Dāvis Ābols ir tehniskais direktors Valmierā bāzētā firmā “Exonicus”, un šī firma ir radījusi unikālu aparatūru.
Stāsts ir par Latvijā projektētu un izstrādātu apartūru, kas palīdz mācīties militārpersonām, ugunsdzēsējiem, glābējiem, policistiem un NMPD darbiniekiem – pareizi rīkoties ārkārtas medicīnas situācijās, apgūt neatliekamās medicīniskās palīdzības principus.
Aparatūra palīdz apgūt pirmo paplašināto palīdzību kara laukā, šīs aparatūras radīšana ir saistīta ar Krievijas sākto karu Ukrainā. 2022. gadā kā izrādās daudzi Ukrainas karavīri nemācēja palīdzēt sev un palīdzēt savam biedram. Šī aparatūra ir digitāls risinājums – kā šīs zināšanas apgūt, un kā visu laiku zināšanas atkārtot un atjaunot. Šobrīd šī aparatūra jau strādā frontē, un ukraiņi atzīst, ka svarīgākais ir zināšanas par neatliekamo palīdzību atkārtot un atkārtot.
Aparāts māca lēmuma pieņemšanu brīdī, kad ir cietušais, kad ir maz resursu – žņaugi, pārsēji, pretsāpju līdzekļi. Tas mums ir digitāli pieejams. Aparatūra visu laiku analizē arī digitālā pacienta stāvokli, tikšķ pacienta dzīves pulkstenis, ja kaut kas netiek izdarīts laikā, šis digitālais pacients nomirst. Mēs varam sekot līdzi algoritmam – lēmuma pieņemšanai, rīcībai. Tādā veidā mācamies, atkārtojam, glābjam dzīvību.
Aparatūrai tiek izmantotas lietas, kas par salīdzinoši draudzīgu naudu iegādājamas – virtuālās realitātes brilles, bet Latvijas kompānija “Exonicus” ir radījusi programmatūru. Aizbraucot ar šo aparatūru jebkur, kaut vai uz frontes līnijas, ir iespējams veikt apmācību. Tas, ko apmācāmais redz virtuālās realitātes brillēs ir miksētā realitāte – cietušais, pirmās palīdzības somiņa, kas Ukrainā ir katram karavīram. Varam vērt virtuāli šo somiņu vaļā un virtuāli darboties.
Unikālais – visa apmācība ir ieliekama vienā koferītī. Vairākas iekārtas ir saņēmuši arī Latvijas karavīri mācībās “Namejs”, lai šajās mācībās būtu integrēta pirmās palīdzības zināšanu apguve. Ir jau lielajās mācībās brīži, kad nekā nav ko darīt, tas ir īstais brīdis, kad mācībās likt brilles karavīram virsū un atkārtot alogritmus. Aparāts pieraksta visu, kas tiek darīts, un pēc tam var redzēt un analizēt – vai cilvēks lietas dara pareizi vai nē.
Mulāžas un manekeni ar norautām kājām un plašiem ievainojumiem ir dārgi. Jaunā aparatūra, kas ļauj mācīties neatliekamo medicīnisko palīdzību ir vairāk nevis aizstāšana, bet zināšanu papildināšana. Fiziska darbība – kā uzlikt žņaugu vai kā uzlikt pārsēju, ir jāiemācās arī praktiski, un vislabāk – uz manekena. Šobrīd “Exonicus” cenšas integrēt savu aparatūru (brilles) ar “gudrākiem” manekeniem. Mērķis ir radīt iespējami detalizētu, reālu apmācību. “Exonicus” aparāta vizuālās detaļas ir ļoti akurātas, realistiskas.
Medikamentu lietošana arī ir šajā sistēmā iestrādāta, devas un atbilstība situācijai tiek rēķinātas datorizēti, dinamiski. Sarežģīti ir analizēt, piemēram, narkotiskās vielas iedarbību un blaknes.
Mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz aparātus, lai vienlaikus varētu zināšanas apgūt, piemēram zemessargu vai karavīru vads. Nākamais solis būtu līdzīgu darbību veikt jau kā komandas darbu, kur palīdzību jau var sniegt vairāki cilvēki komandā. Analogs ir datorspēles, kur spēlē komanda.
Vēlējums – lai “Exonicus” aparātu daudz pērk ārzemēs, bet neatliekamo palīdzību apgūst zemessargi, karavīri un glābēji Latvijā.