Latvijā
Sabiedrība

Par mūsu finanšu sektoru lems ārzemnieki un kas ir zvērināta advokāte Ilze Znotiņa? LA nedēļas apskats 16

Foto – LETA, ekrānuzņēmums. Kolāža – la.lv

Nedēļas nospiedumi

Cilvēks. Valdonīga, kareivīga, principiāla

Zvērinātā advokāte Ilze Znotiņa 1. jūnijā sāks vadīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (turpmāk – Kontroles dienestu). Viņas ieturētā pauze ar “jā” vārda teikšanu pēc uzvaras Valsts kancelejas rīkotajā konkursā un ģenerālprokurora Ērika Kalnmei­era aicinājuma kļūt par finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju nav nekas dīvains. Iestāde atrodas ģenerālprokuratūras pārraudzībā, un Znotiņa vispirms centās noskaidrot, vai viņai un ģenerālprokuroram ir vienāds skatījums par nepieciešamajām pārmaiņām. Viņa vēloties būt droša, ka varēs vienoties par to, kas darāms, kā darāms un kurš tieši darīs. Lai necer, ka viņa kā tāda Žanna d’Arka visu nesīs viena uz saviem pleciem!

Znotiņa līdz šim nav vadījusi nevienu iestādi, bet aktīvi piedalījusies dažādās darba grupās Saeimā, Tieslietu ministrijā, kā arī bijusi Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas galvenā persona un ir pazīstama ar ļoti kritisku attieksmi, kas balstīta uz faktiem, pret maksātnespējas administratoru darbu. Norādot uz ļaunprātīgajos maksātnespējas procesos zaudētajiem simtiem miljonu, Znotiņa secinājusi, ka “mēs diemžēl vēl esam Jukonas zelta drudža laikmetā, mums zelts ņirb gar acīm, mēs to vēl skalojam”.

Personas, kuras stāvējušas tuvu Znotiņai vai kurām bijusi iespēja vērot viņas darbošanos, uzstāšanos konferencēs un darba grupās, teic, ka katrai monētai ir divas puses. No vienas puses, viņa esot principiāla, kareivīga un stingra, bet, no otras puses, Znotiņa savu viedokli uzskatot par vienīgo pareizo un nevēlas ieklausīties izglītības ziņā līdzvērtīgu personu viedokļos. Tieši valdonīgums tiek uzskatīts kā viena no Znotiņas būtiskākajām rakstura īpašībām. Bet tajā pašā laikā ir arī tādi Znotiņas līdzgaitnieki, kuri viņu dēvē par laipnu dāmu. Viņa būtu laba prokurore, arī tāds viedoklis ir dzirdēts. Iespējams, ka tieši šī rakstura īpašība jaunajā amatā būs visvairāk nepieciešama.

Znotiņas priekštecis Viesturs Burkāns Kontroles dienestu vadīja divdesmit gadus, bet daudzi par šīs iestādes pastāvēšanu un Burkāna kungu uzzināja tikai pēc ASV finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojuma par bankas “ABLV” organizētajām naudas atmazgāšanas shēmām. Visticamāk, ka Znotiņa būs redzamāka un augs arī viņas vadītās iestādes nozīme sabiedrības acīs.

 

Pārsteigums. Radikāļus ņem pie dziesmas

Tie žurnālisti, kuri kādreiz uzdevuši jautājumus Drošības policijas preses dienestam par kādu radikālu organizāciju vai personu aktivitātēm, labi zina vienu no ierastajām atbildēm: “Šīs personas atrodas DP redzeslokā.” Ko tas nozīmē? Atšifrējums parasti netika sniegts, tomēr nebija grūti secināt, ka atrašanās “redzeslokā” netraucē aktīvistiem uzvesties diezgan izaicinoši.

Iespējams, ka pasīvā pieeja nebija pašas DP vadības izvēle, bet politiskais uzstādījums, taču nu var droši teikt, ka ir sācies cits periods. Pēdējās nedēļās drošības iestāde ir izcēlusies ar ļoti mērķtiecīgu, apsteidzošu darbību – aizturēti divi no tā sauktās “krievu pasaules” aktīvistiem Aleksandrs Gapoņenko un Vladimirs Lindermans, bet pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku sākts kriminālprocess. Visi trīs ir organizatori protestiem pret mācībām valsts valodā krievvalodīgajās skolās, un saistībā ar tiem pēdējā laikā izskanēja atklāti aicinājumi “radikalizēties”. Pagaidām nav zināms, vai bijušas jau ieplānotas kādas konkrētas provokācijas vai pagaidām tikai vēlmju līmenī, tomēr jānovēl DP neatslābt.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Prieks. Eiropas klasiķu pulkā

Strikti ņemot, šis ir nevis aizvadītās, bet gan jaunās nedēļas prieks. Proti: otrdien, 15. maijā, Kannu Festivālu pils Bunjuela zālē programmā “Kannu klasika” (“Cannes Classics”) tiks demonstrēta latviešu kino vecmeistara Rolanda Kalniņa klasiskā, savulaik aizliegtā kinolente “Četri balti krekli”. Seansā piedalīsies arī pats režisors, kuram nupat maija sākumā apritējuši 96 gadi, kā arī filmas operators Miks Zvirbulis, kuram tas bija desmitais kinodarbs karjerā.

