievu teātris un citas iespējas, taču krievu tautības cilvēki ciena mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Igaunija viņiem ir laba vieta dzīvošanai, jo tiek respektētas viņu kultūras vērtības un brīvība.
Ja jūs aiziesiet uz jebkuru bankas filiāli, tur atradīsiet vairāk krievu darbinieku nekā igauņu. Bieži dodos vizītēs uz skolām. Krievu un igauņu skolēnu jautājumi ir līdzīgi – kur studēt un kāda ir Eiropas nākotne? Jaunā krievu paaudze domā kā jauni eiropieši, un viņiem ir tās pašas problēmas kā citiem Eiropas pilsoņiem.
– Igaunijā pašlaik tiek īstenota skolu reforma. Vai tas nevar kļūt par iemeslu politiskām provokācijām?
– Reforma tiek īstenota vairāk vai mazāk maigi. Soli pa solim katru gadu tiek likti klāt priekšmeti igauņu valodā, līdz 60 procenti no tiem būs igauņu valodā. Dažās skolās ir grūtības, taču kopumā valda sapratne. Krievu jaunieši apzinās, ka igauņu valoda ir viņu priekšrocība darba tirgū.
– Kā jūs skatāties – kāpēc Latvijā ir problēmas ar integrāciju?
– Neesmu Latvijas vietējo jautājumu speciālists – jūsu politiķiem un analītiķiem ir labākas atbildes. Varu runāt par savu un Igaunijas pieredzi. Vienmēr uzsveru, ka svarīga ir tieša saruna. Esmu bieži devies skaidrot problēmjautājumus. Kad sākās Krievijas–Gruzijas karš, saņēmām daudz sašutuma pilnu vēstuļu no strādniekiem Narvā, kur dzīvo daudz krievu. Es tur aizbraucu un pavadīju dienu. Paskaidroju, kāpēc Igaunijas pozīcija ir tāda, kāda tā ir. Cilvēki saprata.
Valodas konflikti rodas no vienpusīgas informācijas. Daudzi krievi nav ieinteresēti skatīties Igaunijas vai Latvijas televīziju, klausīties vietējo radio vai lasīt vietējo presi. Ir pieejami Krievijas televīzijas kanāli, kas ietekmē viņu nostāju.
– Uz kādām cilvēku grupām attieksies Igaunijas vēlme godināt cilvēkus, kas cīnījušies par Igaunijas neatkarību?
– Zem šī jēdziena ir dažādas grupas. Kad Otrā pasaules kara gados bija padomju okupācija, igauņi vēlējās atjaunot neatkarību, un šī vēlme nepazuda, kad ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks. Cilvēkiem prātos bija brīvas Igaunijas ideja, taču līdzekļi sasniegšanai bija atšķirīgi. Mums ir daudz ģimeņu, kurās viens brālis karoja padomju, bet otrs – nacistiskās Vācijas karaspēka rindās. Tomēr viņu mērķis bija redzēt Igaunijas neatkarības atjaunošanu. Iecere nav norādīt uz konkrētiem cilvēkiem, jo tā ir morāla apņemšanās vēlreiz pateikt paldies cilvēkiem, kuri šajā 51 gadu ilgajā periodā uzturēja mērķi.
– Krievija paziņojusi, ka ar šo ideju Igaunija grib godināt nacistiskās Vācijas karavīrus…
– Krievijas paziņojums ir smieklīgs. Igaunija nosoda gan nacistisko, gan padomju okupāciju. Krievijai ir laiks saprast, kas notika ar Baltijas valstīm padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. Krievijai ir nepamatoti pieņēmumi, ka Latvija un Igaunija pārraksta vēsturi. Paskatieties atpakaļ – Staļina un Hitlera parakstītais pakts radīja ciešanas visiem eiropiešiem. Krievijai jāatzīst realitāte.
– Atklātībā nākusi informācija, ka 2007. gadā pēc “bronzas kareivja” pārvietošanas pret Igauniju kiberuzbrukumus īstenojusi Kremļa jaunatnes organizācija “Naši”. Kā to vērtējat?
– Varu teikt, ka Igaunija toreiz divas reizes lūdza palīdzību Krievijai sadarboties un atklāt, kas bija aiz kiberuzbrukumiem. Un Krievija divreiz atteica.
– Ko Igaunija sagaida no Krievijas?
– Ceru, ka tuvākajā nākotnē Krievijas politiskā elite sapratīs, ka jāatmet padomju stila ideoloģija un jākļūst vairāk moderniem attiecībās ar kaimiņiem. Lielākā ģeopolitiskā katastrofa pagājušajā gadsimtā nebija PSRS izjukšana, bet gan PSRS radīšana.
– Rīgā pasniedzāt Tulkotāju balvu par latviešu un igauņu literatūras tulkošanu.
– Pirms trim gadiem es biju pie balvas izveidošanas. Tai jāiedrošina cilvēki, kas var tulkot abu mūsu tautu literatūru. Tas tuvinās mūsu sabiedrības. Pašlaik latviešu valodā igauņu literatūra ir vairāk tulkota nekā otrādi. Pie šī jautājuma mums jāstrādā.
