Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
22. augusts, 2017
Drukāt

Lielākais izaicinājums ir mazās grāmatu tirāžas (2)

Foto - Paula Čurkste/LETAFoto - Paula Čurkste/LETA

Pērn Latvijā bija 497 grāmatu un brošūru izdevēji, no kuriem 63% jeb 312 izdevuši tikai vienu grāmatu.

Lielākais grāmatu izdevējs ar 20% no kopējā izdoto grāmatu un brošūru skaita ir “Apgāds Zvaigzne ABC”, tālāk ar 6% seko “Jumava” un ar 3% – “Lauku Avīze” (pēc nosaukuma maiņas “Latvijas Mediji”). Savukārt pēc izdoto grāmatu un brošūru tirāžas lielākie izdevēji ir “Apgāds Zvaigzne ABC”, “Lauku Avīze” (“Latvijas Mediji”) un “Lielvārds”. Šie trīs apgādi pērn izdeva pusi no Latvijā drukāto grāmatu un brošūru tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotie dati.

 

Ražo ne tikai grāmatas

Uzņēmumu finanšu rādītāju analīzi, lai izvērtētu bilanci, rentabilitāti, peļņas/zaudējumu aprēķinu, apgrūtina tas, ka grāmatu izdošana daudziem izdevējiem nav vienīgais peļņas avots. Tā pērn tirgus līdera SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” apgrozījums sasniedza 13,466 miljonus eiro, ko veido ne tikai grāmatu izdošana un tirgošana, bet arī, piemēram, darbība HORECA nozarē. Pērn apgāds atvēra kafejnīcu. Vadības ziņojumā teikts, ka apgāds turpina iepriekšējos gados sākto ražotās produkcijas veidu pārstrukturizāciju – palielinās digitālo resursu skaitu tiešsaistē, DVD un CD formātos, kā arī elektronisko grāmatu skaitu. Paredzēts turpināt darbu interaktīvo elektronisko mācību materiālu piedāvājumā izglītības iestādēm.

Savukārt otras lielākās izdevniecības SIA “Jumava” apgrozījums pērn bija 0,550 milj. eiro, liecina informācija “firmas.lv”. Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmumam pastāv kredītrisks, jo tam ir ilgtermiņa parādsaistības pret īpašnieku un “Swedbank”, kā arī īstermiņa saistības pret valsts budžetu. Tāpat izdevniecības vadītājs Juris Visockis norāda, ka samazinās cilvēku pirktspēja un, tā kā grāmata nav pirmās nepieciešamības prece, ir svarīgi saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatu piegādei.

“Cīņa par lasītāja uzmanību, bērnu un pusaudžu lasīšanas pieraduma veicināšana, izdevniecības kapacitātes paaugstināšana un spēja piedāvāt lasītājiem labas un vērtīgas grāmatas par pieejamām cenām – tas arvien ir mūsu darbakārtībā. Mūsu darbs ir izvēlēties un radīt grāmatas. Droši vien lielākais izaicinājums ir strādāt tā, lai lasītāji neviltos, uzticētos un iegādātos grāmatas latviešu valodā. Ne vien tagad, bet arī nākamgad un pēc desmit gadiem. Grāmata gluži nav pirmās nepieciešamības prece, tādēļ jārēķinās ar sīvu konkurenci par katru pircēja eiro,” uzsver “Latvijas Mediju” izdevniecības vadītāja Evija Veide.

Ar konkurences palielināšanos un pirktspējas samazināšanos jācīnās ne tikai lielajiem apgādiem. Tā, piemēram, apgāda “Retorika A” vadītājs Aleksejs Žučkovs stāsta, ka ne tikai turpinās darbu bilingvālo mācību līdzekļu izstrādē un latviešu klasiķu tekstu tulkošanā un izdošanā krievu valodā, bet centīsies ielauzties citu valstu grāmatu tirgū. “Citos grāmatu tirgos strādāt nav viegli, izdevniecība sastopas ar grūtībām, jo tas prasa nozīmīgus finanšu ieguldījumus, kurus nelielai izdevniecībai ir grūti veikt,” skaidro A. Žuč-kovs. Kā liecina “firmas.lv” informācija, šis apgāds pērn strādājis ar 220 tūkst. eiro apgrozījumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Papiira graamatas ir izmirstoshi dinozauri. Taas saglabaasies labi, ja shauraas nishaas, apmeeram taapat kaa piemeeram jaashana ar zirgiem.

    Pie kam visi tie agraakie padomisko cilveecinju ponti, ka nu tik shie esot vislasoshaakie pasaulee, ceelaas no taa ka 1. citi izklaides meediji peseresijaa bija ljoti atpalikushi 2. graamatinjas peseresa valstinja subsideeja un tirgoja shaas stipri zem pashizmaksas 3. sakraameet kaut kaadus kopotos rakstus rindinjaa graamatplauktaa skatiijaas smalki, pat ja sakraameetajs vinjus vispaar nemaz nelasiija.
    Peseresija sabruka un laiks visu nostaadiija savaas vietaas. Plus nu jau krietnus gadus ilgi papiira graamatinjas aatraa tempaa likvidee arii tehnologjiju attiistiiba, kas ljauj taas pashas graamatinjas lasiit elektroniski, bez koku izniicinaashanas uz papiiru.

    • Domaa veel…
      Isleedz elektriibu un visa kultuura PC motoraa un
      infas neseejos: fleshkaas, utt. paliek tik vien ka atminjas…
      Apmeeram tapat ka bij. Aleksandrijas biblioteka, kuru vajadzeeja nosvilinaat,
      jo dajebkurai varai jau gudra vai vismaz izgliitota tauta nekad nav patikusi un ir lieks trauceeklis.

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+