Lilita Bērziņa Aleksandra Rusteiķa filmā “Lāčplēsis” (1930).
Lilita Bērziņa Aleksandra Rusteiķa filmā “Lāčplēsis” (1930).
Publicitātes foto

VIDEO. Kas cilvēku mudina uzturēt stāstus, kas uz viņiem pašiem vairs neattiecas? 1

Teologs Kaspars Simanovičs TV24 raidījumā ”Kur tas suns aprakts?” skaidro, kas cilvēkus, tautas mudina uzturēt stāstus, kas uz mums pašiem vairs nemaz neattiecas.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
Lasīt citas ziņas

Individuālā līmenī, piemēram, ja ir iegūts aizvainojums pirms 30 gadiem, ar to var dzīvot, bet tas aizies vairāk vai mazāk līdz ar cilvēku, ja vien tas netiks “uzkrāmēts” nākamajām paaudzēm, viņš norāda.

Kamēr pastāv kādas lielākas (sabiedrības daļas, nacionālas, ideoloģiskas) intereses, tur visu laiku tiks “piešķilts”. Tas ir ļoti apzināts process, kam nepieciešams pielikt enerģiju un resursus. Un tas ir atkarīgs no mērķiem, kāpēc tas tiek darīts, K.Simanovičs skaidro.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka Krievijas gadījumā tas varētu būt pašidentifikācijas jautājums, norādot, ka mūsu kā indivīdu pašidentitāte nav atkarīga no tā, vai mēs zinām Lāčplēša tēmu no galvas un stāstām bērniem Lāčplēša eposu.

Viņaprāt, tie ir mākslīgi uzturēti naritatīvi. Tas nav pašidentitātes, bet gan ideoloģijas interesēs.

Lāčplēsis, tāpat kā Krievijā rašisma ideoloģija, pēc viņa domām, ir ieausta mūsu kultūras atmiņā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.