Kultūra
Teātris un kino

LTV pret TV3. Ziņu karš vai “nekas īpašs”5


TV3 Ziņas ir pilnas enerģijas, žurnālisti cenšas sevi parādīt katra notikuma centrā.
TV3 Ziņas ir pilnas enerģijas, žurnālisti cenšas sevi parādīt katra notikuma centrā.
Ekrānuzņēmums no tv3play.skaties.lv

Anda Rožukalne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Konkurences dēļ vienas vakara TV ziņu stundas vērtība pieaugusi. Ko esam ieguvuši vai zaudējuši, ja šovasar pamazām jāpierod, ka divi ziņu raidījumi latviešu valodā sākas vienā laikā? LTV1 “Panorāma” un TV3 Ziņas arī pēc ārkārtas situācijas atcelšanas skatāmas no astoņiem vakarā.

 

Strīds starp kanāliem par to, kurš drīkst ziņot astoņos vakarā, ir pamatīgs. Pat Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) mudināta un jau ieteikusi Latvijas Televīzijai atgriezties pie tradicionālā ziņu laika pusdeviņos vakarā, netraucējot kolēģus no TV3. Šajā strīdā galvenais ir jautājums par skatītāju laiku un par ziņu rituāla spēku.

Vai pierastais rituāls ik vakaru ieslēgt kādas ziņas ir nemainīgs? Jā un nē. Jā – tiem, kas ziņām pieskaņo citus rituālus – atgriešanos mājās, vakariņu pagatavošanu vai baudīšanu, atpūtu, dienas notikumu pārdomāšanu.

Jā – tiem, kas nemeklē ziņā kvalitāti vai ātrumu, oriģinalitāti un pārsteigumu, kam ikdienas programmas ieslēgšana nozīmē, ka iegūta uzticama informācija par svarīgo šajā dienā.

Jā – tiem, kuri vēlas vakarā veltīt laiku vairākiem ziņu izlaidumiem, salīdzinot jaunumu izlasi, tāpēc skatās vairākus ziņu raidījumus pēc kārtas.

Nē – tiem, kas seko jaunumiem to rašanās laikā, kam nav jāgaida vakars, lai uzzinātu svarīgo notikumu izlasi.

Nē – tiem, kas ziņu pārpilnībā atlasa sev interesējošās, kas viegli pārslēdz kanālus un ekrānus, kuros izvēlas sev interesējošās ziņas.

Nē – tiem, kuri izmanto arhīva skatīšanās iespējas, tāpēc ētera laiks nav tik būtisks.

Un visbeidzot, nē – tiem kas noguruši no ziņām un izvairās no tām, lai nejustos bezspēcīgi, dusmīgi, nomākti.

Astronomiskā laika stunda ziņu gadījumā pamazām zaudē savu nozīmi, jo ziņa skatītāju uztverē notiek tajā brīdī, kad iegūts kontakts ar tās saturu. Tikai retos gadījumos reālais ziņas laiks ir svarīgs – kad vēlamies sekot unikālam, vēsturiskam, ārkārtīgi svarīgam notikumam tiešraidē. Kad gaidām kādu ļoti svarīgu lēmumu, kas palīdzēs mums dzīvot tālāk nākamo dienu, tuvākās stundas.

Parastos vakaros ir samērā mazsvarīgi, vai Saeimas debašu īso versiju uzzinām stundu agrāk vai vēlāk, vai Līgo pro­grammas noskatāmies pēc svētkiem, jo ziņu laikā klīdām pa pļavu vai dziedājām paši.

Ja būs kāds svarīgs notikums, mums ir neskaitāmas iespējas par to uzzināt ārpus tradicionālā TV ziņu raidījuma laika. Vēl taču ir radio, interneta portāli ar visām “notifikācijām”, dāmas un kungi!

Šis strīds man atgādināja dzirdēto, ka vasaras mūzikas festivālu rīkotāji sadala nedēļas nogales, lai konkrēta stila mūzikas mīļotāji varētu piedzīvot festivālus vairākas nedēļas pēc kārtas.

Tas saprotams, jo nereti lielie mūzikas festivāli vēlas uzrunāt vienus un tos pašus cilvēkus, līdzīgi projekti pretendē uz vienu un to pašu ļaužu maka saturu.

Vai tie ir vieni un tie paši skatītāji, kuri tagad spiesti izvēlēties starp divām televīzijas programmām un nonākuši stresā? Nav gan.

 

Par skatītājiem

Ja vajadzētu iedomāties kādu, kura intereses ir nopietni aizskartas, tad tie ir nedaudzi cilvēki, salīdzinot ar pārējo ziņu auditoriju, kuri vēlas skatīties vairāku kanālu ziņas pēc kārtas tieši to lineārā ētera laikā.

Divu līdzīga satura raidījumu atrašanās vienas stundas ietvaros apgrūtina arī to cilvēku vakara plānošanu, kuri svētdienās pieraduši skatīties gan TV3 “Nekā personīga”, gan LTV1 “De facto”.

Izeja ir vienkārša – skatieties vienu raidījumu un pēc tā uzlieciet otru no arhīva.

Ziņas ir ļoti svarīgas katrā kanālā, tomēr būtiska ir arī kanāla auditorija. TV3 vienmēr mēģinājis uzrunāt ekonomiski aktīvus, modernus, komerciāla satura aizrautīgumam sekojošus skatītājus.

TV3 Ziņas ir pilnas enerģijas, žurnālisti cenšas sevi parādīt katra notikumu centrā, cīnīties, ja nepieciešams, par skatītāja uzmanību.

LTV1 ziņām ir jāuzrunā visi skatītāji, tās balansē starp tradicionālām, profesionālām, sirsnīgām un valstiski pašām svarīgākajām ziņām. Kā mēdz teikt, arī stilam un ētera sejām ir nozīme.

