Kristians Ēdegors, Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā
Kristians Ēdegors, Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā
Foto: Paula Čurkste/LETA

Kristians Ēdegors: Ziemassvētku vecītis nāk no ziemeļiem! 2

Ziemeļvalstu starpā notiek strīds par to, kur tieši Ziemassvētku vecītis dzīvo. Somiem tas ir kā neapstrīdams fakts, ka viņš dzīvo Rovaniemi Lapzemē, savukārt daudzi norvēģi tam nepiekrīt un apgalvo, ka Ziemassvētku vecītis dzīvo Norvēģijā. Varbūt viņš dzīvo Kirkenesā, netālu no gandrīz 200 kilometrus garās robežas starp Norvēģiju un Krieviju?

Reklāma
Reklāma
3 lietas, ko nedrīkst glabāt mājās: tās sola bēdas un nelaimes
6 pārtikas produkti, kurus nekādā gadījumā nedrīkst saldēt
Kad šis augs uzzied, gaidāmi bada laiki. Šis cikls ir gaužām precīzs… 3
Lasīt citas ziņas
Šajos viltus ziņu laikos netiek apstrīdēts, ka Ziemassvētku vecīša darba vieta un dāvanu glabātava atrodas Ziemeļpolā.

Un tas mūsdienās rada bažas, jo ledus segas platība Arktikā samazinās ziemeļu virzienā, mainās klimats, un ledus un pamats Ziemassvētku vecīša darbnīcām Ziemeļpolā galu galā varētu pazust. Ziemeļpolā ledus vēl kādu laiku turēsies, taču straujās klimata pārmaiņas ir satraucošas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši pirms Ziemassvētkiem Madridē notika Starptautiskā klimata konference. Šķiet, ka pasaules līderiem ir ļoti grūti vienoties par pasākumiem un mērķiem, lai efektīvi apturētu mūsu planētas sasilšanu.

Pēdējos gados lielākajā daļā valstu esam novērojuši ievērojamu temperatūras paaugstināšanos, šķiet, ka šī tendence turpināsies.

Tagad, Ziemassvētku laikā, ir vērts to pārdomāt. Šķiet, par baltiem Ziemassvētkiem Rīgā tagad var tikai sapņot. Manas bērnības laikā gandrīz vienmēr varēja svinēt baltus Ziemassvētkus gan Oslo, gan Rīgā. Pēdējos gados sniegs Ziemassvētku priekšvakarā ir bijis retums. Pārmaiņas pamanām tieši, un liekas, ka tās notiek ātri.

Globālās temperatūras paaugstināšanās īpaši ietekmē Arktikas reģionu, kur ledus kūst, izraisot jūras līmeņa paaugstināšanos, siltāku ūdens temperatūru un biotopu izmaiņas. Norvēģijā esam īpaši noraizējušies par šīm izmaiņām, jo Arktikā mums ir ļoti garš krasts, Norvēģijas arhipelāgs Svālbara sniedzas līdz 78 ziemeļu platuma grādiem. Mūsu ziemeļu reģionā varam novērot īpašas klimata pārmaiņas, kas ietekmē visu veidu dzīvību.

Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu, nav pārsteidzoši, ka Norvēģija pievērš uzmanību starptautiskajai sadarbībai, lai risinātu izaicinājumus ne tikai globālā mērogā, piemēram, Madridē decembrī, bet arī reģionālā mērogā Arktikā.

Šos izaicinājumus nevar pārvarēt katra valsts atsevišķi. Mums ir jāstrādā kopā.

Arktikas padomē mums ir politiska sadarbība valdību līmenī un forums diskusijām starp astoņām Arktikas valstīm un pamatiedzīvotāju pārstāvjiem par kopīgu interešu jautājumiem. Padome veicina ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību Arktikā, un tās administratīvais sekretariāts atrodas Trumsē.

Reklāma
Reklāma

Izmaiņas Arktikā rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Paaugstinoties temperatūrai Arktikā, samazinās jūras ledus platība. Tas paver jaunas iespējas tādām komercdarbībām kā kuģošana, naftas un gāzes ieguve. Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp jauno iespēju izmantošanu un vides aizsardzības apsvērumiem. Mums ir jāpārliecinās, ka Ziemassvētku vecītis var turpināt darboties no ziemeļiem!

“Strādāt kopā” ir EEZ (Eiropas Ekonomikas zona) un Norvēģijas finanšu instrumenta moto. Šī finansējuma mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Es domāju, ka par šo moto ir vērts aizdomāties tagad, 2019. gada nogalē. Mums jāstrādā kopā visos līmeņos, lai ikviens izjustu labklājību, ilgtspējas un ekonomiskos panākumus. Mums ir jāsadarbojas vairāk, nevis mazāk.

Ziemassvētku vecītis nāk no ziemeļiem. Kad mēs domājam par Ziemassvētku vecīti, mēs domājam par došanu.

Tāpēc mums patīk doma par Ziemassvētku vecīti kā norvēģi. Ir laba sajūta būt noderīgam un dot. Gada beigās mums vajadzētu pajautāt: “Ko mēs varam darīt jūsu labā?” nevis “Ko jūs varat darīt manis labā?” Mums vajadzētu pajautāt, ko mēs nozīmējam pasaulei kā indivīdi, kā sabiedrība un kā valstis? Vai esam apmierināti ar mūsu centieniem? Vai mēs varētu darīt vairāk, lai sasniegtu savus globālos mērķus?

Mēs vēlamies turpināt centienus, lai sasniegtu 2030. gada mērķus – Apvienoto Nāciju Stratēģiskās attīstības mērķus.

Mums jāstrādā, lai atstātu labāku zemeslodi nākamajām paaudzēm.

Raugoties uz pasauli 2019. gada beigās, mēs joprojām redzam daudz izaicinājumu. Ne visur pasaulē ir miers, mēs redzam nabadzību, mēs redzam valstis, kas apdraud citas valstis, mēs redzam daudz negodīguma. Cerēsim, ka no šī brīža pēc gada redzēsim uzlabojumus. Lai to sasniegtu, mums jāstrādā kopā – ar vai bez Ziemassvētku vecīša palīdzības!

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.