VIDEO. Rīgas centrā ap miskastēm “spieto” žurku bars. Ko par to saka Rīgas dome un tuvējā veikala vadība? 104
Linda Tunte

Sociālajos tīklos beidzamajās dienās lielu popularitāti guvis video, kurā redzamas žurkas, kas “spieto” ap miskastēm Rīgas centrā – “Origo” apkaimē.

Reklāma
Reklāma
5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. Pēc sievas nāves latviešu tētim Andrim Norvēģijā atņēma bērnus, kuri saskārās ar smagu realitāti: “Ja es neklausīju, mani lika pagrabā uz trepēm”
Kremlis žvadzina ieročus: nosauc divas vietas, kuras var kļūt par mērķi Putina atriebībai. Kas liek par to domāt?
Lasīt citas ziņas

Portāls LA.LV sazinājās ar Rīgas domi, lai lūgtu komentāru. “Žurkas ir dzīvnieki, kas migrē pārtikas meklējumos. Pilsētā ierasti ir siltāks, daudz iespēju noslēpties un izveidot mitekļus, tāpat var atrast daudz barības gan pagrabos, gan atkritumu konteineros. Turklāt daudzi cilvēki baro dažādus dzīvniekus un putnus, nerēķinoties, ka neapēsto barību atnāks apēst žurkas, tādējādi grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi.

“Šie grauzēji ir ļoti gudri un prasmīgi pielāgojas apstākļiem. Žurkas ir bailīgi dzīvnieki un atklātībā iznāk tikai tad, ja pietrūkst barības
CITI ŠOBRĪD LASA

vai arī tās tiek izdzītas vai izbiedētas, piemēram, būvdarbu laikā.

Tāpēc arī žurkas ir diezgan grūti iznīdēt, jo tās ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jaunu veidu uzkodām, proti, ēsmām.

Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas,” viņi turpina.

Ja žurkas pamanītas daudzdzīvokļu namā vai tā apkārtnē, jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta.

Ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas Veselības inspekcijā, kas veiks pārbaudi. Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami kaimiņi, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumi izpildi informēt Veselības inspekciju.

Kā aģentūrai LETA skaidroja tirdzniecības centra “Origo” pārstāve Maija Dulle-Sūniņa, tirdzniecības centra apsaimniekotajā teritorijā, pie kuras bija redzamas žurkas, uzkopšanas darbi un deratizācijas pasākumus tiekot “nodrošināti atbilstoši normatīviem aktiem”.

Stacijas laukuma teritorija tiekot regulāri apsekota, veicot uzkopšanas darbus, atkritumu savākšanu un atkrituma tvertņu iztukšošanu pēc nepieciešamības. Apgaitas tiekot veiktas ne retāk kā reizi divās stundās darba laikā.

Pēc publiski pieejamā video var secināt, ka konkrētā situācija izvērtusies ārpus darba laika. Video esot redzams, ka atkritumu tvertnes aizdare ir atlauzta un atkritumi izkaisīti pa teritoriju, tas, visticamāk, pievilinājis “nevēlamos viesus”.

Tiek pieļauts, ka žurku klātbūtni veicina tuvumā esošie būvlaukumi un rekonstrukcijas darbi tirgus teritorijā.

“Origo” apņēmies aicināt sadarbības partnerus biežāk apsekot teritoriju un pastiprināt deratizācijas pasākumus. Turklāt tikšot apzinātas iespējas veikt kopīgas aktivitātes ar valsts AS “Latvijas Dzelzceļš” grauzēju izplatības ierobežošanā.

Savukārt pārtikas uzņēmumus, ēdināšanas iestādes un veikalus uzrauga Pārtikas un veterinārā dienests. Uzņēmumiem jāievēro speciālas prasības gan par pārtikas, gan atkritumu glabāšanu, arī regulāriem deratizācijas pasākumiem.

Kaut arī ik pa brīdim tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās atklātībā, nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis. Labākie līdzekļi cīņai pret žurkām ir pārtikas bāzes samazināšana (slēgti atkritumu konteineri, neizmētāt ēdienu u.c.), ierobežotas iespējas pārvietoties (slēgtas komunikāciju sistēmas) un deratizācija īpašumos.

Reklāma
Reklāma

Epidemioloģiskās drošības likums nosaka: (27.pants. Dezinfekcija, dezinsekcija, deratizācija)
(1) Teritorijas un objektu uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos, ir teritorijas vai objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas (ja tāda ir) pienākums,” norāda Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu vadītājs.

Aculiecinieku novērotās žurkas pie Brīvības pieminekļa
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.