Protams, arī tagad varētu nīkšķēt un teikt: cik gan daudzi Kannu festivāla apmeklētāji pamanīs “Kreklus”, kad programmā iekļautas tādas kino leģendas kā Stenlija Kubrika “2001: Kosmiskā odiseja” (1968), par Rolandu Kalniņu tikai četrus gadus vecākā zviedru kino klasiķa Ingmara Bergmana filmas, Vitorio de Sikas “Velosipēdu zagļi” (1948), Alfrēda Hičkoka “Vertigo” (1958) un citu pasaulē daudz pazīstamāku režisoru pērles. Taču “Četri balti krekli” ir pirmā – pirmā! – Baltijas valstu filma, kas jebkad izraudzīta Kannu festivāla klasikas programmai, nepārprotami apliecinot – Rolanda Kalniņa un viņa radošās grupas darbs iederas kinopasaules visaugstākajā sabiedrībā. Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma šo notikumu komentēja, uzsverot, ka “Četri balti krekli” ir izturējuši pamatīgu atlasi un konkurenci, nostājoties līdzās pasaules kinomākslas šedevriem. Aktieru Līgas Liepiņas (Bella) un Ulda Pūcīša (Cēzars Kalniņš) mīlētāju pāri pilnīgi droši varētu pārcelt uz kādu no 60. gadu Fransuā Trifo filmām, uzskata kinokritiķe Daira Āboliņa, norādot, ka abu saspēlē jūtams “tas pats jūtu trauslums un tiešums, saglabājot nepateikto un nepasakāmo”.

Tādēļ patiess prieks, ka režisors tiks godināts arī mājās, Latvijā. 23. maijā kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē paredzēts restaurētās filmas “Četri balti krekli” Goda seanss ar radošās grupas piedalīšanos un tiks arī atvērta jaunā grāmata “Rolanda Kalniņa telpa”.

Darījums. Par mūsu finanšu sektoru lems ārzemnieki 

Aprīļa beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis parak­stīja rīkojumu par sadarbības grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību finanšu sektora pārveides procesā, atjaunotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, kā arī novērtētu pārmaiņu procesa ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Tajā iekļauti pārstāvji no četrām lielākajām bankām – “Swedbank”, “SEB Banka”, “Citadele Banka” un “Luminor Bank”. To vada pats premjers, un vēl tajā ietilpst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Finanšu ministrijas pārstāvji un Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Nav jau tā, ka tikai premjers finanšu sektora virzību apspriež ar četrām “izredzētajām” bankām, kā vēstījis “Dienas Bizness”. Pirmais bija ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Biling­slijs, kad martā Latvijas Komercbanku asociācijā vērtēja šo četru banku priekšlikumus finanšu nozares sakārtošanai. Kopš “ABLV Bank” izstājās no asociācijas, faktiski nozares priekšlikumi nāk tikai no šīm četrām ietekmīgākajām bankām, kuras apkalpo 90% Latvijas rezidentu. Bezierunu uzbrukums čaulām nāca to rosināts un ASV apsveikts, kas vairāk bija to biznesa interesēs vērsties pret konkurentiem un sakrita ar politisko konjunktūru.

Tā kā Latvijā strādā 15 bankas, visgodīgāk būtu bijis, ka tās pārstāvētu Latvijas Komercbanku asociācija. Vai nu valdes priekšsēdētāja, vai padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir “Banka Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis. Un tad tas būtu asociācijas spēks vai vājums – spēt pārstāvēt ātro kredītu firmas im fintech uzņēmumus.

Kauns. “Gopņikiem” patiks!

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Daudzi ukraiņi un baltieši aizvadītajā nedēļā apņēmās vairs nepirkt pazīstamā sporta apģērba ražotāja “Adidas” ražojumus, bet izvēlēties kaut ko no konkurentu piedāvājuma. Iemesls ir politisks – savā jaunajā kolekcijā “Adidas” nevairās no totalitārisma simbolikas, piedāvājot stilizētus 80. gadu PSRS izlases tērpus. Visticamāk, mērķēts uz Krievijas tirgu, kas šobrīd piedzīvo tādu kā padomju impērijas renesansi, un arī tā laika simbolika ir ļoti iecienīta, ko labi varēja vērot, piemēram, 9. maijā.

Starp citu “Adidas” treniņtērpi (biežāk gan nevis oriģināli, bet pakaļdarinājumi) ir arī Krievijā labi zināmā “gopņiku” dzīvesstila neatņemama sastāvdaļa. Bez sportiskā apģērba to raksturo arī lamu vārdi, agresīva un noziedzīga uzvedība, smēķēšana, alkohols… Bet vai tiešām tas ir tēls, pēc kura alkst vācu uzņēmuma mārketinga speciālisti, pat tad, ja šādā veidā iespējams nopelnīt vairāk?

Totalitāra režīma simbolikas akceptēšana tirgus vajadzībām likusi daudziem interneta lietotājiem izteikt ironiskus piedāvājumu – vai līdzīgu sporta apģērbu kolekciju nevarētu veidot, piemēram, ar nacistiskās Vācijas simboliem? Šajā attieksmē dubultstandarti joprojām ir aktuāli.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Linda Kusiņa-Šulce, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs

LA.lv