VIDEO. Ārsts un zinātnieks Uģis Klētnieks stāsta Pēterim Apinim par pētījumiem dzīves pagarināšanā
0
Ārsts un zinātnieks Uģis Klētnieks Rīgā 16. un 17. septembrī Rīgas Tehniskajā universitātē Ķīpsalā organizē starptautisku konferenci par novecošanās attālināšanu.
Galvenais cilvēka uzdevums jau nav nodzīvot līdz 100 gadiem. Ir vajadzīgs nodzīvot iespējami daudz veselīgus dzīves gadus – tos, kamēr galva strādā, kamēr smadzenes vēl var kaut ko ģenerēt, kamēr cilvēks vēl ir sabiedrībai vajadzīgs. Dabas likumi jau ir pretēji sabiedrības likumiem – meža sanitāri vilki attīra mežu no nespēcīgajiem dzīvniekiem.
Cilvēku sabiedrībā lielu slogu rada cilvēki, kas nepienes neko, bet daudz resursus patērē. Dažkārt šo resursu nepietiek tiem, ko varētu izārstēt, kurus varētu izglābt lai viņi dzīvotu veselīgi un strādātu tālāk, uzturētu vecāko paaudzi.
Skatoties uz mūža gadiem mēs domājam kopumā par sociālo, fizisko un garīgo veselību. Svarīgi lai cilvēks ir spējīgs strādāt un radīt.
Cilvēks ir uzbūvēts nevis lai ilgi dzīvotu, bet gan lai vairotos un izdzīvotu. Veca cilvēka veselībai ir četri pīlāri – fiziskās aktivitātes, bez kurām cilvēks nevar dzīvot; otrs ir veselīgs uzturs – iespējami līdzīga pārtika tai, kāda bijusi mūsu senčiem, bet ultrapārstrādātā pārtika ir mūsu organismam nederīga; veselīgs miegs; sabiedriskās attiecības.
Mājdzīvnieki arī ir ļoti labi komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās – uzlabo garastāvokli, palīdz pret depresiju. Sabiedriskās attiecības nozīmē draugi un radi, kolēģi darbā un regulāra iešana uz teātri. Ļoti veiksmīgas komunikācijai ir studentu korporācijas. Jebkura komunicēšanās un socializēšanās vecāka gadagājuma cilvēkiem ir nepieciešama, pat ļoti svarīga.
Vecāka gadagājuma cilvēkam ļoti svarīgi ir sekot dabas un diennakts ritmam. Miegs ir ļoti būtisks, cilvēks nedrīkst pārlieku daudz pieēsties pirms gulētiešanas. Ja nu ar miegu nav labi – jādomā kā mainīt vai palielināt fiziskās aktivitātes un normalizēt uztura režīmu, nevis meklēt tableti.
Šobrīd nav īsti validētu preparātu vai terapijas, kas pagarinātu dzīvi. Diezgan veiksmīgi šķiet pētījumi par metformīnu. Daži medikamenti no SGLT1 medikamentu grupas reāli pagarina dzīvildzi, bet tas attiecas uz pacientiem, kam jau ir reāli orgānu bojājumi. Diezgan daudz preparātu, kas domāti cukura diabēta ārstēšanai, tiek pētīti uz ilgmūžību. SGLT2 inhibitori, kas nav injicējami, parāda ļoti labus datus. Diezgan droši, ka šiem preparātiem nākotnē varētu būt indikācija – dzīvildzes pagarināšana. Bet tas nav tik vienkārši – piemēram, ir atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.
Jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem notiek spekulācijas ar dažādām vielām un medikamentiem, ka tie palīdzēs dzīvot ilgāk, piemēram, C vitamīns.
Aptiekā ieejot, nudien nevar pateikt, kurš medikaments vai uzturbagātinātājs varētu palīdzēt ilgi dzīvot. Protams, ja cilvēkam ir kāds ģenētisks defekts vai kaut kā uzturā pietrūkst, tad nu kāds vitamīns varētu noderēt. Multivitamīni trāpa katram piektajam, jo katram piektajam kāds no vitamīniem nedaudz trūkst. Bet principā cilvēks to visu varētu uzņemt ar pārtiku.
Protams arī uzturbagātinātāji tiek pētīti attiecībā uz ilgmūžību. Vislabākie rezultāti ir vielām, kas stimulē autofāgijas procesus, proti – dažādu šlagvielu izvadīšanu no šūnas. Tie lielākoties ir dabīgi poliamīni, kuri, piemēram, ir sēnēs un dīgstos. Labi pētījumi ir par granātābolu ekstraktu, kas veido urolitīnu A zarnās, un palīdz zarnu mikrobiomam. Tātad – šobrīd meklējumi virzās uz tām vielām, kas veicina šūnas attīrīšanu no dažādiem sliktajiem proteīniem, tādiem, kas uzkrājas Alcheimera slimības un citu vecuma slimību gadījumā.