Ja godīgi, tad TV3 skatītāju laika un izvēles faktoru izmanto gadiem ilgi. Pretī LTV ziņu programmām bieži likti aizraujošākie seriāli un populārākie šovi gan darba dienās, gan svētdienās.

Piemēram, Latvijā radīto seriālu ikona, pat zināmas atkarības radītāja “Ugunsgrēka” (un tā sekotāju) katras sērijas beigas, kurās pati svarīgākā intriga, bija ieplānotas “Panorāmas” sākumā.

Abu mediju starpā šis nav pirmais “ziņu konflikts”, proti, “Rīta Panorāmas” radīšana un tās panākumi lika TV3 iebilst pret raidījuma formātu, saskatot tajā līdzības ar reiz LNT, tagad TV3 rīta raidījumu “900 sekundes”.

Mediju pētījumu uzņēmuma “Kantar” apkopotie visvairāk skatīto TV pro­grammu dati ļauj spriest par abu ziņu programmu auditoriju.

Pirms gada jūnijā “Panorāmas” svētdienas raidījumi un TV3 Ziņas pēc auditorijas atradās līdzās topā, piesaistot attiecīgi 80,6 un 81,5 tūkstošus skatītāju (šeit un turpmāk minēti konsolidētie dati, kas ietver arī tos, kas skatās no citām ierīcēm un ar laika nobīdi).

Bet tajā laikā skatītājiem vakaros bija pieejams arī LNT ziņu raidījums. Turklāt TV3 Ziņu auditorija kopumā bija lielāka, “Panorāma” topā tika ar laika ziņām un brīvdienu pro­grammām, ko skatās vairāk cilvēku.

Šā gada maijā, kad vēl nav beigusies ārkārtas situācija (jūnija dati vēl nav pieejami), redzams, ka abu kanālu ziņu auditorijas ir pieaugušas: visvairāk skatīto raidījumu topa otrajā vietā ir TV3 Ziņas ar 152,3 tūkstošiem skatītāju, topu noslēdz “Panorāma” ar 95,8 tūkstošiem skatītāju. Šķiet, TV3 Ziņu auditorijai izdevies pievienot kādreizējos LNT skatītājus.

Martā, kad “Panorāmas” raidlaiks tika mainīts un ziņas kļuva garākas ārkārtas stāvokļa un ļoti svarīgo Covid-19 jaunumu dēļ, TV ziņu programmu reitingi uzlēca neredzēti augstu. TV3 Ziņas rodamas “Kantar” veidotā raidījumu topa pirmajā rindā ar 212,8 tūkstošiem skatītāju, arī “Panorāmas” vidējais skatītāju skaits ir ļoti augsts – 163,7 tūkstoši.

Lai gan aprīlī ziņu skatītāju skaits mazliet saruka, abu kanālu vietas topā īpaši nav mainījušās, un TV3 Ziņām joprojām ir augstāki reitingi. Šie dati rāda, ka katram raidījumam ir tieši savi skatītāji, kuri seko ziņām gan skatīšanās tradīcijas, gan satura dēļ.

 

Par saturu

Jaunais ziņu raidlaiks nozīmē garākas abu TV kanālu vakara ziņu pro­grammas. Garāki arī atsevišķi ziņu sižeti. Mums tiek piedāvāts vairāk svarīgu ziņu, daudzveidīgu aktualitāšu.

Daļa no jaunumiem abās ziņu programmās, protams, pārklājas. Daļa ir pieteikta vai rādīta citos ziņu izlaidumos tajā pašā dienā. Biežāk programmās iekļauti tipiskiem ziņu raidījumiem mazāk raksturīgi stāsti – daži no tiem vairāk atbilst dzīves stila vai “mūžīgo aktualitāšu” programmām, mainot ziņu raksturu tā saukto vieglo ziņu virzienā.

Vairāk kļūst dzīves stila, populāru personu privātiem notikumiem, aktuāliem hobijiem vai modes lietām veltītu ziņu (peoniju trakums TV3). Var ilgi domāt, kādā kategorijā likt ziņu par to, ka dziedātāja Intara Busuļa (24. jūnija “Panorāma”) divgadīgo dēlu sauc Jānis.

Arī TV3 Ziņās iekļautā 26. jūnija informācija par Vāgnera nama atjaunošanu pieder pie ilgstoši svarīgiem jaunumiem, ko var sagatavot svētku laika raidījumu laika aizpildīšanai. Tie ir jauki stāsti, un tos noteikti var uzzināt arī citos avotos vai citā laikā. Arī tāpēc abu ziņu raidījumu atrašanās vienās stundas robežās nav nekas īpašs.

Saistītie raksti

Stāsts par raidījumu konkurenci parāda tirgus domāšanu un turēšanos pie lineārās televīzijas tradīcijas. Tā kļūst arvien mazāk aktuāla.

Tikmēr skatītāji jau pieraduši atrast sev vajadzīgās ziņas, izmantot dažādus kanālus, dažādus ekrānus. Tas, manuprāt, ir svarīgākais rituāls – sekot ziņām, novērtēt to svarīgumu, izprast žurnālistu darbu un atšķirt mūsu uzmanību saistošas pļāpas no profesionālām ziņām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 8
Intervija 6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Ārgalis: Tie trūcīgie, kam sadeva dzīvokļus, tagad brauc ar lieliem džipiem un mersedesiem
57 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
FOTO. Rīgā notikusi avārija, kurā iesaistīts autobuss
35 minūtes
LE
LETA
Veselam
Slimība atkal uzliesmojusi: Latvijā 18 jauni Covid-19 gadījumi
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
3 stundas