Foto: Ilmārs Znotiņš/VPK

Levits ievieš jaunu tradīciju 47

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Rīga un Pierīga, kur dzīvo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, atšķiras no citām pašvaldībām, ceturtdien Rīgas domes svinīgajā sēdē sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš aicināja Rīgas kā valsts galvaspilsētas lomu regulēt Saeimā jau atvērtajā Pašvaldību likumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzrunājot Rīgas domniekus, Valsts prezidents rosināja pievērst īpašu uzmanību Rīgas vēsturiskajam centram, lai “tas nav skumīgi tukšs”, un pārdomāti būvēt jaunas ēkas, jo “Rīga nevar kļūt par stikla un kastīšu pilsētu, katrai jaunceltnei ir jābūt kā mazam mākslas darbam”.

Runas beigās E. Levits teica: “Lai Rīga kļūtu par Ziemeļeiropas metropoli, tai ir jābūt izcilības metropolei.”

Valsts prezidenta vizīte Rīgas domē ir jauna tradīcija, kas esot prezidenta kancelejas iniciatīva. E. Levits ne tikai uzrunāja Rīgas domes deputātus, bet arī tikās ar visu frakciju vadītājiem un komiteju priekšsēdētājiem.

Prezidenta lēmums vienu dienu veltīt Rīgas pašvaldībai sakrīt ar laiku, kad tagadējā dome aizvada pirmo savu pilnvaru gadu.

E. Levits savā runā norādīja, ka pēdējos gadu desmitos Rīga ir atpalikusi no kaimiņvalstu galvaspilsētām Viļņas un Tallinas.

Prezidents esot pamanījis pārmaiņas satiksmes organizēšanā, kur dota priekšroka gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam, taču, viņaprāt, “papildu sastrēgumu radīšana vēl nenozīmē labu satiksmes organizēšanu – tas ir daudz kompleksāks pasākums”.

Svarīgi arī esot cilvēkiem izskaidrot pārmaiņu jēgu un labumu, ko tās dos.

E. Levits īpašu uzmanību pievērsa Rīgas metropoles areālam, kuram būs izšķirošā nozīme visas valsts attīstībā. Liela daļa Pierīgas iedzīvotāju strādā Rīgā, izmanto galvaspilsētas infrastruktūru, bet nodokļus maksā novada pašvaldības budžetā.

Reklāma
Reklāma

“Ņemot vērā Rīgas īpašo nozīmi, es atbalstu priekšlikumu topošajā Pašvaldību likumā noteikt arī Rīgas kā valsts galvaspilsētas statusu,” sacīja prezidents. Jauno Pašvaldību likumu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija gatavo izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” ir nosūtījusi komisijai vēstuli ar lūgumu likumu papildināt ar jaunu pantu “Latvijas Republikas galvaspilsēta”. E. Levits vēl rosināja pievērsties degradētajām teritorijām, viņš arī atgādināja, ka rīdzinieki joprojām gaida koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju.

Domes priekšsēža Mārtiņa Staķa pārstāvētās frakcijas “Par/Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs “Latvijas Avīzei” teica, ka frakciju vadītāju sarunā ar E. Levitu viņš esot uzdevis tikai vienu jautājumu – kāpēc prezidents joprojām nav izmantojis Satversmē paredzētās tiesības sasaukt valdības ārkārtas sēdi.

Rīga savu iespēju robežās esot daudz darījusi pandēmijas ierobežošanā, bet to bremzējot valdības neizlēmība. No E. Levita atbildes M. Kossovičs sapratis, ka šādu iespēju prezidents apsverot.

Vienlaikus M. Kossovičs bija priecīgs, ka valsts augstākā amatpersona ir pievērsusi uzmanību tam, ka Rīga apkalpo cilvēkus, kuri te strādā, bet nodokļus maksā citā pašvaldībā Pierīgā.

Tas ir netaisnīgi, bet neformāli esot zināms, ka politiķi domājot par to, vai apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju nodokļu daļa nevarētu nonākt arī pilsētas budžetā. Opozīcijā esošās “Gods kalpot Rīgai” frakcijas vadītājam Jurim Radzevičam prezidenta runa šķitusi komplimentāra valdošajam vairākumam, bet tas neizbrīnot, “zinot tos cilvēkus, kas viņam ir apkārt”.

“Informācija bija diezgan vispārēja. Runā netika analizētas cēloņsakarības un pilsētas iespējas šos jautājumus atrisināt,” teica J. Radzevičs. Viņaprāt, dažas lietas arī ir ārpus pašvaldības kompetences. Piemēram, kadastrālā vērtība Rīgas centrā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.