Viltīgā “inde” tavā virtuvē: atklāta nepatīkama patiesība par trauku mazgājamo švammīti 0
Vairums cilvēku nekad pat neaizdomājas par švammīti, kas atrodas pie izlietnes, taču jaunākie pētījumi liecina – tai ir daudz lielāka loma piesārņojuma radīšanā, nekā varētu gaidīt. Zinātnieki noskaidrojuši, ka ikdienas trauku mazgāšana no sūkļiem izdala sīkas plastmasas daļiņas, turklāt daži sūkļu veidi “drūp” krietni vairāk nekā citi.
Pētījums, par kuru rakstīts vietnē Earth.com, norāda arī ietekmi uz vidi – tas ir patērētā ūdens daudzums mazgāšanas laikā. Šie secinājumi liek mainīt skatpunktu:
svarīgi ir ne tikai tas, ko mēs lietojam, bet arī – kā mēs to darām.
Vairākās brīvprātīgo pētījuma dalībnieku virtuvēs tika pārbaudīti trīs populāri sūkļu veidi, un jau pēc neilgas lietošanas to virsmās bija redzamas skaidras nodiluma pēdas.
Izpētot šos nolietotos sūkļus, Bonnas Universitātes pētnieki pierādīja, ka švammes ar lielāku plastmasas īpatsvaru kanalizācijā izdala daudz vairāk materiāla.
Tiklīdz nodilušais materiāls tiek noberzts no sūkļa, tas pārvēršas par mikroplastmasu –
sīkiem plastmasas gabaliņiem. Katrs vilciens pār šķīvi vai galda virsmu rada berzi, pamazām atdalot daļiņas un šķiedras. Jo stiprāk berž, jo vairāk to izdalās.
Tomēr ne visi sūkļi “uzvedas” vienādi. Tā kā tie sastāv no dažādiem slāņiem, organiskajā sūklī plastmasa veido tikai 16%, salīdzinot ar 59% parastajā švammītē. Šī atšķirība izskaidro, kāpēc divi sūkļi var nolietoties vienādā ātrumā, bet izdalīt pilnīgi atšķirīgu plastmasas daudzumu.
Cilvēki nemazgā traukus vienādi. Daži berž stiprāk, daži skalo ilgāk, un daži lieto sūkļus nedēļām ilgi, kamēr citi tos izmet ātrāk. Šie reālās dzīves dati ļāva pamanīt to, ko laboratorijas testi bieži palaiž garām – kā ikdienas paradumi ietekmē nolietošanos.
Laboratorijā pētnieki izmantoja ierīci, kas zem ūdens atkārtoti spieda slapjus sūkļus, imitējot beršanas kustību. Lielākā daļa materiāla zudumu notika pašā sākumā – pirmo pāris simtu ciklu laikā. Tas liecina, ka
pilnīgi jauni sūkļi visvairāk daļiņu varētu izdalīt tieši savas “dzīves” sākumā.
Kad pētnieki apkopoja ietekmi visā sūkļa kalpošanas laikā, izrādījās, ka ūdens patēriņš dominē pār visu pārējo. Cikla novērtējums parādīja, ka ūdens radīja aptuveni 85% – 97% no kopējā kaitējuma ekosistēmai.
Trauku mazgāšana ar rokām ietver ūdens attīrīšanu, kanalizācijas apsaimniekošanu un enerģijas patēriņu, tāpēc katra papildu minūte pie krāna palielina ietekmi.
