ZM: Lauku attīstības finansējums turpmāk jāsaglabā vismaz pašreizējā apmērā 0
Latvijas ieskatā turpmākas Lauku attīstības politikas efektivitātes nodrošināšanai ir svarīgi saglabāt lauku attīstības finansējumu vismaz pašreizējā, 2014.-2020.gada plānošanas perioda apmērā, tāpēc Latvija neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu samazināt finansējumu lauku attīstībai par 15%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par neformālajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē skatāmo tēmu.
ZM informatīvajā ziņojumā skaidro, ka Austrijas prezidentūra šā gada 23.-25. septembrī Šloshofā, Austrijā organizēs neformālo ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi, kuras tēma ir “Kopējās lauksaimniecības politika pēc 2020. gada – dzīvotspējīgu lauku teritoriju nākotnes veidošana un kvalitatīvas pārtikas ražošana ES”. Austrijas prezidentūra izplatītajā diskusiju dokumentā ir analizēta Kopējās lauksaimniecības politikas attīstība, reaģējot uz dažādiem mūsdienu izaicinājumiem un augošajām sabiedrības prasībām, un prezidentūra sagatavojusi divus diskusiju jautājumus, par kuriem dalībvalstu ministrus aicina izteikt savu viedokli.
Viens no prezidentūras uzdotajiem jautājumiem ir, kuri Kopējās lauksaimniecības politikas instrumenti būtu prioritāri, lai saglabātu lauksaimniecisko ražošanu visā ES, tostarp reģionos, ar dabiskiem ierobežojumiem un stiprinātu Eiropas lauksaimniecības un lauku teritoriju daudzfunkcionalitāti. Latvija norāda – lai nodrošinātu turpmāku Lauku attīstības politikas efektivitāti, svarīgi ir saglabāt lauku attīstības finansējumu vismaz pašreizējā (2014.-2020.gada) perioda apmērā, tāpēc Latvija neatbalsta EK priekšlikumu samazināt finansējumu lauku attīstībai par 15%. Turklāt EK ierosinātais finansējuma samazinājums īpaši nelabvēlīgi ietekmēs tās saimniecības, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa, uzskata Latvija.
Latvijas ieskatā esošais Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu plašais piedāvājums ļauj risināt lauku teritoriju problēmas, saglabāt un attīstīt lauksaimniecisko ražošanu dažādos veidos. Primāri lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanai ir nepieciešami vienlīdzīgi tiešie maksājumi, savukārt lauku saimniecību attīstībai un konkurētspējas palielināšanai – ieguldījumi saimniecību modernizācijā un infrastruktūras uzlabošanā. Tāpat lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanai ir būtiski nodrošināt efektīvus atbalsta instrumentus ražošanas risku mazināšanai un ražošanas potenciāla atjaunošanai, ja atgadās neparedzētas situācijas.
Latvijas ieskatā arvien pieaugošās sabiedrības vajadzības un dažādi izaicinājumi nav savienojami ar plānoto finansējuma samazinājumu, kas ierobežo dalībvalstu iespējas risināt šos jautājumus. Lai stiprinātu mazās saimniecības ir būtiski turpināt īstenot mazā lauksaimnieka shēmu, kā arī svarīga ir tiešo maksājumu pārdale dalībvalsts iekšienē. Latvija atbalsta EK priekšlikumu noteikt tiešo maksājumu samazinājumu sliekšņu līmeņus, tomēr konkrētiem sliekšņu līmeņiem jābūt balstītiem uz EK veiktu sociālekonomisko pamatojumu.
Atbildot uz jautājumu, kā lauksaimniecības politika var atbalstīt lauksaimniekus ilgtspējīgi un konkurētspējīgi ražot kvalitatīvu pārtiku, lai tie spētu nodrošināt atbilstošus ienākumus lauksaimniecībā, Latvija norāda, ka nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikai būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un videi draudzīgu pārtiku ar augstu pievienoto vērtību un lai apmierinātu patērētāju arvien pieaugošās vēlmes uzturā lietot vietēju, sezonālu un kvalitatīvu pārtiku. “Uzskatām, ka abi KLP pīlāri ir labs pamats augstvērtīgu, sabiedrības vēlmēm atbilstošu un konkurētspējīgu pārtikas produktu ražošanai,” pausts Latvijas pozīcijā.
Vienlaikus Latvijas ieskatā svarīgi ir nodrošināt godīgus un konkurētspējīgus apstākļus lauksaimniekiem, jo tie rada motivāciju iesaistīties lauksaimniecībā un ražot kvalitatīvu, sabiedrības vajadzībām atbilstošu pārtiku. Latvijai salīdzinājumā arī citām ES dalībvalstīm ir neadekvāti zems tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējuma līmenis, un saimniekošana bez atbilstoša finansējuma ir būtiski apgrūtināta. Tāpēc Latvijai nākamajā finanšu plānošanas periodā ir jāsasniedz ES vidējais tiešo maksājumu līmenis un jāsaglabā finansējums lauku attīstībai. Latvijas ieskatā papildus tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības finansējumam ir svarīgi turpināt saistīto ienākumu atbalstu nozarēm vai konkrētiem lauksaimniecības veidiem, kam ir liela ekonomiska vai sociāla nozīme vai kas nokļuvuši grūtībās. Saistītajam atbalstam nākamajā plānošanas periodā ir jāsaglabā esošais finansējuma līmenis.
Latvija atzinīgi vērtē direktīvas priekšlikumu, kas tirgus dalībniekiem visās ES dalībvalstīs sniegs aizsardzību pret negodīgām tirdzniecības praksēm. Vienlaikus Latvija aicina īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas ražotāju dzīvotspēju un konkurētspēju ne tikai vietējos un reģionālos, bet arī starptautiskos tirgos. Lai aktīvāk sekmētu ES produkcijas noietu iekšējā un ārējā tirgū, tā dodot ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma uzlabošanā, svarīgi būtu saglabāt pārtikas produktu veicināšanas pasākumus. Ar Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumiem būtu jāatbalsta arī ciešākas sadarbības attīstīšana starp nozari un zinātni augstākas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu izstrādē.
