VIDEO. Kas cilvēku mudina uzturēt stāstus, kas uz viņiem pašiem vairs neattiecas? 1
Teologs Kaspars Simanovičs TV24 raidījumā ”Kur tas suns aprakts?” skaidro, kas cilvēkus, tautas mudina uzturēt stāstus, kas uz mums pašiem vairs nemaz neattiecas.
Individuālā līmenī, piemēram, ja ir iegūts aizvainojums pirms 30 gadiem, ar to var dzīvot, bet tas aizies vairāk vai mazāk līdz ar cilvēku, ja vien tas netiks “uzkrāmēts” nākamajām paaudzēm, viņš norāda.
Kamēr pastāv kādas lielākas (sabiedrības daļas, nacionālas, ideoloģiskas) intereses, tur visu laiku tiks “piešķilts”. Tas ir ļoti apzināts process, kam nepieciešams pielikt enerģiju un resursus. Un tas ir atkarīgs no mērķiem, kāpēc tas tiek darīts, K.Simanovičs skaidro.
Viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka Krievijas gadījumā tas varētu būt pašidentifikācijas jautājums, norādot, ka mūsu kā indivīdu pašidentitāte nav atkarīga no tā, vai mēs zinām Lāčplēša tēmu no galvas un stāstām bērniem Lāčplēša eposu.
Viņaprāt, tie ir mākslīgi uzturēti naritatīvi. Tas nav pašidentitātes, bet gan ideoloģijas interesēs.
Lāčplēsis, tāpat kā Krievijā rašisma ideoloģija, pēc viņa domām, ir ieausta mūsu kultūras atmiņā.
