Zemenes sakalst uz cera. Ogām šogad kaitē gan karstums, gan kaitēkļi, pret kuriem ierastie līdzekļi vairs neiedarbojas 5
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Patlaban nopietnas problēmas ir zemeņu audzētājiem – ogas vienkārši sakalst uz cera, kvalitāte slikta, kas nozīmē, ka daļa aizies nevis uz tirgu, bet pārstrādei,” tā šī brīža situāciju raksturo Dobeles Augļkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane.
Nupat sāk gatavoties vasaras avenes, un tiem saimniekiem, kuru dārzos ierīkota laistīšanas sistēma, problēmu nebūšot, bet tiem, kuriem tādas nav, vai nu cītīgi jālaista pašiem, vai jārēķinās ar stipri mazāku ražu.
Līdzīgi ar ābelēm – trakajā sausumā jācenšas aplaistīt vismaz jaunās ābelītes un zema auguma potcelmus, kuriem sekla sakņu sistēma, citādi ražas nebūs.
Turklāt pēdējais brīdis retināšanai – labāk atstāt vienu ābolu, par kuru rudenī nenopriecāties, nevis četrus sīkus ne tādus, ne šādus.
Augļi būs mazāki, bet krāsaināki
Labā ziņa ir tā, ka ļoti devīgā saulīte šovasar atšķirībā no pagājušā gada labi iekrāsos ābolus un bumbierus, kā arī dos vispārējo krāsojumu plūmēm un saldajiem ķiršiem. Papildu efekts būs labākas ražas uzglabāšanās, jo augļi būs labāk nobrieduši un uzkrājuši bioloģiski aktīvos savienojumus.
Bet atkal – lai gan saule veicina nokrāsošanos, augļi var apdegt, tas gan vairāk attiecas uz cidoniju stādījumiem, īpaši tiem, kas likti uz melnā tekstila segumiem.
Savukārt ķirši, vismaz Dobeles puses dārzos, šogad padevušies labi – koši un sulīgi ir gan saldie, gan skābie ķirši. Ja kādam saimniekam kociņi nīkuļo, jāpēta, vai nav piemeties ķiršu mēris. Tad vienīgā izeja ir steigšus izzāģēt slimos zarus, tad kociņu varbūt varēs saglābt.
Kaitēkļu uzlidojums
Tomēr lielāka problēma par sausumu un karstumu šogad ir kaitēkļu lērums dārzos.
“Īpaši izplatījušās tīklkodes, kuras lielā skaitā vērojamas ne tikai uz ābelēm, bet arī bumbierēm, ķiršiem, aronijām, vilkābelēm. Daudz kur ir arī kraupis. Diemžēl izskatās, ka nav nostrādājuši augu aizsardzības līdzekļi. No atļautā saraksta ir izņemts agrāk plaši lietotais “Actara”, mēģinām jaunus līdzekļus, iespējami saudzīgus pret vidi, taču ne visi darbojas tik efektīvi,” atzīst Edīte Kaufmane.
Ko darīt lietas labā? Tīklkodes var ierobežot, nogriežot zaru galus ar kāpuru ligzdām un iznīcinot. Tām ir arī dabiskie ienaidnieki – parazītlapsenes, kāpurlapsenes, plēsīgās blaktis, mārītes un zeltactiņas, tādēļ ar dažādiem paņēmieniem jāveicina to piesaiste dārziem.
“Viens no ieteikumiem ir regulāri apskatīt Valsts Augu aizsardzības dienesta mājaslapu, kur ir laba informācija par kaitēkļiem. Ja ir iespēja, tomēr ir jālieto bioloģiski vai kādi citi augu aizsardzības līdzekļi, jo šovasar bez tiem nevarēs iztikt,” teic Edīte Kaufmane.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Lauku izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils. “Situācija nav iepriecinoša, un nekas labāks nebūs arī turpmākajos gados, jo karstums acīmredzot tikai pieaugs.
Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi tik ekstremālā temperatūrā vairs nestrādā.
Cilvēki nesaprot, mēģina miglot pa naktīm, bet tas neko nedod,” teic agronoms. Viņaprāt, problēma ir tā, ka arvien pieaugošajam kaitēkļu skaitam dārzos pretī nav dabiskā to ienaidnieku fona.
“Jāpārkārto domāšana! Miglošanas vietā jādomā par dabiskām ziedošām joslām dārzos, jābūt teritorijām, kur paslēpties plēsīgiem kukaiņiem. Mārītes aktīvi dēj kāpurus tur, kur novērojamas laputis. Liela nozīme derīgo plēsējkukaiņu piesaistei dārzos ir ziedošo augu joslām, vislabāk dilles, ķimenes, fenhelis.
Putniem karstajā laikā jānodrošina dzirdinātavas, lai tie padzertos un pēc tam pārbaudītu dārzu barības meklējumos. Lai izķertu kāpostu un rāceņu balteņus, vērts padomāt par gaismas avotu slazdu izvietošanu dārzos.
Mazākos dārzos jāizmanto dzeltenās līmes vairogi. Ja tie pilni, maina uz jauniem, izmanto dzeltenās polietilēna plēves ruļļus, iztinot, nosmērējot ar “peļu” līmi un nostiprinot gar augu rindām. Bet tam visam jēga tikai tad, ja saimnieks kaut pēc minimālās programmas parūpējies par kultūraugu savlaicīgu nodrošināšanu ar mitrumu un mēslojumu. Ja tas nav izdarīts, tad ņemties ar kaitēkļu dzenāšanu pašlaik vairs nav jēgas,” uzskata agronoms.
Nav kas nolasa ogas
Savukārt krūmmelleņu audzētājai, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētājai Mārai Rudzātei cita rūpe, nu jau “ar bārdu”, proti, nav kas ogas nolasa. “Liec, cik gribi, sludinājumus – lasītāju nav! Lielākā daļa atpakaļ Anglijā, Vācijā.
Ir jau tiktāl, ka apmēram 40 saimniecības piedāvā pašlasīšanu, pretī prasot vienu eiro par kilogramu ogu! Bet ko citu darīt, ja nenolasītais iet postā?
Šī iemesla dēļ daudzi audzētāji zemeņu biznesam atmetīs ar roku. Cik ilgi var mocīties un noskatīties uz hektāriem puvušu ogu! Ja nebūs lasītāju, nebūs arī pašmāju zemeņu, attiecīgi pircējiem būs jāiztiek ar grieķu, poļu un lietuviešu importu,” tā Māra Rudzāte.
Jautāta par šīsvasaras prognozējamo ražu, viņa atzīst, ka kopumā laikapstākļi zemeņu, dzērveņu, melleņu audzētājiem bijuši labvēlīgi un raža solās būt bagātīga. Melleņu audzētāji rēķinoties pat ar sešām līdz astoņām tonnām no hektāra, kas ir izcils rādītājs.
